Pirmdiena, 16. decembris, Varda dienas: Alvīne

Projektā atspoguļots arī Īrijā dzīvojošā „Statistiskā tautieša” portrets draugiem.lv

- 09.11.2018
Sadaļas: Ziņas - Atslēgvārdi: , , ,

lr_statistiskietautiesi_Latvijas Radio (LR) un sabiedrisko mediju portāls LSM.LV ir radījuši unikālu projektu “Statistiskie tautieši”, kurā tiek multimediāli iedzīvināts dokumentāls 100 Latvijas iedzīvotāju (arī sešu ārzemēs dzīvojošo, t.sk. Īrijā) portrets, portālam baltic-ireland.ie pavēstīja Latvijas Radio Komunikācijas daļas galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Indra Zomerovska.

Tie ir 100 Latvijas Radio Ziņu dienesta veidoti stāsti par “cilvēku parasto”, kurš atrasts pēc dzīves vietas, vecuma, dzimuma, tautības un citām pazīmēm, kas raksturo spilgto un dažādo Latvijas sabiedrību. Šis ir projekts, kas ļauj ikvienam no mums ieraudzīt, kādi esam šobrīd, cik atklāti un laimīgi ir mūsu līdzcilvēki. Tas lielā mērā var kalpot kā mūsdienu Latvijas nospiedums nākotnei.
Saskaņā ar statistiku Latvijā 55,7% iedzīvotāji laukos dzīvo savrupmājā, 29651 Latvijas iedzīvotājs ir asins donors, 20% iedzīvotāju uzskata sevi par katoļiem, bet 17% par luterāņiem, 12,7 % Latvijas iedzīvotāju zina trīs vai vairāk svešvalodas, šogad Latvijā ir reģistrēti 137 iedzīvotāji, kuriem ir 100 gadi vai vairāk, bet 11083 ir saņēmuši Triju Zvaigžņu ordeni.
„Projekta idejas autore ir Rudīte Spakovska. Viņa izveidoja statistikas rāmi ar ļoti konkrētu īpašību kopumu 100 cilvēkiem. Un žurnālisti devās meklēt īstus cilvēkus, kas šim modelim atbilst. Es nezinu vai viņa nojauta, cik interesanti tas izvērtīsies. Šo stāstu unikalitāte slēpjas tajā, ka tie ir pavisam parasti, tie nav par supervaroņiem vai izņēmumiem, tie ir par cilvēkiem mums līdzās, par viņu ikdienu. Tie ir simts unikāli stāsti par cilvēku – parasto. Projekta laikā es arī sapratu, cik ekskluzīva un auglīga ir šī iespēja – žurnālistiem parunāties ar cilvēkiem vienkārši tāpat. Viņi satika cilvēkus, lai runātu, piemēram, par to, kā ir dzīvot privātmājā. Un cilvēki bieži vien atlīdzināja ar stāstiem par ko daudz vairāk – par to, kā ir dzīvot viņu ādā,” stāsta projekta vadītāja Justīne Savitska.
“Šis projekts ļauj mums apzināties, cik dažāda un raiba ir sabiedrība, kurā dzīvojam. Mums vienlaikus ir ļoti daudz atšķirīgā un arī kopīgā, un tikai sarunājoties varam atklāt to, kas mūs vieno. Svarīgi ir saprast, ka dažādība nav nekas nosodāms, un ja mēs to spētu, tas ļautu izvairīties no lieka naida ikdienā”, stāsta žurnāliste Annija Petrova
“Pie projekta ir strādāts astoņus mēnešus. Šie stāsti atklāj interesantas atziņas un pārdomas – tādas, kuras parasti no svešiem cilvēkiem sarunā iegūt neizdodas. Gatavojoties intervijām, nereti ar sevi pārrunāju: “Cik daudz es pats būtu gatavs atklāt žurnālistam?” Aizejot uz intervijām, secināju, ka katram no mums tas, ko esam un ko neesam gatavi atklāt pārējiem, ir krasi atšķirīgs. Nereti par kādu sensitīvu tematu runātājs man atklāja neiedomājami daudz, bet tajā pašā laikā, citā intervijā uz kādu jautājumu, kas man nešķita nekas slēpjams, cilvēks nebija gatavs atbildēt. Lai arī ko 100 statistiskie tautieši būtu runājuši, tas ir interesanti un pārdomas rosinoši un, kā teica vienas intervējamās – nepilsones, Marijas Ūbeles mazmeita savai vecmammai uz sarunu iedrošinot – “Tu kļūsi par daļu no vēstures!” Tā ir lieliska iespēja, būt un baudīt šo daļu no vēstures,” stāsta žurnālists Kristaps Feldmanis.

Projektā ir atspoguļoti arī seši ārzemēs dzīvojošo „Statistisko tautiešu” portreti
Daugavpiliete Tatjana Bogdanova-Sallee 1990. gadu vidū devās uz ASV, kur viņai tagad ir daudzveidīga dzīve, plašs interešu loks un ceļojumi. Tatjana sevi uzskata par ļoti laimīgu cilvēku un prognozē stabilu nākotni. „Ja tev ir laba veselība, tad nākamie 10-20 gadi būs brīnišķīgi,” saka Tatjana un stāsta, ka lēmums pārcelties saistīts ar sirds lietām. „Kad tu pieņem lēmumu dzīvot ar cilvēku, tā ir cita veida emigrācija. Tas nav kādu politisku, sociālu iemeslu dēļ. Tu to dari tādēļ, ka gribi būt kopā ar šo cilvēku. Tā var būt Amerika vai tā var būt Ventspils. Tam nav nozīmes.”

Mihails Lavrovs no Ludzas novada pārcēlās uz Īriju 2002. gadā. Līdz ar dēla augšanu, viņa ģimenes intereses ir mainījušās – tagad viņi dodas pārgājienos, kāpj kalnos, makšķerē jūrā, upēs un ezeros, spēlē tenisu. „Kā tūristi praktiski esam apceļojuši visu Īriju,” Stāstot ar ko īri viņaprāt atšķiras no latviešiem, Mihails stāsta: „No latviešiem – nezinu, bet no latgaliešiem – īri ir aktīvāki. Mēs ļoti atšķiramies. Ja latvieši var uzklausīt viens otru, just līdzi, tad īri cenšas palīdzēt, nepazaudēt sevi un doties uz priekšu.”

„Man ir viss, ko sirds var vēlēties,” saka Evita Demis, kura dzīvo Austrālijā jau 13 gadus, taču viņa piebilst, ka pietrūkst Latvijas ģimeniskuma. Evita strādā sešas dienas nedēļā, bet brīvajā laikā viņai patīk pastaigāties pa skaistajiem Melburnas parkiem un doties izbraukumos. „Es esmu bijusi tik daudz vietās pasaulē, bet man tomēr tā Liepāja ir vismīļākā. Un, ja es vienu dienu varētu atgriezties, es būtu ļoti, ļoti laimīga,” uzsver Evita.
Vairāk:

Brīvajā laikā Sarmītei Nicmanei patīk pastaigāt ar metāldetektoru gar jūras krastu. Ir bijuši interesanti atradumi. Vēl viņa raksta grāmatu – kādas sievietes dzīvesstāstu, par viņas meklējumiem un ceļojumiem. Šobrīd rojeniece Sanita vairs neplāno atgriezties Latvijā, jo visa dzīve ir izveidojusies Lielbritānijā. Lai teiktu, ka jūtas ļoti laimīga, Sanitai pietrūkst mammas un dēla atbraukšanas pie viņas uz Portsmutu.

Katrīna Novojenko šobrīd strādā un mācās Stokholmā.. Par savu nākotni viņa saka, ka tā izskatās daudzsološa, bet ļoti laimīga viņa justos, ja uzsāktu pati savu uzņēmumu. „Protams, sākumā, kad notiek pārvākšanās uz Stokholmu, ir diezgan pagrūti. Lai tevi pieņemtu zviedru sabiedrībā, vajag nedaudz pacīnīties. Vajag iegūt uzticību caur labu izglītību, vēlēšanos mācīties viņu valodu. Lai gan, no otras puses, var izdzīvot arī Stokholmā tikai ar angļu valodas zināšanām. Bet zviedri noteikti novērtē piepūli mācīties viņu valodu un respektēt viņu kultūru,” stāsta Katrīna.

Talsinieks Uvis Petrēvics šobrīd dzīvo Doverā, Lielbritānijā. Viņa aizraušanās ir labot datorus. Brīvajā laikā viņam patīk paskatīties kādu filmu, seriālu, iziet ārā pastaigāties. Viņš ir starp tiem 18,67 % iedzīvotāju iepriekšējo trīs gadu laikā ir ņēmuši ātro kredītu, par savu pieredzi viņš saka: Es nožēloju, ka paņēmu ātro kredītu tieši pēc ātro kredītu ņemšanas beigām.(..) Es mazliet nosodu citus, kas ņem ātros kredītus, tāpat kā es nosodu pats sevi. Cilvēki nevēlas atzīt to, ka ņem kredītus, jo viņi negrib, ka cilvēki zina, ka viņiem savu reizi iet grūti, vai arī viņi ir bijuši muļķi un nelietderīgu lietu dēļ vienkārši paņem kredītus.”

LSM.LV galvenā redaktore Marta Cerava uzsver: „LSM lietotājus aicinām ne tikai izpētīt 100 statistiskos tautiešus, bet arī atrast sev līdzīgos. Ikvienam būs iespēja salīdzināt savu noskaņojumu un laimes sajūtu ar pārējiem un tiem, kam mazliet vai pat pamatīgi pietrūkst līdz lielai laimei, aicinām atstāt arī savu komentāru. Tādējādi ceram, ka mazliet labāk arī varēsim izprast viens otru.„
Visu „Statistisko tautiešu” stāsti ir apkopoti projekta lapā, kas atrodama sabiedrisko mediju portālā: tautiesi.lsm.lv. Projekts parāda kopējo ainu un fiksē to konkrētā brīdī un laikā, tas sniedz iespēju pēc 100 gadiem atskatīties un redzēt, ko domāja Latvijas iedzīvotāji, kas bija viņiem būtiski. Stāsti par „Statistiskajiem tautiešiem” būs dzirdami arī Latvijas Radio 1 ēterā, ka arī klausāmi podkāstā “Statistiskie tautieši”. Statistisko tautiešu projekta īstenošana Latvijas Radio ir iespējama, pateicoties Latvijas valsts simtgades finansējumam.

Publicitātes foto



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie