Piektdiena, 6. decembris, Varda dienas: Niklāvs, Niks, Nikolajs

Sāk iezīmēties, kas būs ietverts diasporas likumā draugiem.lv

- 03.03.2018

img_5954Pēdējā laika aktuālākais jautājums, kas attiecas uz tautiešiem ārvalstīs, ir gaidāmais diasporas likums, pie kura tapšanas strādā Saeimas Ārlietu komisijas paspārnē izveidotā darba grupa. Nedēļas sākumā Īriju apmeklēja deputāti Ojārs Ēriks Kalniņš un Lolita Čigāne. Abi deputāti darbojas diasporas likumprojekta izstrādes darba grupā un sarunā ar portālu baltic-ireland.ie iezīmēja likuma tapšanas gaitu.

Sarunas sākumā Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Ēriks Kalniņš vērsa uzmanību uz to, ka likumprojekts netop tradicionālā veidā, proti, to neizstrādā ministrija. Šoreiz ir izņēmums, jo Ārlietu komisijas deputāti nolēma, ka veidos savu darba grupu.
Šis ir vēlēšanu gads un gandrīz visas partijas grib parādīt, cik tās ir pretimnākošas diasporai. Tas ir ļoti pozitīvi un mēs sirsnīgi to gribam, bet ir ļoti nopietni jāskatās, kas attiecībā uz šo likumu ir reāls un kas tikai deklaratīvs, skaidroja deputāts.
Lolita Čigāne norādīja, ka nevajadzētu fokusēties uz to, ka šajā gadā būs vēlēšanas, bet ņemt vērā diasporas organizāciju aicinājumu un radīt jēgpilnu likumu, un, ja pie tā ir jāstrādā ilgāk nekā vēlēšanu atnākšana, tad tā arī jādara, jo “mēs negribam uzrakstīt likumu, kas ir deklaratīvs”.
Šobrīd pašas diasporas organizācijas ir identificējušas vairākus jautājumus, kas ir ļoti svarīgi attiecībās ar Latviju un šie jautājumi ir jāatrisina šajā likumā. Tas nebūs ļoti vienkārši un viegli, bet tas ir jāizdara, pauda deputāte. Piemēram, jautājums par dzīvesvietas deklarēšanu, pieeju izglītības sistēmai, par remigrantu pensijām, par finansējumu. Vairākas lietas ir atrunātas citos likumos, bet ir jautājumi, kas līdz šim vispār nav risināti. Tāpēc šobrīd ir vienošanās, ka visiem šiem jautājumiem ir jābūt iestrādātiem vienā – diasporas likumā.
Tautiešiem, kuri vēlas atgriezties Latvijā un piereģistrēt bērnu izglītības iestādē, ir problēmas ar deklarēto dzīvesvietu. Un, ja tā ir problēma, tad tā ir jārisina. Tas ir tas, uz ko mums ir jāfokusējas, uzsvēra L. Čigāne.
Deklarētā (vai nedeklarētā) dzīvesvieta tautiešiem rada ne vienu vien problēmu saskarē ar dažādām institūcijām (bankas, CSDD, pašvaldības u.t.t.), tādēļ būtu vērts apsvērt iespēju diasporai norādīt divas adreses – reālo adresi ārzemēs un otru adresi Latvijā. Latvijas vēstnieks Īrijā Jānis Sīlis, kurš arī piedalījās sarunā, ieteica šo otru Latvijas adresi atļaut norādīt kā domājamo adresi.

Likumprojektā arī skaidri jādefinē, kas ir diaspora un kas ir remigrants – cik ilgu laiku pēc atgriešanās Latvijā cilvēks var izmantot tādas vai citādas privilēģijas, norādīja O.Ē.Kalniņš. Latvijai vienlīdz svarīga ir gan diaspora, gan tie cilvēki, kuri vēlas atgriezties, galvenais ir uzturēt saikni ar visiem Latvijai piederīgiem cilvēkiem un tam ir jāparādās likumā, uzsvēra deputāts.
Sarunas nobeigumā Ārlietu komisijas vadītājs vērsa uzmanību uz to, ka gadījumā, ja diasporas likums netiks pieņemts šajā Saeimā, tā pieņemšana var ievilkties. Jo, kā jau tika minēts, likumprojektu nevirza Ministru kabinets, kas tad arī uzņemtos koordinatora lomu. Šoreiz to ir uzņēmies darīt viens politiķis no Saeimas (Rihards Kols – red. piebilde) un tāpēc tas būs grūtāk, jo nav tādas pieredzes.

FOTO: baltic-ireland.ie


  1. Sākat tik izstrādāt visādus likumus pret tautiešiem ārzemēs. Latvija nevienu vairs nedabūs atpakaļ.



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie