Pirmdiena, 30. marts, Mātes diena Īrijā.Varda dienas: Nanija, Ilgmārs, Igmārs

Diasporas latvietis – latvietis ar īpašām vajadzībām draugiem.lv

- 02.07.2018
Sadaļas: Mēs Pasaulē - Atslēgvārdi: , ,

img_9363 Sarunu festivāls LAMPA šā gada 29. – 30. jūnijā Cēsīs notika jau ceturto reizi, un Latvijā, īpaši jauniešu vidū, tas ir ieguvis ievērojamu popularitāti. Šoreiz Cēsu pils pagalmā savu telti bija iekārtojusi arī Eiropas latviešu apvienība (ELA), kur diskusijas organizēja ELA vicepriekšsēde Elīna Pinto, un divu dienu garumā ļaudis te tika aicināti pārrunāt virkni visdažādāko ar diasporu saistīto tematu.
Diasporas latvietis ir latvietis ar īpašām vajadzībām – tāda bija viena no ironiskajām atziņām diskusijas noslēgumā un faktiski arī divu dienu programmas noslēgumā, jo tieši ar diskusiju “Latvietis-pašironiskais” izskanēja ELA rīkoto sarunu sērija Cēsīs. Jāsaka, ka “Latvietis ar īpašajām vajadzībam” diasporai ir visai precīzs apzīmējums, ja vien varam to uztvert veselīgi, paturot prātā aicinājumu būt pašironiskiem. Galu galā tāds jau arī ir sarunu šova LAMPA pamatuzstādījums, un tieši to sanākušie ļaudis no šī festivāla arī gaida.
Droši vien, ka nebūtu prātīgi pārskaitīt, cik daudz paneļrunātāju abu dienu laikā pildīja ELA telts skatuvi, cik daudz viedokļu tika izteikts, kuri konkrētie ļaudis dalījās ar pieredzi un novērojumiem vai piesauca statistiku, žēlojās, argumentēja jeb gluži otrādi – izvairījās no tiešām atbildēm. Turklāt vismaz daļu no diasporas tematikai veltītajām diskusijām pilnībā varēja noskatīties tiešraidēs, jo tās tika straumētas un vēl joprojām ir skatāmas Youtube kanālā.

Noklausoties vairākas diskusijas un vienā piedaloties arī pašai, mēgināju saprast, ko es personīgi no tā visa esmu ieguvusi. Un es noteikti esmu sapratusi to, kā mainījies (dažos jautājumos arī nav) mans skatījums uz diasporas lietām. Jā, viena lieta ir dalīties ar pieredzi, runājot par konkrētām lietām, jauniešiem minot konkrētus piemērus par studijām ārzemēs, cita lieta – ja sākas vispārinājumi, dalījumi kategorijās un līmeņos, piemēram, sākot pierādīt, ka šim konkrētajam slavenajam sportistam vai operdziedātājam ir visas tiesības dzīvot un strādāt ārpus dzimtenes, bet šim ierindas darbiniekam (vienalga kuras profesijas vai līmeņa darbinieks viņš arī nebūtu) – vajadzētu gan tomēr palikt mājās. Vai piekritīsiet, ka tas nav taisnīgi? Starp citu, akurāt tikpat netaisnīgi, kā jau šobrīd Latvijā eksistējošā pensiju sistēma, kuru it kā vēl padziļināšot pensiju sasniegušie potenciālie remigranti. Un tas tiek minēts laikā, kad Latvijā netrūkst ne visai brangu pensiju saņēmēju un turpat pretī arī galus knapi kopā velkošo. Bet lai nu paliek naudas skaitīšana svešos makos, turklāt tādos, kas par atgriešanos vēl nemaz nav izšķīrušies.
Atgriežoties pie savām atziņām un ieguvumiem, lai arī cik jocīgi tas nebūtu, mans galvenais secinājums ir pat ļoti vienkāršs. Latviešu dalīšana dzīvojošajos ārpus Latvijas un Latvijā palikušajos ir daudz nejēdzīgāka, kā to varētu iedomāties. Savā būtībā tā neko neklasificē, negrupē, nedefinē, neraksturo un visubeidzot – pat nesniedz kaut cik precīzu statistiku. Vai veiktie pētījumi atspoguļo patieso ainu? Es piekrītu, ka bez pētīšanas pavisam iztikt nevar, jo vajadzīgs vismaz kaut kāds pamats uz kā balstīties, taču es nejūtu, ka šis pamats būtu stabils. Labākajā gadījumā tas ir ļoti aptuvens un visai tāls no patiesās ainas. Taču tas kalpo gan ekspertiem, gan sabiedrībai, lai skaļāk vai klusāk, agresīvāk vai ieturētāk paustu savu attieksmi. Un tad sākas vēl smalkāka ārpusē dzīvojošo dalīšana – latvietis perspektīvais, latvietis reprezentējošais, latvietis potenciālais investors, latvietis noderīgais un, kā nu bez tā – latvietis liekais, par kura esamību tiek raukts ne viens vien smalks jeb tikai šķietami smalks deguns.
Varbūt derētu atcerēties – tajā brīdī, kad cilvēks izbrauc no Latvijas un piezemējas citur, viņš pēkšņi nepārvēršas, kļūstot labāks vai sliktāks. Viņš ir tieši tas pats latvietis ar visiem saviem tikumiem, netikumiem un vērtībām. Vienīgais papildinājums ir apstākļu maiņas rezultātā kādā attiecīgajā jomā iegūtā savādākā pieredze un spēja salīdzināt. Un vienīgais, par ko ir vērts runāt, vai šis papildinājums ir lietderīgs un izmantojams.
Diskusijas festivālā LAMPA var noskatīties, atverot saiti Facebook vietnē.
Foto: Andris Grebis



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie