Saeimā iesniegtie grozījumi Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) likumā nesaskan ar topošā Diasporas likumprojekta mērķiem, uzskata Eiropas Latviešu apvienība (ELA). ELA aģentūrai LETA norādīja, ka tā kritiski vērtē Saeimā iesniegtos likuma grozījumus. “Latvijas vēstures pagriezienu dēļ mūsu tautas garīgums gadu desmitiem kopts arī ārpus Latvijas robežām, Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBāL) paspārnē. Augot tautiešu skaitam ārvalstīs, LELBāL arī tagad ir un būs nozīmīga loma mūsu piektā novada – diasporas – garīgajā dzīvē, atbalsta sniegšanā un latvietības uzturēšanā, līdzās laicīgām diasporas biedrībām,” skaidroja apvienībā.

Latviešu organizācijas ārvalstīs ir neatraujama daļa tautas garīgās un pilsoniskās sirdsapziņas, un uztur tautiešu iespējas dot savu artavu vai atgriezties Latvijā. Pēc ELA domām, centieni ar likumu iegrožot šo realitāti nenes Latvijas Simtgades gada cienīgu saliedētības un sadarbības vēstījumu un nesaskan ar topošā Diasporas likumprojekta mērķiem. LELB likuma grozījumu projekts arī rada jautājumus par Satversmes 99.pantā nostiprinātās valsts un baznīcas šķirtības praktisko jēgu likumdevēja izpratnē, uzskata ELA.

Saeimas deputāti, kuri pārstāv visus parlamentā ievēlētos politiskos spēkus, ir iesnieguši likuma labojumus, lai noteiktu, ka valsts atzīst LELB darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940.gadam. Vēlāk gan “Vienotības” pārstāvis Hosams Abu Meri savu parakstu zem likumprojekta atsauca.
Tāpat likumprojektā LELB rosina tās darbību regulējošā likumā nostiprināt liegumu bez atļaujas saņemšanas ierakstīt jebkuras sarunas ar baznīcas garīdzniekiem.

FOTO: baltic-ireland.ie