Viena no visizplatītākajām atrunām, ko nākas dzirdēt saistībā ar nevēlēšanos doties balsot par 13.Saeimas kandidātiem, ir apgalvojums, ka viena balss jau tāpat neko neizmainīs; gan jau iztiks bez manis. Pirmajā mirklī varētu šķist, ka tā arī ir, taču, ja šādai nostājai paklausīs vairākums balsstiesīgo, tad tieši tas saraksts, kas jums pašam šķiet vispieņemamākais, varētu arī neiegūt nepieciešamo balsu skaitu.

Un, iespējams, ka viena balss īsti neko arī izmainīt nevar, taču, ja tūkstotis potenciālo balsotāju domās tāpat kā tu, tad vēlēšanās būs zaudētas jau 1000 balsis, un šis skaits gan var izmainīt vēlēšanu rezultātus. Turklāt savu balsi tu vari “pārvērst” par divām balsīm, ja kādu konkrētu kandidātu izvēlētajā saraksta atzīmēsi + zīmi.
Ieskaties, kā tiek skaitītas balsis un aprēķināti rezultāti: Piemēram, ja Rīgas vēlēšanu apgabalā saraksts X ir saņēmis 20 000 derīgas vēlēšanu zīmes, bet sarakstā pieteiktais deputātu kandidāts Y – 15 000 atzīmes „+” un 3000 svītrojumus, tad par deputāta kandidātu Y nodotais balsu skaits vēlēšanu apgabalā tiek aprēķināts ar sekojošu vienādojumu: nodotais balsu skaits par kandidātu Y = 20 000 + 15 000 – 3000 = 32 000
Atskatoties uz iepriekšējām, 12. Saeimas vēlēšanām, tajās tika saņemtas 912 553 derīgas vēlēšanu aploksnes, kurās bija 906538 derīgas vēlēšanu zīmes. No visām derīgajām vēlēšanu zīmēm 565237 jeb 62,35 procenti vēlēšanu zīmju bija grozītas, t.i. tādas, kurās vēlētāji ar „+” bija atzīmējuši tos kandidātus, kuru ievēlēšanu īpaši atbalsta, vai svītrojuši tos kandidātus, kuru ievēlēšanu neatbalsta. Protams, pēc vēlēšanām, izmantojot dažādus paņēmienus, viens otrs svītrotais tomēr pamanījās iespraukties atpakaļ ievēlēto pulciņā, bet šos izveicīgos politiķus un viņu sarakstus (arī tad, ja partijas vārds ir mainīts) noteikti ir vērts atcerēties dodoties pie vēlēšanu urnām šogad.
Un vēl! Šā gada 13.Saeimas vēlēšanās Rīgas vēlēšanu apgabalā būs par 3 mandātiem vairāk – lielākoties uz ārvalstīs dzīvojošo “virtuālo rīdzinieku” rēķina (ārvalstīs nodotās balsis, kā jau zināms, pierēķina Rīgas apgabalam). Tas ir saistīts ar lielo Latvijas pilsoņu emigrāciju uz ārvalstīm pēdējos gados. Proti, ārvalstīs dzīvojošo pilsoņu skaits ir palielinājies, līdz ar to palielinoties arī Rīgas apgabala elektorātam.

Rīgā ievēlamo deputātu skaitam pieaugot, pieaug arī ārvalstīs dzīvojošo līdzdalības nozīme. Dzīvodami ārvalstīs, mēs palielinām attiecīgā vēlēšanu apgabala deputātu skaitu un, līdz ar to, arī savu ietekmi. Taču, neaiziedami uz vēlēšanām, mēs šo ietekmi faktiski ļaujam savā vietā izlemt rīdziniekiem.
Reālie rīdzinieki ir samērā aktīvi vēlētāji – galvaspilsētā uz vēlēšanām aiziet vairāk pilsoņu, nekā vidēji Latvijā. Tādēļ arī “virtuālajiem” rīdziniekiem ārvalstīs nevajadzētu palikt iepakaļus. CVK vadītājs Arnis Cimdars lēš, ka kopumā ārvalstīs dzīvojošajiem tīri matemātiski vajadzētu ievēlēt 8 no 100 Saeimas deputātiem. Tas ir iespējams, tikai mobilizējoties un piedaloties vēlēšanās.
Un kā vēlēšanas ietekmēs tas, ka neaiziesi balsot? Atcerēsimies tautas nobalsošanu par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” 2012.gada februārī, kad devāmies balsot, lai atbalstītu latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu Latvijā, kurā Īrijā piedalījās rekordliels balsotāju skaits – 3473.
Tagad, ja nebalsosi tu, tad tavā vietā to izdarīs tie, kas dosies vēlēt, un šajā gadījumā tie būs Rīgas vēlēšanu apgabala vēlētāji, jo ārpus Latvijas dzīvojošie balsstiesīgie ir piesaistīti Rīgas apgabalam. Tātad tavā vietā nobalsos rīdzinieki.

Latviešu Kultūras Fonda Īrijā (LKFĪ) valde

Projektu “Gribi pārmaiņas? Nāc uz vēlēšanām!” īsteno LKFĪ, bet to līdzfinansē Sabiedrības integrācijas fonda „Pilsoniskās līdzdalības veicināšanas programma diasporas NVO darbības atbalstam 2018”.

Zīmējums: Francis Slišāns