Sestdiena, 19. oktobris, Varda dienas: Drosma, Drosmis, Elīna

Saeimas komisija panāk vienošanos par diasporas definīciju, pabeidzot darbu pie Diasporas likumprojekta draugiem.lv

- 19.10.2018
Sadaļas: Ziņas - Atslēgvārdi: ,

img_3173Saeimas Ārlietu komisijas šodien panāca vienošanos par Diasporas likumprojektā ietverto diasporas definīciju, papildinot jau 2.lasījumā atbalstīto definīciju, kā arī vienbalsīgi virzot likumprojektu pēdējam lasījumam Saeimā. Papildinātā definīcija tika virzīta kā Ārlietu komisijas priekšlikums, nosakot, ka diaspora tiek definēta kā “ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošie Latvijas pilsoņi, latvieši un citi, kam ir noturīga sociālā saikne ar Latviju, kā arī viņu ģimenes locekļi”.

Pievienot iepriekš pieņemtajai definīcijai vārdus “noturīga sociālā saikne” piedāvāja komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš (V), kurš sēdes sākumā norādīja, ka likums ir unikāls un tā mērķis ir veicināt atgriešanos, kā arī atbalstīt tos, kas paliek ārzemēs, bet vēlas saglabāt latviskumu. “Jo šaurāka definīcija, jo mazāk būs remigranti, kas varēs atgriezties, un saņemt atbalstu no Latvijas. Ar plašāku definīciju mēģinām maksimāli dot iespēju, lai cilvēki atgrieztos un atbalstītu Latvijas kultūru ārzemēs,” sacīja Kalniņš.
Komisijas locekļu domas dalījās, cik plaša būtu jānosaka diasporas definīcija. Pirms balsojuma par komisijas priekšlikumu, tika noraidīti divi citi piedāvātie priekšlikumi, ko piedāvāja Saeimas Juridiskais birojs un deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK).
Juridiskais birojs piedāvāja skaidrāk definēt diasporas definīcijas daļu “un citi”, lai neatstātu vietu interpretācijām, rosinot noteikt, ka diaspora ir “ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojoši Latvijas pilsoņi, latvieši, līvi un personas, kuru augšupējie radinieki ir latvieši vai līvi, kā arī to ģimenes locekļi”. Tomēr biroja priekšlikums tika noraidīts.
Savukārt Dombrava, rosinot noteikt, ka diaspora ir “ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošas personas, kuri ir Latvijas pilsoņi vai latvieši, kā arī to ģimenes locekļi,” norādīja, ka nepieciešams novilkt skaidras robežas par to, ko uzskatīt par piederīgiem diasporai, kam piekrita politiķis Valdis Kalnozols (ZZS), kurš kategoriski noraidīja domu, ka pieskaitīt diasporai būtu nepieciešams arī nepilsoņus.
Arī politiķis Rihards Kols (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka ir 2.lasījumā atbalstītā definīcija, kurai vēl tiek pievienots Kalniņa ierosinātais papildinājums, būtiski paplašina cilvēku loku, kas var pretendēt uz diasporas locekļa statusu. “Skaidri nav pateikts, kā valsts ierēdnis objektīvi noteiks, vai cilvēkam ir noturīga sociālā saikne ar Latviju,” vaicāja Kols, norādot, ka definīciju nepieciešams sašaurināt.
“Likuma mērķis ir skaidri definēts – sekmēt latviešu valodas un kultūras saglabāšanu diasporā. Vai nepilsonis to dara dzīvojot ārpus Latvijas? Nebūsim naivi, tas nav viņa prioritārais mērķis,” teica Kols, piebilstot, ka likums arī paredz veicināt diasporas politisko līdzdalību. “Pieļauju, ka te ir deputāti, kas priecātos, ka nepilsoņiem tiktu piešķirtas, piemēram, balsstiesības pašvaldību vēlēšanās,” uzsvēra politiķis.
Viņš aicināja klātesošos, pieņemto definīciju, virzīties nevis no cilvēciskā skatu punkta, bet no juridiskā skatu punkta, jo definīcija var radīt neatgriezeniskas sekas Latvijas valstij ilgtermiņā.
Tikmēr politiķis Arvīds Ulme (ZZS) aicināja pieņemt 2.lasījumā atbalstīto definīciju, vaicājot klātesošajiem, “kur ir tas apdraudējums – mistiskais “Trojas zirgs”, kas Latvijai kā valstij radītu apdraudējumu?” Viņš skaidroja, ka diasporas pārstāvji nav Latvijas naidnieki, kas vēlas iznīcināt Latviju. “Skatieties pēc būtības, nevis mistiskiem draudiem,” aicināja Ulme.
Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa Lukaševica savukārt aicināja noteikt plašāku diasporas definīciju, tālāk likumā, paredzot konkrētus atbalsta pasākumus, ja nepieciešams, noteikt šaurāku cilvēku loku, uz kuriem tas attiecas. “Aicinu palikt pie principa, kas apstiprināts 2.lasījumā, un, pievienojot Kalniņa piedāvājumu, mēs nostiprinātu definīcijas principu, ka runājam par cilvēkiem, kam ir vēsturiskā kultūras saite ar Latviju un valsti,” norādīja ĀM pārstāve.
Galīgais balsojums par likumu Saeimā plānots 1.novembrī.

Likumprojekts sagatavots, lai nodrošinātu iespējas ārvalstīs dzīvojošajiem valstspiederīgajiem stiprināt savu latvisko identitāti, valstspiederības sajūtu un veidot aktīvu un abpusēju sadarbību ar Latviju.
Pēc struktūras likumprojekts sadalīts četrās daļās. Pirmā daļa ietver vispārīgos noteikumos, kurā definēta likuma jēga un mērķi, kā arī ieviesti Latvijas likumdošanai jauni termini. Jaunie termini – diaspora, remigrācija, remigrants, diasporas politika un diasporas organizācija – ieviesti gan lai veicinātu labāku likuma normu izpratni un harmonizētu pielietoto terminoloģiju, gan arī lai ieviestu praksei un faktiskajai pielietojamībai atbilstošu terminoloģiju. Šajā sadaļā tiek definēta arī likumprojekta būtība – mērķis veidot sistēmisku un sistemātisku ietvaru diasporas atbalsta politikas īstenošanai, lai tādā veidā nodrošinātu ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas izcelsmes cilvēkiem iespējas veidot, uzturēt unpaplašināt saikni ar Latviju, kā arī sekmēt latviešu valodas, kultūras un piederības sajūtas Latvijai saglabāšanu diasporā, vienlaikus nodrošinot labvēlīgus apstākļus sadarbībai un remigrācijai.
Diasporas likumprojekta sadaļa sevī ietver diasporas politiku un pārvaldības noteikumus, ar kuriem tiek definēta valsts iestāžu un pašvaldību atbildības diasporas politikas īstenošanā, savukārt trešā daļa atveltīta diasporas atbalsta pasākumiem. Ieguldīts nopietns darbs, lai panāktu, ka likums ietver konkrētu aktivitāšu kopumu, ar kuriem būs iespējams palīdzēt risināt diasporai būtiskos jautājumus tādās jomās kā izglītības dokumentu, kvalifikācijas un reglamentēto profesiju atzīšana, dzīvesvietas reģistrācija vai bērnu reģistrēšana bērnudārzam vai skolai, neapliekamā minimuma saglabāšanā un citos jautājumos.
Tāpat noteikti konkrēti pasākumi remigrācijas veicināšanai un atbalstam tiem, kuri vēlas Latvijā atgriezties. Ceturtā likumprojekta sadaļa apskata finansējuma piešķiršanas jautājumus diasporas atbalsta aktivitātēm.

Darba grupā pie likumprojekta sagatavošanas strādāja aptuveni 30 Saeimas, ministriju, institūciju, diasporas organizāciju un nevalstisko organizāciju pārstāvji.

FOTO: baltic-ireland.ie



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie