Ceturtdiena, 18. oktobris, Varda dienas: Rolanda, Rolands, Ronalds, Erlends

Vēstniecība Īrijā centīsies aktualizēt jautājumu par latviešu valodas apguvi Īrijas vispārizglītojošās skolās draugiem.lv

- 08.10.2018
Sadaļas: Ziņas - Atslēgvārdi: , , , , ,

img_1761Latvijas vēstniecība Īrijā 10.novembrī ar Īrijas latviešu organizāciju pārstāvjiem rīkos gadskārtējo tikšanos, tās laikā apspriežot iespējas latviešu valodu apgūt arī Īrijas vispārizglītojošās skolās, aģentūrai LETA norādīja Ārlietu ministrijā (ĀM).
Īrijā šobrīd mīt aptuveni 30 000 Latvijas valstspiederīgo, savukārt neoficiāla informācija liecina, ka skaits varētu būt lielāks, norādīja ministrijā. Lielākie latviešu kopienas centri ir Dublinā, Limerikā, Tulovā, Korkā un Klērmorisā.

Saskaņā ar vēstniecības rīcībā esošo informāciju, šobrīd Īrijā latviešu valodu māca aptuveni 16 nedēļas nogales skoliņās – Dublinā, Navanā, Korkā, Longfordā, Limerikā, Droghedā, Meijo, Čartervillā, Tulovā, Kavanā, Vaterfordā, un citur. Taču vēstniecība jau vairākus gadus interesējas par iespējām, kā latviešu valodu Īrijā varētu apgūt arī Īrijas vispārizglītojošās skolās.
Īrijas un Latvijas atbildīgajām iestādēm par izglītības jautājumiem ir bijušas sarunas, un jautājums regulāri tiek uzrunāts tikšanās reizēs augstākajā politiskajā līmenī. Pagaidām konkrēts rezultāts nav panākts, bet sarunas turpinās, skaidroja ĀM. Tikmēr vairākās Īrijas vispārizglītojošajās skolās no šā mācību gada kā izvēles priekšmetu var apgūt lietuviešu valodu. Ministrijā uzsvēra, ka lietuviešu pieredze ir noderīga un tā tiek vērtēta un analizēta.
Tikmēr Latviešu valodas aģentūrā (LVA) aģentūrai LETA skaidroja, ka tāda veida Latvijas finansēta latviešu valodas apguve vispārizglītojošās skolās, kāda Īrijā ir iespējama saistībā ar lietuviešu valodu, šobrīd no valsts netiek nodrošināta. 2014.gadā Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments esot atbalstījis Īrijas Latviešu nacionālās padomes (ĪLNP) projektu un finansējis latviešu valodas apguvi divās Īrijas vidusskolās – Navanā un Droghedā, taču tas neesot bijis pārāk sekmīgs projekts, jo skolēnu skaits līdz mācību beigām diezgan radikāli sarucis.
Kā norādīja LVA, Īrijā vidusskolas gala eksāmenos gan iespējama individuāla zināšanu pārbaude 16 citās valstu valodās, tajā skaitā latviešu un 15 citas Eiropas Savienības valodās, ja tās apgūtas patstāvīgi. Eksāmena atzīme var paaugstināt skolēna rezultātus, kas tiek ņemti vērā, stājoties augstskolā. Latviešu valoda ir ceturtā pieprasītākā pēc poļu, lietuviešu un rumāņu valodas.

Latviešu valodu kā mātes valodu vēl varot apgūt par mītnes zemes finansējumu, galvenokārt Skandināvijā – Norvēģijā un Zviedrijā. Bērniem Zviedrijā ir tiesības septiņus gadus izglītoties dzimtajā valodā, ja pašvaldības teritorijā ir pieci bērni, kas runā vienā valodā.
ĀM norādīja, ka, saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra datiem, Zviedriju kā savu dzīvesvietu uz šī gada 1.jūliju bija norādījuši 4482 valstspiederīgie. Pēc Zviedrijas Latviešu apvienības (ZLA) datiem, ZLA apvieno nepilnu pusotru tūkstoti aktīvu biedru, kas ģeogrāfiski ir koncentrēti ap Stokholmu (70%), savukārt ap 30% biedru ir no Upsalas, Gēteborgas, Dienvidzviedrijas, Norčēpingas, Ērebrū un citām Zviedrijas pilsētām.
Skaidrojot latviešu valodas apguves iespējas vispārizglītojošās skolās Zviedrijā, ministrija vērsa uzmanību uz to, ka Zviedrijas skolas likums (Skollagen) piešķir tiesības visiem skolēniem gan pamatskolā, gan ģimnāzijā vienu stundu nedēļā apgūt valodu, kura tiek runāta mājās jeb mājas valodu. Likums par mājas valodas apguvi Zviedrijā tiek pamatots uz zinātniskiem pētījumiem, kuri liecina par to, ka bērniem, kuri apgūst savu dzimto valodu, ir daudz vieglāk iemācīties svešvalodas un ka viņi līdz ar to arī vieglāk integrējas jaunajā sabiedrībā.
Interese par latviešu valodas kā mājas valodas apguvi Zviedrijā gan pamatskolā, gan ģimnāzijā ir liela. Bieži trūkst profesionālu skolotāju, kuri varētu šo darbu uzņemties, uzsvēra ĀM.
Arī saskaņā ar Norvēģijas varas iestāžu lēmumu nesen atbraukušiem valodu minoritāšu pamatskolas vecuma bērniem un tiem, kuriem nav pietiekamas norvēģu valodas zināšanas, jāpiedāvā īpaši pielāgotas norvēģu valodas mācības, bilingvālas valodas mācības un izglītība dzimtajā valodā, norādīja LVA. Mācības dzimtajā valodā tiek piedāvātas galvenokārt minoritāšu skolēniem no pirmās līdz ceturtajai klasei, bet bilingvālā izglītība – no 5. līdz 10.klasei.

LVA arī norādīja, ka šobrīd 29 pasaules valstīs ir aptuveni 110 nedēļas nogales skolas un vasaras skolas. Visas skolas ir saņēmušas apjomīgu mācību un metodisko līdzekļu sākuma komplektu, daudzas – grāmatu dāvinājumus. LVA arī finansē mācībspēju tālākizglītību, organizējot kursus un seminārus gan Latvijā, gan mītnes zemēs.
Skolas, kas atbilstot LVA izvirzītajiem kritērijiem, no 2013.gada var saņemt arī finansējumu telpu īrei, apdrošināšanai un citām vajadzībām (izņemot skolotāju atalgojumu). Šajās nedēļas nogales skolās profesionāli pedagogi esot vien aptuveni piektā daļa no skolotājiem, tāpēc arī atalgojuma maksāšana būtu problemātiska, norādīja LVA.
Šogad LVA finansējumu 108 400 eiro apmērā jeb divas reizes vairāk nekā pagājušajā gadā saņems 56 diasporas skolas.
Finansējums šogad ir piešķirts visām skolām, kas tam bija pieteikušās, proti, 35 latviešu nedēļas nogales skolām Eiropā, tajā skaitā Gruzijā, kā arī 21 latviešu nedēļas nogales skolai un vasaras vidusskolai ASV, Austrālijā, Kanādā un Turcijā. Lielāko finansējumu, proti, 5754 eiro saņems Stokholmas Latviešu skola Zviedrijā. Lielbritānijā 4282 eiro saņems Londonas Latviešu skola, bet 4058 eiro saņems Pīterboro latviešu skola “Pūcītes akadēmija”, savukārt 3840 eiro tiks piešķirti Dublinas latviešu skolai “Saulgriezīte” Īrijā. Vairāk nekā 2000 eiro finansējumu saņems kopumā 17 izglītības iestādes.

FOTO: baltic-ireland.ie



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie