Trešdiena, 18. septembris, Varda dienas: Liesma, Elita, Alita

Pēdējās tautas skaitīšanas laikā Īrijā dzīvoja gandrīz 20 tūkstoši Latvijas piederīgo draugiem.lv

- 19.09.2018

non-irish_nationals_living_in_ireland_infographic_900_x_525_72dpiCentrālais statistikas birojs (CSO) ir publicējis pēdējās tautas skaitīšanas datus attiecībā uz Īrijā dzīvojošajiem ārvalstniekiem.
Tie liecina, ka 2016.gada aprīlī valstī dzīvoja vairāk kā 535 tūkstoši ārzemnieku, tostarp gandrīz 20 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo.

Kopējais ārvalstnieku skaits valstī kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas 2011.gadā bija samazinājies par 1,6 %. Lielākā kopiena bija poļi (122515), bet mazākā no atsevišķi profilētajām grupām – vācieši (11531).
Dati liecina, ka tautas skaitīšanas brīdī Īrijā “tika pieskaitīti” 19933 Latvijas piederīgie. Kopiena kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas 2011.gadā, kad valstī dzīvoja 20593 Latvijas valstspiederīgie, bija samazinājusies par 3%.
5771 jeb 29% no tiem kā dzīvesvietu norādījuši Dublinu, bet, atšķirībā no brazīliešiem, spāņiem, itāļiem, francūžiem un vāciešiem, viņu dzīvesvietas pārsvarā bija nomalēs nevis pilsētas centrālajā daļā. Ārpus Dublinas un tās piepilsētām daudz latviešu dzīvo Dundalk, Navan, Tullow, Portlaoise un Monaghan. Interesants ir statistiķu konstatētais fakts, ka 35% no Latvijas piederīgajiem (vislielākais skaits salīdzinot ar 10 nacionalitāšu grupām) dzīvoja Īrijas pilsētās, kurās iedzīvotāju skaits pārsniedz 10000.

43% Īrijā dzīvojošo latviešu bija vecuma grupā no 25 līdz 39 gadiem, salīdzinoši šai grupai atbilst tikai 22% no kopējā valsts iedzīvotāju skaita. Vidējais Latvijas valstspiederīgo vecums 2016.gada aprīlī bija 31,7 gadi, salīdzinoši visu valsts iedzīvotāju vidējais vecums ir 37,3 gadi.
10980 jeb 67% no valstī dzīvojošajiem latviešiem strādāja un bezdarbnieku skaits kopienā kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas bija samazinājies par 35%. Apmēram piektā daļa no šiem strādājošajiem (2339) bija nodarbināta mazumtirdzniecībā un izplatītākās profesijas bija kasieri un menedžeri. 29% procenti no Īrijā nodarbinātajiem Latvijas piederīgajiem strādāja vienkāršus darbus, no kuriem visizplatītākie bija – apkopējas, mājkalpotājas, virtuves strādnieka un zvejnieka amats. Kvalificētie latvieši visbiežāk strādāja par šefpavāriem vai mehāniķiem.
86% Latvijas valstspiederīgo mājsaimniecību Īrijā dzīvoja īrētos mājokļos, salīdzinoši, no kopējā valsts iedzīvotāju skaita mājokļus īrē tikai 28% mājsaimniecību.

FOTO: CSO



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie