Svētdiena, 20. oktobris, Varda dienas: Leonīda, Leonīds

Diasporas likumprojekta izstrādes darba grupa vienojas par vairākiem Diasporas likumā ietveramiem terminiem draugiem.lv

- 24.02.2018
Sadaļas: Ziņas - Atslēgvārdi: , ,

img_8825Saeimas Ārlietu komisijas paspārnē esošā diasporas likumprojekta izstrādes darba grupa vienojās par vairākiem Diasporas likumā ietveramiem terminiem. Darba grupas otrajā sēdē tika izskatīta likumprojekta nodaļa par vispārīgajiem noteikumiem, kas ietver likumā lietotos terminus, likuma mērķi un likuma darbības jomu. Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra vadošā pētniece Inta Mieriņa klātesošos iepazīstināja ar pasaules praksi šādu likumu izstrādē.

Viņa norādīja, ka vairākās Eiropas valstīs pastāv diasporas likums, tādēļ Latvija nav unikāla šāda likuma izstrādē. Tāpat citu valstu līdzīgos likumos tiek noteikti konkrēti kritēriji vai veidi, kā personai ir iespēja pierādīt, ka tā var pretendēt uz īpašu atbalstu, tādēļ pētniece skaidroja, ja tiks paredzēts īpašs atbalsts, nepieciešami objektīvi izmērāmi kritēriji, lai noteikti, kādas personas atbalstam kvalificētos.
Ārlietu ministrija (ĀM) terminu “diaspora” ierosināja definēt kā “ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojoša Latvijas piederīgo kopiena, kas apzinās savu piederību Latvijai”, arī ierosinot visu pantu izteikt tikai ar vienu terminu – “diaspora”, nevis ietvert tajā arī terminus “reemigrācija”, “darbs ar diasporu”, “diasporas politika” un “diasporas organizācija”.
Par terminu “diaspora” izvērtās diskusijas, pusēm cenšoties vienoties par termina skaidrojumu un kritērijiem. ĀM parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica skaidroja, ka ar “Latvijas piederīgo kopienu” domāti ne tikai Latvijas pilsoņi, bet arī Latvijas nepilsoņi, kā arī latvieši kā plašāka kopiena, piemēram, diaspora Brazīlijā. Tikmēr deputāts Valdis Kalnozols (ZZS) uzsvēra, ka nevēlas, lai tiktu atbalstītas tās personas, kas nevēlas kļūt par Latvijas pilsoņiem.
“Ir jāsaprot, vai nepilsoņa bērns, kurš vēlas piedalīties latviešu valodas nometnē, kas varētu būt viens no atbalsta pasākumiem šī likuma rezultātā, būtu atbilstīgs to darīt, un mūsu ieskatā jā. Tāpat bija brīdis, kad persona nevarēja būt ar dubultpilsonību, tādēļ vairāki Latvijas patrioti uz to brīdi jutās spiesti atteikties no Latvijas pilsonības. Tomēr šis cilvēks īstenībā jūtas piederīgs Latvijai. Tādēļ šajā ziņā būtu svarīgi vienoties par plašu diasporas definīciju,” teica parlamentārā sekretāre.

ĀM pārstāvji arī norādīja, ka, piemēram, Īrijā ir vairāki tūkstoši nepilsoņu, un daudzi no tiem savus bērnus sūta latviešu skolās, ar domu, ka nākotnē atgriezīsies Latvijā, tādēļ svarīgi, pieņemot lēmumu par diasporas definīciju, būtu domāt stratēģiski. Arī Ekonomikas ministrijas pārstāvis atbalstīja ĀM ideju par plašāku definīciju, norādot, ka atsevišķos atbalsta pasākumos būs iespēja noteikt, kas attiecas tikai uz pilsoņiem vai tikai uz nepilsoņiem.
Eiropas Latviešu apvienības vicepriekšsēde Elīna Pinto vērsa uzmanību, ka nespēj iedomāties, kā diasporas organizācijas pasākumos spētu noteikt to, cik cilvēks ir patriotisks, vai arī pārbaudītu katra cilvēka pasi, lai noskaidrotu, vai viņš ir vai nav nepilsonis, tādēļ būtu svarīgi pieturēties pie pamata kritērijiem, piemēram, piederības apziņas.
Darba grupas locekļi lēma terminu diaspora definēt kā “ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojoša Latvijas piederīgo kopiena un indivīdi, kas apzinās savu piederību Latvijai”, norādot, ka termins neizbēgami attieksies arī uz šo personu dzīvesbiedriem, uz ko norādīja arī Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji, skaidrojot, ka uz nedēļas nogales skolām bērnus ved vecāki, kas nereti ir arī trešās valsts pilsoņi.
Deputāti arī lēma definēt remigrācijas terminu, pēc darba grupas locekļu ieteikumiem definējot to arī gramatiski pareizi, proti, remigrācija, nevis reemigrācija. Uz plaši lietotā termina reemigrācija nepareizību norādīja Mieriņa, vēršot uzmanību, ka reemigrants ir persona, kura nevis atgriežas uz palikšanu, bet atgriežas un atkal emigrē. Savukārt par terminu diasporas politika un diasporas organizācija skaidrojumiem vēl nepieciešamas diskusijas, lēma grupas locekļi. Tikmēr terminu darbs ar diasporu grupas locekļi lēma izņemt no vispārīgo terminu saraksta.

Saeimas Ārlietu komisijas paspārnē izveidotās diasporas likumprojekta izstrādes darba grupā darbojas Saeimas, ministriju, institūciju un diasporas organizāciju pārstāvji. Nākamā darba grupas sēde plānota 26.februārī.

FOTO: baltic-ireland.ie




Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie