Svētdiena, 25. oktobris, Varda dienas: Beāte, Beatrise

“Pilsoniskā alianse” pārmet SIF nesamērīga administratīvā sloga radīšanu nevalstiskajām organizācijām draugiem.lv

- 30.10.2018
Sadaļas: Ziņas - Atslēgvārdi: , , , ,

img_3189Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) pašreizējā darbība finansējuma sadales jomā apgrūtina nevalstiskās organizācijas (NVO) ar nesamērīgu administratīvo slogu un tiesvedībām, aģentūrai LETA pauda biedrības “Latvijas Pilsoniskā alianse” direktore Kristīne Zonberga. Viņa skaidroja, ka NVO un Kultūras ministrija (KM) jau gadiem gaida SIF likuma grozījumus un ir ilgstoši paudušas neapmierinātību ar šī brīža fonda “smagnējo” pieeju finansējuma sadalei un piešķiršanai.

Zonberga pauda, ka par trūkumiem SIF darbībā tiek runāts jau kopš 2016.gada, kad advokātu birojs “Cobalt” prezentēja rezultātus pētījumam par “Sabiedrības integrācijas politikas organizatoriskā un tiesiskā ietvara pilnveides iespējām”. Pētījumā tika secināts, ka nepieciešams veikt būtiskus uzlabojumus, lai SIF varētu darboties tiem mērķiem, kam tas ir ticis radīts – konstatēti trūkumi finanšu izlietojumā, nepārskatāmi konsultatīvie mehānismi, kā arī pārvērtēta kopējā SIF loma un darbība.
“Lēns un neefektīvs ir darbs SIF padomē, kuras sastāvā ir vairāki ministri un arī nevalstiskā sektora pārstāvji. Jebkādi ierosinājumi fonda darbības uzlabošanai netiek ņemti vērā, lai gan tos ierosina gan nevalstiskā sektora pārstāvji, gan KM,” pašreizējo SIF darbu aprakstīja Kristīne Zonberga.
Viens no ieteikumiem “Cobalt” pētījumā bija līdz 2018.gada 1.martam izveidot jaunu integrācijas politikas koordinācijas modeli, ko varētu apstiprināt reizē ar pamatnostādnēm par integrācijas politiku. Likumprojekts, kas paredz uzlabot SIF pārvaldības efektivitāti un caurskatāmību, tika izstrādāts jau 2018.gada sākumā, taču līdz šim grozījumi joprojām no Ministru kabineta nav nodoti izskatīšanai Saeimā.
“SIF likumprojekta mērķtiecīga virzīšana ir būtiska ne tikai NVO, bet ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Bez efektīva sabiedrības integrācijas mehānisma, bez pilsonisko iniciatīvu stabila un pārskatāma atbalsta nav iespējams nodrošināt profesionālu dažādu iedzīvotāju interešu pārstāvniecību, kas ir viens no demokrātijas pamatakmeņiem,” uzsvēra Zonberga, piebilstot, ka nevalstiskā sektora zemā kapacitāte spēj arī Latvijas valstij radīt ģeopolitiskus riskus.
SIF mērķis ir finansiāli atbalstīt un veicināt sabiedrības integrāciju. Fonds atbalsta arī publiskā un nevalstiskā sektora attīstības programmu un projektu īstenošanu, kā arī realizē valsts budžeta, Eiropas Savienības politiku instrumentu un ārvalstu finanšu palīdzības finansētās programmas.

LETA vēsta, ka Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvju neierašanās dēļ Ministru kabineta komiteja līdz otrdienai atlikusi SIF likuma grozījumu izskatīšanu, un kultūras ministrei Dacei Melbārdei (VL-TB/LNNK) ir bažas par šo izmaiņu apzinātu vilcināšanu, aģentūrai LETA pauda ministre.
Ministre skaidroja, ka LPS valdībai iesniegusi iebildumus saistībā ar SIF likuma grozījumiem. Saskaņošanas process ar LPS ir ieildzis, un ministrei radusies sajūta, ka sarunu process vairāku nedēļu garumā tiek vilcināts. Ministre arī norādīja, ka izstrādātās izmaiņas SIF likumā neietekmē pašvaldību darbu, tādēļ viņa neizprot līdzšinējo nespēju vienoties par likuma grozījumiem.
“[Likuma grozījumos] tiek mainīti dažādi padomes darbības principi. Pašreizējais SIF likums nenosaka, kādi pienākumi ir tā padomei jeb, ko šī padome, kurā strādā seši ministri, vispār dara. Praksē varam just, ka SIF padome nodarbojas ar tehniskiem jautājumiem, kā arī nav saprotams, ko padome īsti izskata. Tāpat bieži padomes sēdes tiek sasauktas pēdējā brīdī, un seši ministri, kas tajā darbojas, nespēj pēdējā brīdī sanākt kopā. Lielākoties lēmumi tiek pieņemti elektroniskā balsošanā, līdz ar to, padome reti tiekas,” pauda Melbārde, piebilstot, ka nav arī skaidrs, kura amatpersona tiesiski ir atbildīga par SIF pieņemtajiem lēmumiem.
Pēc Melbārdes teiktā, Kultūras ministrijas (KM) negatīvais vērtējums par SIF padomes pēdējo gadu darbu sakrīt ar nevalstiskā sektora vērtējumu. Kā piemēru līdz galam nesakārtotam SIF darbam ministre arī norādīja padomes priekšsēdētāja rotācijas sistēmas neesamību.
Saskaņā ar LPS iesniegtajiem iebildumiem valdībai, to neapmierina plānotais grozījums, ka SIF nolikumu apstiprina Ministru kabinets, nevis fonda padome, kā tas bijis noteikts līdz šim. Tāpat LPS iebilst pret izmaiņām, kas noteiktu, ka fonds, administrējot valsts budžeta apakšprogrammas sabiedrības integrācijas jomā, atrastos kultūras ministra funkcionālā pārraudzībā. LPS ieskatā, šāds princips nozīmētu, ka KM uzraudzītu pati sevi, jo viens no fonda padomes locekļiem ir kultūras ministrs.
Tāpat pēc LPS vadības domām, nevajadzētu veikt likuma izmaiņas, kas noteiktu, ka SIF sekretariāta direktors pēc atklāta konkursa varētu strādāt piecus gadus, bet ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Pašlaik likumā nav definēts minētā amata pienākumu izpildes termiņš, un LPS šo normu vēlas atstāt jau esošajā redakcijā.

FOTO: baltic-ireland.ie



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie