Līdz šim tika uzskatīts, ka Īrijā jaunās diasporas pirmā latviešu organizācija tika veidota ap 2005. – 2006.gadu, kad līdzās tai parādījās arī latviešu nedēļas nogales skoliņa, koris un deju kopa. Vācu luterāņu draudzes mācītāja Lutherhaus arhīvos Dublinā tikko uzietie finanšu dokumenti rāda, ka jauniebraucēju pirmā latviešu pašorganizēšanās Zaļajā salā ir sākusies agrāk, jau 2004.gadā.

Aprakstot Otrā pasaules kara latviešu bēgļu sabiedriskās dzīves pirmsākumus tūlīt pēc ierašanās jaunajās mītnes zemēs, tradicionālais ceļš, kā latvieši uzsāka savu pašorganizēšanos, pārsvarā tiek saistīts ar baznīcas draudžu izveidi, kurām sekoja latviešu svētdienas skoliņas, dažādu biedrību un māksliniecisko kopu veidošanās. Izrādās, ka tāda pat notikumu secība bijusi arī mūsdienās Īrijā – laikā, kad pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, šurp masveidā sāka ierasties jaunie iebraucēji no Latvijas.
Uzietie dokumenti, kas piecpadsmit gadus glabājušies baznīcas mapēs, stāsta, ka, sākot ar 2004.gadu, St.Fiannian’s baznīcā, Adelaide Rd. notikuši dievkalpojumi latviešu valodā un tajos kalpojuši Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas (LELBāL) mācītāja Elīza Zikmane, kas šobrīd aprūpē Apvienoto Londonas latviešu ev. lut. un Miera draudzi kaimiņsalā; LELBāL mācītāja Ieva Graufelde, kas šobrīd ir prāveste Zviedrijā, un LELB mācītājs Pāvils Brūvers, bijušais disidents, kas tika izraidīts no Padomju Latvijas 1974. gadā, bet šobrīd ir Liepājas diecēzes bīskaps. Dievkalpojumi Dublinā ir notikuši vidēji reizi trīs mēnešos un tos visticamāk ir apmeklējuši vidēji 70 cilvēku, par ko jāsaka – tas nudien nav maz, ņemot vērā, ka latviešu kopiena 2004.gadā vēl nebija sabiedriski visai organizēta.

Mācītāja Elīza Zikmane apstiprina, ka Īrijā kalpojusi no 2004. līdz 2007. gadam, savukārt Īrijas latviete Ramona Āboliņa, kas kopā ar vīru piedalījusies pašā pirmajā latviešu dievkalpojumā Dublinā, atceras, ka baznīca toreiz bijusi ļaužu pilna. Piebildei – pirmais dievkalpojums latviešu valodā Īrijā ir noticis 2004.gada Ziemsvētkos.

Nule atrastie dokumenti šobrīd atrodas Latviešu Kultūras fonda Īrijā (LKFĪ) arhīvos. LKFĪ priekšsēdētājs Imants Miezis, runājot par vēstures liecību un jauniegūto dokumentu saglabāšanu, atzīst: “Ir pienācis laiks krāt un sistematizēt ne tikai Īrijas latviešu sabiedriskās dzīves pagājušā un aizpagājušā gadsimta, bet arī šā gadsimta vēstures liecības.”

FOTO: Imants Miezis