Svētdiena, 22. septembris, Varda dienas: Maigurs, Mārica, Māris

Steidzami grozīs ST apstrīdēto normu par atlīdzības izmaksu pārtraukšanu kopā ar bērnu no valsts aizbraukušam aizbildnim draugiem.lv

- 14.02.2019
Sadaļas: Ziņas - Atslēgvārdi: , , , ,

img_3279Saeima plāno steidzami grozīt Satversmes tiesā (ST) apstrīdēto normu, kas paredz pārtraukt atlīdzības izmaksu par aizbildņa pienākumu pildīšanu, ja aizbildnis ar bērnu ir pārcēlies dzīvot uz citu valsti, vakar vienbalsīgi lēma Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti. Patlaban Valsts sociālo pabalstu likums paredz, ka regulāri izmaksājamo valsts sociālo pabalstu izmaksu pārtrauc, ja pabalsta saņēmējs vai bērns, par kuru tiek maksāts pabalsts, izbrauc no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī.

Oktobrī ST ierosināja lietu par normām, kuras paredz pārtraukt atlīdzības izmaksu par aizbildņa pienākumu pildīšanu, ja aizbildnis ar bērnu ir pārcēlies dzīvot uz citu valsti. Lieta ierosināta pēc Augstākās tiesas (AT) pieteikuma.
Labklājības ministrijas (LM) pārstāve Jana Muižniece norādīja, ka ministrija piekrīt ST iebildumiem, kā arī ir gatava veikt grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā.
Kā komisijas sēdē norādīja Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Ilze Tralmaka, ST ir informēta, ka tiks veikti grozījumi likumā, tomēr patlaban process iekavējies. Patlaban noteikts, ka lietas sagatavošanas datums ir 16.marts, kad tiks lemts arī par tiesas sēdes datumu.
Juridiskā biroja pārstāve uzsvēra, ka līdz 25.februārim Saeimai būtu jāsniedz atbilde par to, kas notiek ar attiecīgo likumprojektu.
Pēc LM aprēķiniem, grozījumu rezultātā valstij būtu aizbildņiem jāatmaksā apmēram 6500 eiro, kas neesot liela summa, tāpēc papildu finansējums nebūšot nepieciešams.
Saeimas komisija vakar lēma grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā atbalstīt izskatīšanai Saeimā steidzamības kārtībā jeb divos lasījumos. Grozījumi pirmajā lasījumā tiks skatīti 14.februāra Saeimas plenārsēdē, bet otrajā lasījumā – 28.februārī. Par likumprojektu atbildīgais referents ir Normunds Žunna (JKP).

Kā ziņots, ST ierosinājusi lietu par normām, kuras paredz pārtraukt atlīdzības izmaksu par aizbildņa pienākumu pildīšanu, ja aizbildnis ar bērnu ir pārcēlies dzīvot uz citu valsti. Lietas sagatavošanas termiņš ir šī gada 16.marts.
AT iesniedza pieteikumu ST, lai noskaidrotu, vai ir pamatoti pārtraukt atlīdzības izmaksu par aizbildņa pienākumu pildīšanu, ja viņš ar bērnu ir pārcēlies dzīvot uz citu valsti.
Kā aģentūrai LETA iepriekš pavēstīja AT pārstāve Baiba Kataja, AT Administratīvo lietu departaments ir apturējis pieteikuma izskatīšanu par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) lēmumu pārtraukt pieteicējai, kura ir savas mazmeitas aizbildne, atlīdzības izmaksu par aizbildņa pienākumu pildīšanu un pabalsta izmaksu par bērna uzturēšanu, kā arī uzlikt pienākumu viņai atmaksāt pārmaksātos valsts sociālos pabalstus sakarā ar aizbraukšanu uz citu valsti.
AT nolēma iesniegt pieteikumu ST par Valsts sociālo pabalstu likuma normām, kas attiecas uz atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu, atbilstību Satversmei. Līdz ST nolēmuma spēkā stāšanās dienai lietā tiesvedība ir apturēta.
Pieteicēja kopā ar mazmeitu dzīvo Īrijā. Viņa ir pensionāre un saņem Latvijas pensiju, kā arī Īrijā nav nodarbināta.
Saņēmusi informāciju, ka pieteicēja ar aizbilstamo dzīvo Īrijā un mazmeita tur mācās skolā, VSAA nolēma pārtraukt izmaksāt pabalstu par bērna uzturēšanu un atlīdzību par aizbildņa pienākuma pildīšanu, kā arī pieprasīja atmaksāt pārmaksātos valsts sociālos pabalstus.
Kā savā pieteikumā skaidroja AT, ja valsts ir paredzējusi likumā tiesības saņemt atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu, Satversmes 109.pants prasa, lai valsts rīcība šajā jautājumā atbilstu vispārējiem tiesību principiem, tostarp vienlīdzības principam. AT ieskatā, Satversmes 109.pantā noteiktās pamattiesības konkrētajā gadījumā tiek nesamērīgi ierobežotas tāpēc, ka likumdevējs bez pamatota iemesla izstrādājis regulējumu, kas paredz atšķirīgu attieksmi un tādējādi pārkāpj vienlīdzības principu.
Aizbildņa un aizbilstamā dzīvesvietas maiņa pati par sevi neietekmē aizbildnības spēkā esību, tās uzraudzības piekritību un neaptur bāriņtiesas lēmumu par aizbildnības nodibināšanu, pietiekumā skaidroja AT. Līdz ar to aizbildņa pienākumu apjoms nav atkarīgs no aizbildņa un aizbilstamā dzīvesvietas maiņas. Tādējādi aizbildņa un aizbilstamā pārcelšanās uz citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti neietekmē Latvijā nodibinātu aizbildnības statusu. Respektīvi, bez vecāku gādības palikušais bērns arī pēc pārcelšanās uz citu valsti turpina palikt Latvijas valsts pārvaldes iestāžu rūpju lokā un valstij ir jāgādā, lai aizbildnība pienācīgi turpinātos, skaidrots AT pieteikumā.
Apstrīdētās normas liedz ārvalstīs dzīvojošam aizbildnim saņemt atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu valsts sociālā pabalsta veidā. Tādējādi apstrīdētās normas rada atšķirīgu attieksmi pret noteiktu personu grupu atkarībā no tā, kurā valstī ir aizbildņa un bērna patstāvīgā dzīvesvieta, uzskata AT.
AT nesaskatīja objektīvu un saprātīgu pamatu atšķirīgas attieksmes noteikšanai pret tiem bērniem, kuru aizbildnis dzīvo Latvijā, un tiem bērniem, kuru aizbildnis dzīvo ārvalstīs. Atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu ir vērsta uz to, lai pēc iespējas vairāk cilvēku iesaistītos bērnu, kuri palikuši bez vecāku gādības, aprūpē. Tās mērķis ir finansiāli motivēt personas uzņemties aizbildniecību.

FOTO: baltic-ireland.ie



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie