Pirmdiena, 22. oktobris, Varda dienas: Irīda, Īrisa

D.Melbārde: no utopiskiem, nesaprotamiem plāniem jāpāriet uz praktisku atbalstu draugiem.lv

- 07.06.2018

img_6710Laikā no 31.maija līdz 4. jūnijam Īrijā darba vizītē bija ieradusies Kultūras ministre Dace Melbārde, kura pārstāv Nacionālo apvienību Visu Latvijai! – TB/LNNK. Vizītes laikā ministre atrada laiku arī intervijai portālam baltic-ireland.ie un, kā jau Saeimas vēlēšanu gadā, mūsu saruna bija par un ap politiku.

b-i: Partijai “No sirds Latvijai” Īrijā ir sava šūniņa, vai Nacionālā apvienība neplāno ko līdzīgu?
D.M.: Man liekas, ka šūniņām jārodas pašorganizējošos procesos. Es šur tur diasporā esmu satikusi cilvēkus, kas ir izteikuši interesi to darīt. Domāju, ka tas ir tāds sava veida laika jautājums. Laika jautājums vispār ir tas, lai latvieši paliktu politiski aktīvāki, jo šobrīd politiskā līdzdalība ir salīdzinoši zema.
b-i: Kā Nacionālā apvienība pirms vēlēšanām plāno uzrunāt diasporu?
D.M.: Es uz šo jautājumu atbildēšu no sava skatu punkta. Es neesmu no tiem cilvēkiem, kas tic tikai un vienīgi priekšvēlēšanu kampaņai. Es uzskatu, ka cilvēkiem ir jāstrādā visu laiku un tā ir mana personīgā pārliecība un pieeja. Līdz ar to es visu laiku, kopš esmu bijusi amatā, nemitīgi esmu strādājusi ar diasporu. Es ļoti sagaidītu no visiem politiķiem, gan tie, kas ir aktīvi, gan tie, kas ir topoši, tieši šādu attieksmi.
b-i: Arī diasporas likuma ideja nāk no Nacionālās apvienības. Ko diaspora iegūs no šī likuma?
D.M.: Diasporas likuma iniciators ir Rihards Kols, kurš pats kādu laiku ir studējis un strādājis Londonā, kā arī aktīvi iesaistījies diasporas dzīvē, līdz ar to redzējis visu no otras puses. Viņš ir arī viens no tiem politiķiem, kurš nav pazaudējis saikni ar diasporu. Viņš visu laiku ir strādājis un vienā brīdī viņa darbs ir rezultējies sajūtā, ka vajag radīt diasporas likumu.
Diasporas likumā būs vienkopus visi jautājumi, kas jārisina pastāvīgi. Es ļoti to novērtēju, jo es arī vairākās lietās izjūtu sistēmiskas pieejas trūkumu. Kaut vai, veidojot budžetu, mēs ik pēc trīs gadiem ar diasporu saistītus jautājumus nemitīgi piesakām kā jaunu politikas iniciatīvu, lai arī visiem ir skaidrs, ka tā ir pastāvīga funkcija. Caur Kultūras ministriju iet finansējums 3×3 un 2×2 nometnēm, Dziesmusvētku tradīcijas saglabāšanai, kultūras pieejamībai, lasītprasmes veicināšanai, ikgadējās konferences rīkošanai, Pasaules latviešu mākslas centram Cēsīs. Šīs ir aktivitātes, kurām nepieciešams atbalsts katru gadu, un likums šīs lietas sakārtos. Likums būs tas dokuments, kas pasaka, ka atbalsts diasporai nav jauna politiskā iniciatīva, bet tas jādara visu laiku.
Otrs virziens, protams, darbā ar mūsu tautiešiem ārzemēs ir reemigrācija. Kā mēs zinām, ir bijis kaut kādā mērā neizdevies reemigrācijas plāns, bet šobrīd es ļoti cerīgi skatos uz praktisko darbu, ko dara Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, atsevišķās pašvaldībās algojot cilvēkus, kas praktiski palīdz tautiešiem atgriezties Latvijā. Palīdz viņiem risināt darba vietas, dzīves vietas un citus praktiskus jautājumus. Tagad no utopiskiem, nesaprotamiem plāniem jāpāriet uz praktisku atbalstu.

b-i: Atskaties uz 12.Saeimas laiku, kas ir tas galvenais, kas paveikts?
D.M.: Ja mēs runājam par darbu ar tautiešiem, tad tās ir vairākas lietas. Pirmā lieta, tieši pateicoties regulārai saskarsmei ar tautiešiem ārvalstīs un redzot, kas tieši ir vajadzīgs, mēs ieviesām atbalstu Dziesmu un deju svētku kustībai, jo līdz tam tas viss faktiski balstījās uz pilnīgu un absolūtu brīvprātīgo darbu. Pirmo reizi 2014. gadā aizbraucu uz Kanādas Dziesmusvētkiem un redzēju organizatoriskās aizkulises, tādēļ svarīgi šķita nodrošināt administratīvos līdzekļus tiem cilvēkiem, kas uzņemas šo ļoti grūto darbu. Vēl viena lieta, kas tika iedibināta manā laikā, ir pastāvīgs atbalsts 3×3 un 2×2 nometnēm. Šobrīd var teikt, ka šī kustība ir stabila, zeļ un kļūst arvien populārāka. Vēl man ļoti pozitīvi šķiet, ka, pateicoties daudziem sistēmiskiem risinājumiem, ir pazudis nošķīrums starp mēs un viņi. Vēl 2012. gadā bija izteikts pretnostatījums starp tiem, kas Latvijā, un tiem, kas ārpus Latvijas, tagad ir tā, ka brīžiem pat grūti pateikt, kurš ir no Latvijas un kurš dzīvo ārpus Latvijas. Tas nošķīrums ir pazudis.
Tāda pilnīgi jauna lieta, kas pienākusi klāt, ir gatavošanās Latvijas valsts simtgadei. Un tā man bija arī tāda ļoti personīga vēlme pēc iespējas vairāk izbraukāt diasporas zemes un uzzināt, kā tautieši ārvalstīs redz šīs simtgades svinības, jo Kultūras ministrija koordinē šo programmu. Man ir liels prieks, ka cilvēki Amerikā, Austrālijā, Eiropā rada gatavus svinību plānus, kas šobrīd tiek ieviesti dzīvē. Man ir milzīgs prieks par to, ar kādu attieksmi notiek šī gatavošanās simtgadei.
b-i: 2015. gadā Kultūras ministrijas prezentācijā “Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas īstenošana 2012-2015″ izskanēja, ka līdz 2018. gadam iecerēts dubultot ārvalstīs dzīvojošo pilsoņu aktivitāti vēlēšanās. Kas ir darīts, lai šogad vēlēšanās piedalītos divas reizes vairāk cilvēku?
D.M.: Būsim precīzi, Kultūras ministrija atbild par sabiedrības integrācijas, identitātes politiku un šai politikai ir izstrādāti indikatori, kas parāda vēlamo situāciju, uz kuru ir jātiecas. Un šajā gadījumā dubultot diasporas vēlētāju skaitu ir vēlamā situācija, uz ko ir jātiecas. Mēs griežamies pie atbildīgajām institūcijām, kas šajā gadījumā ir Centrālā vēlēšanu komisija (CVK), un sakām, ka ir jāpārbauda, kas ir tas, kas traucē sasniegt šos rādītājus. Par to ir bijusi atsevišķa diskusija.
b-i: Paldies par sarunu!
D.M.: Lūdzu!

Uzziņai: 2014.gada Saeimas vēlēšanas Īrijā un Ziemeļīrijā nobalsoja 1729 vēlētāji, no kuriem 333 balsoja par Nacionālo apvienību Visu Latvijai! – TB/LNNK.

FOTO: baltic-ireland.ie



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie