Pirmdiena, 17. decembris, Varda dienas: Teiksma, Hilda

Saeima otrajā lasījumā atbalsta jauna Diasporas likuma projektu draugiem.lv

- 05.10.2018
Sadaļas: Ziņas - Atslēgvārdi: ,

img_3178Saeima ceturtdien, 4.oktobrī, otrajā lasījumā atbalstīja jauna Diasporas likuma projektu, kura mērķis ir stiprināt diasporas kā neatņemamas Latvijas sabiedrības daļas latvisko identitāti un piederību Latvijai, nodrošināt diasporai iespējas brīvi veidot, uzturēt un paplašināt saikni ar Latviju, kā arī sekmēt latviešu valodas un kultūras saglabāšanu diasporā, dara zināmu Saeimas Preses dienests. Tāpat likumprojekts paredz nodrošināt labvēlīgus apstākļus remigrācijai.

Likuma projekts noteic, ka diaspora ir ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošie Latvijas pilsoņi, latvieši un citi, kam ir saikne ar Latviju, kā arī viņu ģimenes locekļi. Tāpat tajā definēti diasporas organizācijas, remigrācijas un remigranta jēdzieni.
Statistika liecina, ka no visiem latviešiem un Latvijas valstspiederīgajiem 15 procenti šobrīd dzīvo ārpus Latvijas. Ņemot vērā to, kā arī sabiedrības novecošanos, pieaugošo demogrāfisko slodzi un prognozes par darbaspēka trūkumu nākotnē, konsekventas diasporas politikas īstenošana ir ārkārtīgi būtiska, un šī politika definēta jaunā likuma projektā kā jauna valsts politikas nozare, likumprojekta anotācijā norāda tā autori.
Likuma projektā definēti diasporas politikas pamatuzdevumi un pamatprincipi. Paredzēts noteikt, ka valsts diasporas politiku īsteno valsts pārvaldes iestādes un pašvaldību iestādes atbilstoši savai kompetencei, iesaistot diasporas organizācijas un citas fiziskās un juridiskās personas saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Likumprojektā definēta valsts pārvaldes iestāžu kompetence diasporas politikas jomā, tostarp noteikts, ka vienotas valsts politikas izstrādi diasporas politikas jomā un tās koordinētu īstenošanu, tādējādi uzturot pasākumu sistēmu darbam ar diasporu, nodrošina Ārlietu ministrija (ĀM).
Jaunā likuma projektā diasporas pārstāvjiem paredzētas tiesības piedalīties attīstības plānošanas dokumentu izstrādes procesā, tostarp iesaistoties ar diasporas politiku saistītu politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu izstrādē un darbojoties Diasporas konsultatīvās padomes sastāvā. Diasporas konsultatīvā padome ir padomdevēja institūcija, kuras mērķis ir veicināt saskaņotu diasporas politikas un ikgadēju prioritāšu izstrādi, kā arī diasporas politikas īstenošanu un novērtēšanu, un tās darbību organizē ĀM, teikts likumprojektā.
Saeimas atbalstītajā regulējumā paredzēts, ka ārvalstīs darbojošās diasporas organizācijas, kuras ir reģistrētas Latvijā, tiesību apjoma ziņā ir vienlīdzīgas Latvijā reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām to normatīvo aktu izpratnē, kas regulē attiecīgo organizāciju darbību Latvijā.
Likuma projektā arī definēta pašvaldības kompetence diasporas politikas jomā, tostarp noteikts, ka pašvaldība var plānot un īstenot pašvaldības diasporas politiku, kā arī sniegt sociālo vai materiālo atbalstu vai paredzēt papildu garantijas remigrantiem, saiknes uzturēšanai ar diasporu un remigrantiem.

Lai stiprinātu diasporas saikni ar Latviju, likumprojekts paredz nodrošināt valsts atbalstu, piemēram, diasporas nedēļas nogales skolu un vasaras vidusskolu ārvalstīs darbībai ar pastāvīgu finansējumu un metodoloģiju, kā arī diasporas bērnu neformālās interešu izglītības un latviešu valodas nometņu organizēšanai Latvijā un ārvalstīs. Likumprojekts paredz arī citus diasporas atbalsta pasākumus.
Savukārt lai saglabātu Latvijas pilsoņu kopumu, plānotais regulējums paredz Latvijas pilsonības iegūšanas un saglabāšanas diasporā ārvalstīs veicināšanu. Plānots arī noteikt valsts un pašvaldības atbalstu diasporas pārstāvjiem, kuri vēlas atgriezties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, kā arī tiesības diasporas pārstāvjiem papildus dzīvesvietas adresei ārvalstīs norādīt vienu papildu adresi Latvijā.
Tāpat likumprojektā paredzēts, ka ārvalstīs gūtās pensijas ienākuma aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodokli remigrantiem tiek piemērots likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktais neapliekamais minimums tādā apmērā, kādā tas pārsniedz attiecīgās ārvalsts noteikto ar nodokļiem neapliekamo pensijas minimumu.
Likuma projektā noteikts, ka diasporas politiku finansēs no valsts budžeta līdzekļiem, paredzot atbilstīgu, ilgtermiņā plānojamu un diasporas skaita un aktivitāšu dinamikai pielāgojamu finansējumu. Tai varēs novirzīt arī citus finansējuma avotus.

Jaunā likuma projekts izstrādāts Saeimas Ārlietu komisijas darba grupā, kuru vadīja komisijas priekšsēdētāja biedrs Rihards Kols. Darba grupa strādāja četrus mēnešus, un tajā bija pārstāvji arī no astoņām nozaru ministrijām, diasporas organizācijām – Pasaules Brīvo latviešu apvienības, Eiropas Latviešu apvienības -, kā arī kustības “Ar pasaules pieredzi Latvijā”, kopumā apvienojot vairāk nekā 30 augsta līmeņa ekspertus.

FOTO: baltic-ireland.ie



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie