Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) Saeimas Ārlietu komisijas sēdē šodien pauda bažas par Diasporas likumprojekta ietekmi uz pašvaldību budžetiem.
Ārlietu komisija šodien turpināja izskatīt iesniegtos priekšlikumus par likumprojektu otrajam lasījumam, kopumā izskatot vairāk nekā desmit priekšlikumus. Sēdes sākumā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Jānis Eglītis norādīja, ka ietekme uz pašvaldību budžetiem šobrīd ar šo likumu noteikta netiek.

LPS padomniece juridiskajos jautājumos Vineta Reitere iebilda, ka viennozīmīgi nevar pateikt, ka likumprojekts neradīs nekādu ietekmi uz pašvaldību budžetiem, tomēr konkrētus pantus, kas šīs bažas apstiprinātu, nevarēja nosaukt. Viņa arī piebilda, ka likumprojekta virzība esot bijusi sasteigta un LPS priekšlikumi darba grupā iepriekš neesot tikuši izskatīti.
Deputāts Rihards Kols (VL-TB/LNNK) iebilda LPS. Viņš uzsvēra, ka likumprojekta izstrādes darba grupā LPS bijušas visas iespējas izteikt šādus iebildumus, taču tas ne reizi neesot darīts, tādēļ šāda apgalvojuma izteikšana komisijas sēdē, viņaprāt, ir destruktīva. Viņš arī aizrādīja, ka, izsakot šādu apgalvojumus, LPS nepiedāvā nevienu konkrētu atsauci uz likumprojekta pantu, kas norādītu uz bažām par ietekmi uz pašvaldību budžetiem.
Deputāti sēdē lēma par vairākiem priekšlikumiem, no kuriem daudzus bija iesniegusi deputāte Jūlija Stepaņenko (S). Daži no deputātes priekšlikumiem tika noraidīti, bet daži tika atbalstīti ar labojumiem redakcijā. Ar labojumu pēc Juridiskā biroja ieteikuma tika atbalstīts priekšlikums par likumprojektā noteikto Kultūras ministrijas (KM) kompetenci.
Tika atbalstīts piedāvājums noteikt, ka KM kompetencē ietilps veicināt ar diasporu saistītu norišu atspoguļojumu sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un veicināt šo programmu pieejamību diasporai. Stepaņenko norādīja, ka diasporai internetā ne vienmēr pieejams pilns sabiedrisko mediju saturs.
Atbalstīts tika arī Stepaņenko priekšlikums par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) kompetences papildināšanu, nosakot, ka IZM kompetence būs nodrošināt valsts valodas prasmes pārbaužu organizēšanu un pieejamību diasporai tās mītnes zemēs, izsniedzot atbilstošu valsts valodas prasmes apliecību. IZM pārstāve gan norādīja, ka šādas apliecības jau tiek izsniegtas.

Tāpat ar labojumiem tika atbalstīti divi deputāta Raivja Dzintara (VL-TB/LNNK) priekšlikumi, kas saistīti ar likumprojektā noteiktajām KM kompetencēm. Komisija, uzklausot KM un Juridiskā biroja viedokli, lēma, ka KM kompetenču ietvaros atbalsta pasākumus diasporas materiālās kultūras un vēstures mantojuma izpētei un saglabāšanai. Tāpat tika atbalstīts, ka KM savu kompetenču ietvaros veicina pastāvīgu un sistemātisku diasporas organizāciju spēju stiprināšanu.
Komisijai vēl jāturpina skatīt vairāki priekšlikumi, ko paredzēts darīt nākamajā Ārlietu komisijas sēdē, kas plānota 12.septembrī plkst.10.

Jau vēstīts, ka Saeimā konceptuāli atbalstītais Diasporas likumprojekts sagatavots, lai nodrošinātu iespējas ārvalstīs dzīvojošajiem valstspiederīgajiem stiprināt savu latvisko identitāti, valstspiederības sajūtu un veidot aktīvu un abpusēju sadarbību ar Latviju.
Pirmajā lasījumā pēc struktūras likumprojekts sadalīts četrās daļās. Cita starpā noteikti konkrēti pasākumi remigrācijas veicināšanai un atbalstam tiem, kuri vēlas Latvijā atgriezties.
Darba grupā pie likumprojekta sagatavošanas strādāja aptuveni 30 Saeimas, ministriju, institūciju, diasporasorganizāciju un nevalstisko organizāciju pārstāvji.

FOTO: baltic-ireland.ie