PBLA: Topošo Diasporas konsultatīvo padomi jāvada politiski neitrālai personai

Topošo Diasporas konsultatīvo padomi ir jāvada politiski neitrālai personai, šādu nostāju sarunā ar aģentūru LETA pauda Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēdētāja Kristīne Saulīte. Saulīte vērtēja, ka apsveicams ir plāns padomes sastāvā iekļaut divas Saeimas komisijas – Ārlietu komisiju un Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisiju. Tomēr vienlaikus Saulīte uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi, lai topošā institūcija būtu politiski neitrāla.

“Lietas, kas būs jāpieņem, būs nevis kādu partiju interešu vadītas, bet diasporas labā. Mūsu sadarbības partneri jeb ministriju vadībā esošās personas pārstāv dažādas partijas, tomēr ir ļoti svarīgi, lai politika tiktu ļoti maz “ievirpināta” iekšā,” norādīja Saulīte.
PBLA priekšsēdētāja vērsa uzmanību, ka Ārlietu ministrijas (ĀM) speciālo uzdevumu vēstnieka diasporas jautājumos amatā esošais cilvēks vienmēr ir bijis sadarbības ar diasporu atslēgas persona. Šī iemesla dēļ šāds amats arī ticis izveidots, minēja priekšsēde.
Viņa norādīja, ka PBLA Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) un Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK) nosūtījusi vēstuli, kurā izteikta PBLA vēlme padomes vadītāja amatā redzēt šī brīža speciālo uzdevumu vēstnieku diasporas jautājumos Aivaru Grozu. “Ja arī šajā amatā netiktu iecelts attiecīgais vēstnieks, jebkurā gadījumā ir būtiski, lai padomi vadītu politiski neitrāla persona,” uzsvēra PBLA priekšsēde.
Saulīte piebilda, ka būtu svarīgi savlaicīgi izziņot padomes sēžu datumus, jo diasporas locekļu ierašanās Latvijā ne vienmēr ir iespējama ļoti ātri. Tāpat būtu jānodrošina iespēja piedalīties sēdēs neklātienē, ar interneta starpniecību.
Kā ziņots, koordinētas un saskaņotas diasporas politikas izstrādei un īstenošana plānots veidot Diasporas konsultatīvo padomi, paredz valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais ĀM noteikumu projekts.
Lai visas diasporas politikā iesaistītās institūcijas darbotos koordinēti, ĀM ir noteikta kā atbildīgā iestāde vienotas diasporas politikas izstrādē un tās koordinēšanas īstenošanā. Kvalitatīvai šī uzdevuma realizēšanai Diasporas likums paredz izveidot Diasporas konsultatīvo padomi, kuras mērķis ir veicināt saskaņotu diasporas politikas un tās ikgadējo prioritāšu izstrādi, sekot līdzi diasporas politikas īstenošanai un veikt tās novērtēšanu.
Visu diasporas politikas īstenošanā iesaistīto pušu interešu pārstāvības nodrošināšanai, Diasporas konsultatīvajā padomē tiks iekļauti valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību, diasporas organizāciju, biedrību un nodibinājumu deleģētie pārstāvji, padomes darbu organizēs ĀM. Padomes sastāvu apstiprinās ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Saskaņā ar Diasporas likumu Ministru kabinetam līdz 28.februārim jāapstiprina šīs padomes nolikums un sastāvs.

ĀM parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica Saeimas Ārlietu komisijas sēdē skaidroja, ka ir divas nedēļas laika, lai iegūtu priekšlikumus no ministrijām un organizācijām, tādējādi meklējot labāko gala variantu padomes nolikumam.
Pašlaik padomes sastāvā ĀM piedāvā iekļaut tās ministrijas, kas visvairāk ir iesaistītas darbā ar diasporu, proti, Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Kultūras ministriju, Labklājības ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Tāpat plānots iekļaut Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi un pārstāvi no Latvijas Pašvaldību savienības.
Būtiska loma padomē būtu arī diasporas organizāciju pārstāvjiem, piemēram, Pasaules Brīvo latviešu apvienības un tās paspārnē esošo organizāciju pārstāvjiem.
Minēto noteikumu projektu vēl jāsaskaņo iesaistītajām pusēm un jāskata valdībā.

FOTO: baltic-ireland.ie