Svētdiena, 15. jūlijs, Varda dienas: Henriks, Henrihs, Egija, Egmonts, Egons

Par remigrācijas pilotprojektu interesējas arī no Īrijas draugiem.lv

- 09.04.2018
Sadaļas: Ziņas - Atslēgvārdi: , , ,

somasInteresi par atgriešanos Latvijā izrāda gan ģimenes ar bērniem, gan atsevišķas personas – īpaši aktuāli ir jautājumi par darba un izglītības iespējām, kā arī mājokli un atbalstu uzņēmējdarbībai, aģentūrai LETA pastāstīja šopavasar sāktā latviešu remigrācijas atbalsta pilotprojekta reģionālie koordinatori. Interesi atgriezties līdz šim izrādījuši, piemēram, Lielbritānijā, Īrijā, Vācijā, Austrālijā un Skandināvijas valstīs dzīvojošie. Valstspiederīgos interesē visi Latvijas reģioni.

Remigrācijas koordinatore Latgalē Astrīda Leščinska aģentūrai LETA pastāstīja, ka mēneša laikā kopš projekts darbojas, viņa ir sazinājusies ar vismaz 124 remigrantiem vai remigrantu ģimenēm. Patlaban darbs notiekot ar 21 no viņiem, kuri vai nu vēlas, vai jau ir atgriezušies Latgalē.
Pieci cilvēki vai ģimenes jau ir atgriezušās Latgalē, 16 to vēlas darīt tuvākā gadā vai divos. Šie cilvēki meklē darbu, interesējas par iespējām dzīvot Latgalē, skolot savus bērnus un sākt uzņēmējdarbību. Pilsētas, par kurām cilvēki izrāda interesi vai no kurām viņi nāk, ir Daugavpils, Rēzekne, Ludza un Līvāni. Interesenti pamatā ir no Lielbritānijā, Īrijā un Vācijā dzīvojošajiem valstspiederīgajiem.
Leščinska novērojusi, ka pārsvarā vēlas atgriezties ģimenes ar bērniem, kuri sāks gaitas skolā. Savukārt to bērnu vecāki, kuriem bērni jau sākuši skolas gaitas ārzemēs, baidās, ka, atgriežoties Latvijā, viņiem varētu būt grūti “pārslēgties”, sacīja koordinatore. “Situācijas ir ļoti dažādas, līdz ar to arī pieeja ir individuāla,” viņa uzsvēra.
Cilvēkus atgriezties attur galvenokārt darba trūkums, atalgojuma līmenis un valodas nezināšana, jo daudziem bērni vispār nerunā latviski, piebilda Leščinska.
Tikmēr Vidzemes reģiona koordinatore Ija Groza aģentūrai LETA teica, ka lielākoties cilvēki interesējas par iespējām sākt savu uzņēmējdarbību un atrast dzīvesvietu. Tie, kuri vēlas uzsākt paši savu biznesu, interesējas par iespējām gūt atbalstu no valsts, bet mājokļa meklētāji ir dalāmi divās kategorijās – tie, kuri būtu ar mieru saņemt palīdzību no vietējās vietvaras, proti, mitināties sociālajā dzīvoklī, un tie, kuri jau vēlas iegādāties dzīvokli vai uzbūvēt savu mājokli. Ar pēdējiem darbs gan vedoties lēnāk, jo ir jāizpēta piedāvātās iespējas, piemēram, “Altum” programma, skaidroja Groza.
Viņa atklāja, ka nācies saskarties arī ar tādiem cilvēkiem, kuri ārzemēs jau pavadījuši vairāk nekā desmit gadus, kas nozīmē, ka šis personas vairs nepārzina situāciju Latvijā. Kā piemēru koordinatore minēja to, ka šie cilvēki sarunās min rajonus, ne novadus. “Līdztekus ārpus Latvijas pavadītajam ilgajam laikam seko arī bailes pamest nu jau ierastos vidi un emocionālas grūtības atgriezties,” stāstīja Groza.
Savukārt Zemgales reģiona koordinators Edgars Jānis Paulovičs aģentūrai LETA pastāstīja, ka interese par Zemgales novadiem no aizbraukušo puses pagaidām ir mazāka nekā, piemēram, par Latgales reģionu. Taču arī viņš kontaktējas ar vairākām personām, kas pašlaik dzīvo un strādā Īrijā un Anglijā.
“Cilvēki interesējas par iespējām saņemt sociālo palīdzību, vietu bērnudārzā vai skolā, iespēju skolā saņemt asistenta pakalpojumus, lai bērns varētu vieglāk integrēties,” stāstīja Paulovičs.
Tāpat sadarbībā ar Zemgales Uzņēmējdarbības centru Jelgavā un Jēkabpilī, kā arī citām organizācijām interesentiem tiek sniegta informācija par brīvajām darba vietām. Reģiona koordinators klāstīja, ka ir arī specifiskāki jautājumi, piemēram, par darba vietām, kur varētu pielietot savas angļu valodas zināšanas.
Paulovičs teica, ka pilotprojekta pakalpojumus pagaidām pamatā izmanto cilvēki ar bērniem vidējā vecumā, kas vairākus gadus strādā ārzemēs.

Visbeidzot Kurzemes reģiona koordinatore Kristīne Smilga atzina, ka interese par jautājumiem, kas saistīti ar atgriešanos uz dzīvi Latvijā, ir liela. Lai arī informācija par reemigrācijas atbalsta pilotprojektu publiski izskanējusi pavisam nesen, jau tagad ik dienu tiek saņemti gan telefona zvani, gan e-pasta vēstules ar iedzīvotājus interesējošiem jautājumiem.
Izteikti liela interese esot no Lielbritānijā dzīvojošajiem tautiešiem. Tas daļēji varētu būt skaidrojams ar neziņu, kā mainīsies viņu dzīve pēc “Breksita”, pieļāva Smilga. Par atgriešanos Latvijā domā arī cilvēki no Īrijas, Austrālijas un Skandināvijas valstīm. Pārsvarā viņus interesē darba un izglītības iespējas lielākajās pilsētās – Liepājā un Ventspilī, bet pie koordinatores vērsušies arī iedzīvotāji, kuri vēlas atgriezties uz dzīvi Saldus, Talsu, Skrundas un citos novados.
Pārsvarā iedzīvotājus interesē izglītības, darba un uzņēmējdarbības atbalsta iespējas. “Pie manis vēršas arī cilvēki, kuri, dzīvojot ārvalstīs, uzkrājuši dažādu pieredzi, nonākuši līdz idejai par savu biznesu Latvijā un vēlas saņemt informāciju par atbalsta iespējām,” pastāstīja Smilga. Kā piemēru viņa minēja ģimeni, kura nolēmusi atgriezties Latvijā un sākt uzņēmējdarbību Saldus novadā. Viņiem sniegta praktiska informācija par iespēju pieteikties uzņēmējdarbības atbalstam.
Gandrīz katrā lielākajā pilsētā ir komersantu klubi, kas var sniegt informatīvo atbalstu. Kontaktu nodibināšana abu pušu starpā ir viens no veidiem, kā koordinators var palīdzēt, atzina Smilga. Viņa uzsvēra, ka iespēja pavaicāt koordinatoram interesējošos jautājumus atvieglo informācijas iegūšanas procesu, jo, piemēram, nav jāraksta atbilstoši visām prasībām noformēti iesniegumi pašvaldībai vai citai institūcijai.
Koordinators sniedz informāciju arī par darba iespējām, noskaidrojot, kādi speciālisti nepieciešami konkrētajā pašvaldībā. Laba sadarbība esot izveidojusies, piemēram, ar Liepājas Speciālo ekonomisko zonu, kas informē par vajadzīgajiem speciālistiem.
Ļoti liela interese esot par izglītības iespējām. “Lēmumu par atgriešanos Latvijā ģimenes nereti pieņem, pirms bērni vēl nav sasnieguši skolas vecumu, lai viņiem būtu vieglāk iekļauties mūsu izglītības sistēmā,” pastāstīja Smilga. Līdz ar to ģimenes aktīvi interesējas par bērnudārzu un skolu pieejamību vietā, kur viņi vēlas dzīvot. Ir bērni, kuriem veselības stāvokļa dēļ nepieciešams apmeklēt specifisku pirmsskolas izglītības iestādi, un koordinators, sazinoties ar attiecīgās pašvaldības izglītības pārvaldi, palīdz noskaidrot, vai tuvumā ir bērna vajadzībām atbilstošs bērnudārzs.
Savukārt bērniem, kuri jau ir mācījušies ārvalstu skolās, aktuāls ir jautājums par izglītības asistenta piesaisti, lai veiksmīgāk varētu iekļauties Latvijas izglītības sistēmā, teica Smilga.

Kā ziņots, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sākusi latviešu remigrācijas atbalsta pilotprojektu, izveidojot piecu reģionālo remigrācijas koordinatoru tīklu, kuru uzdevums ir veicināt izbraukušo latviešu atgriešanos mājās, iepriekš aģentūrai LETA pavēstīja ministrijas pārstāve Santa Vaļuma.
“Būtiski, ka tā nav vienkārši aptauja par remigrantu vajadzībām – koordinatoriem būs jāuztur regulārs un atkārtots kontakts ar potenciālajiem remigrantiem, kā arī jāveido personiska pieeja,” teica Vaļuma.

Lai pilnvērtīgi nodrošinātu koordinatoru darbu, marta beigās vēl turpinājās desmit pilotpašvaldību personāla atlase, kas būs daļa no koordinatoru tīkla, kā arī informatīvās platformas izveide. Šobrīd ir atlasīti pieci reģionālie remigrācijas koordinatori piecos plānošanas reģionos – Kurzemē, Zemgalē, Rīgā, Vidzemē un Latgalē.

Ikvienam interesentam par remigrācijas jautājumiem jau ir iespēja sazināties, rakstot uz e-pastu remigracija@paps.lv. Ja ir interese par konkrētu reģionu vai pašvaldību, iedzīvotāji aicināti sazināties ar kādu no reģionālajiem koordinatoriem:
• Kurzemē Kristīne Smilga, e-pasts: koordinators@kurzemesregions.lv, tālr. 26379446;
• Zemgalē Edgars Jānis Paulovičs, e-pasts: edgars.paulovics@zpr.gov.lv, tālr. 63028085;
• Rīgā Ramona Liepiņa-Krauja, e-pasts: koordinators@rpr.gov.lv; tālr. 29180869;
• Vidzemē Ija Groza, e-pasts: ija.groza@vidzeme.lv, tālr. 29287585;
• Latgalē Astrīda Leščinska, e-pasts: astrida.lescinska@lpr.gov.lv, tālr. 65423801.

FOTO: baltic-ireland.ie


  1. Tas viss ir sviests,ko seit runa in raksata.Mani draugi izmeginaja,so laimi in atri vien atgriezas atpakal arzemes.Varbut,ja ir uzkrajumi,katram sava bankas konta,ko atstat LV,var meginatm,bet palidzibu nekadu negaidiet,varesiet teret tikai savu naudu.Neticiet,ta ir tikai tira smadzenu skalosana.



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie