Daļu ekonomisko migrantu, kas izbraukuši uz Lielbritāniju, satrauc iekļaušanās Latvijas sabiedrībā pēc atgriešanās, secinājis Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns. Rudenī pētnieks intervējis Latvijas iedzīvotājus, kas emigrējuši uz Lielbritānijas vidieni, lai pētītu viņu adaptāciju un nākotnes plānus.

Tieši Lielbritānija, nevis Īrija, kas sabiedrībā tiek piesaukta visbiežāk, ir Latvijas, Lietuvas un Polijas darba migrantu lielākā mītnes zeme, konferencē “Aizbraukt vai atgriezties Latvijā – Zemgalē” Jelgavā klāstīja Kaprāns. Ievērojams skaits darba migrantu ir arī Vācijā, Norvēģijā, Īrijā un Zviedrijā.
LU zinātnieks atzina, ka sarunās ar emigrantiem iepazinis skarbo nabadzības seju, no kuras Latvijas iedzīvotāji bēguši uz Lielbritāniju. “Daudzi aizbrauca nabadzības dzīti, pat traumatizēti dažādu dzīves vētru uzplaiksnījumu rezultātā,” stāstīja Kaprāns.
Pētnieks secinājis, ka ar gadiem mazinās emigrantu rūgtums pret pašu valsti, taču, tuvojoties vēlēšanām, vēlme nomainīt visu politisko eliti atkal parādās. Tāpat, salīdzinot situāciju ar vairākiem gadiem iepriekš, izpētīts, ka Latvijas emigranti arvien biežāk izmanto iespēju aizstāvēt savas kā darba ņēmēju tiesības tiesas ceļā.

Kaprāns stāstīja, ka viņa pētījums nav saistīts ar reemigrāciju, taču daļā sarunu izkristalizējies, ka ir emigranti, kas baidās par savas ģimenes iekļaušanos Latvijas sabiedrībā pēc atgriešanās, ja ģimenē ienācis citas rases vai ticības pārstāvis. Īpaši šī problēma nomāc tos, kuru dzimtā vieta ir lauku reģioni.
Tāpat pētnieks novērojis, ka daļa aizbraucēju jau ir iesakņojusies savā dzīvesvietā un neplāno mainīt mītnes vietu pat Lielbritānijas iekšienē, jo esošais miteklis sniedz drošības sajūtu, kuras nav bijis Latvijā.

FOTO: baltic-ireland.ie