Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) vēlas paust ārzemēs dzīvojošās latviešu sabiedrības viedokli par iecerētajiem grozījumiem Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likumā, kas 19. aprīlī ar Saeimas balsojumu nodoti izskatīšanai Saeimas komisijās, un šajā sakarā ir nosūtījusi atklāto vēstuli Latvijas Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājai un Ministru prezidentam.

Atklātajā vēstulē PBLA raksta:
“Latviešu eveņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) daudzus gadu desmitus bijusi un joprojām ir mūsu tautas garīgā vienotāja trimdā un ārzemēs. Pēc neatkarības atjaunošanas 1991. gadā gan Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB), gan LELBĀL – abas vēsturiski un juridiski – bija pirmskara Latvijas brīvvalsts ev. lut. baznīcas tiesību pārmantotājas. Jau 1991. gadā abas baznīcas vienojās virzīties uz vienu apvienotu latviešu luterisko Baznīcu, bet realitātē labi zināmu teoloģisko domstarpību dēļ šī apvienošanās diemžēl nav notikusi.

PBLA pilnībā nav pieņemami šobrīd iecerētie grozījumi Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likumā, jo tie tiek izstrādāti priekšvēlēšanu gaisotnē, sarunās un likumprojekta izstrādē nepieaicinot otru pusi – LELBĀL, turklāt likuma grozījumu preambulā paredzot LELB būt vienīgajai pirmskara Latvijas brīvvalsts ev. lut. baznīcas tiesību pārmantotājai, kā arī nepamatoti ierobežojot LELB draudžu pašnoteikšanās tiesības, izvēloties savu Baznīcas piederību (LELB vai LELBĀL).
Ar šādiem likuma grozījumiem Saeima nevajadzīgi iejauktos abu latviešu evaņģeliski luterisko baznīcu iekšējās attiecībās, pilnīgi nepamatoti vienu no viņām valstiski pasludinot par likumīgu un ekskluzīvi pareizu, un tā vēl vairāk padziļinot eksistējošo domstarpību plaisu, un raisot arī plašāku neizpratni un sarūgtinājumu ārzemju latviešu sabiedrībā.”

Vēstuli ir parakstījusi PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte.

Līdzīgus uzskatus pirms nedēļas pauda ^[1] arī Eiropas Latviešu apvienība (ELA).