Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi šodien, 10. aprīlī, pulcējas Briselē, lai lemtu, vai apmierināt Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas (Theresa May) lūgumu atlikt “Brexit”.
Zemāk sniedzam iespējamos turpmāko notikumu attīstības scenārijus.

BEZVIENOŠANĀS “BREKSITS” 12.APRĪLĪ
Meja lūgusi Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES atlikt līdz 30.jūnijam, un Lielbritānijas parlaments šonedēļ apstiprinājis likumu, kas premjerministrei uzdod dot priekšroku “Brexit” atlikšanai, ja alternatīva ir aiziešana no bloka bez vienošanās.
Savukārt ES, šķiet, labprātāk piekristu Eiropasdomes prezidenta Donalda Tuska piedāvātajai “elastīgajai” Lielbritānijas izstāšanās atlikšanai uz ilgāku laiku, iespējams, pat uz gadu.
Taču, ja trešdienas samitā vienošanos neizdosies panākt, Lielbritānijai automātiski ES jāpamet jau piektdien bez izstāšanās vienošanās.
ES jau vienreiz piekritusi atlikt “Brexit”, kas sākotnēji bija paredzēts 29.martā, un Mejai samitā nāksies sniegt pārliecinošu atbildi, ko dos vēl viens pagarinājums.
Ekonomisti brīdina, ka bezvienošanās “Brexit” var izsaukt tautsaimniecības satricinājumus abos Lamanša šauruma krastos un, par spīti sagatavošanās darbiem risku mazināšanai, radīt milzu sastrēgumus robežšķērsošanas punktos.
IZSTĀŠANĀS SASKAŅĀ AR GROZĪTU VIENOŠANOS
Pēc trīskārtējas neveiksmes panākt viņas noslēgtās “Brexit” vienošanās apstiprināšanu parlamentā, Meja, cenšoties rast izeju no strupceļa, uzsākusi sarunas ar opozīcijā esošajiem leiboristiem, kas vēlas ciešāku saišu saglabāšanu ar ES pēc izstāšanās no bloka.
Leiboristi pieprasa Lielbritānijas palikšanu ES muitas ūnijā, taču pret to kategoriski iebilst eiroskeptiķi Mejas vadīto konservatīvo rindās.
Ja kompromisu tomēr izdosies panākt, Lielbritānija varētu izstāties no ES vēl pirms 23.maijā paredzētajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām.
Izstāšanās līgums paredz ilgu pārejas periodu, kas nodrošinātu laiku, lai abas puses varētu vienoties par turpmākajām tirdzniecības attiecībām.
Brisele kategoriski atteikusies izdarīt jebkādas izmaiņas paša “Brexit” līguma tekstā, taču paudusi gatavību mainīt tam pievienoto politisko deklarāciju par turpmākajām savstarpējām attiecībām.
Izmisīgi cenšoties pārliecināt parlamenta deputātus beidzot atbalstīt viņas panākto vienošanos, Meja pat apsolījusi labvēlīga balsojuma gadījumā atkāpties, pirms tiks uzsāktas tirdzniecības sarunas ar ES. Taču arī tas nav līdzējis.

ILGSTOŠA “BREXIT” ATLIKŠANA UN STRATĒĢIJAS MAIŅA
Ja izeja no strupceļa netiks rasta tuvāko dienu laikā, “Brexit”, domājams, nāksies atlikt uz ilgāku laiku, un tad Lielbritānijai būs piedalās EP vēlēšanās.
Eiropas Komisija (EK) izteikusi viedokli, ka šādā gadījumā Lielbritānijas izstāšanās no ES būtu atliekama vismaz līdz 2019.gada beigām un, iespējams, par vēl uz ilgāku laiku, lai dotu iespēju atbilstoši mainīt “Brexit” stratēģiju.
Tā dēvētā “elastīgā” izstāšanās atlikšana paredz, ka Lielbritānija varēs atstāt ES tiklīdz tiks atrasts risinājums, kam nodrošināts parlamenta vairākuma atbalsts.
Taču “Brexit” atlikšana uz ilgāku laiku paver ceļu arī citām iespējam, tostarp pirmstermiņa parlamenta vēlēšanām, Mejas nomaiņai vai pat atkārtotam referendumam.
Ārkārtas vēlēšanu gadījumā, ja tajās kāda partija uzvarētu ar pārliecinošu vairākumu, būtu iespējams izveidot daudz stiprāku valdību.
Taču pastāv risks, ka situācija nemainīsies, jo šobrīd aptaujas nevienai no partijām šādu vairākumu nesola.
Turklāt abām lielākajām partijām – gan torijiem, gan leiboristiem – var sagādāt grūtības tādas “Brexit” programmas piedāvāšana, kuru varētu atbalstīt visi attiecīgās partijas deputāti.
Ilgstoša “Brexit” atlikšana paver arī iespēju atkārtota referenduma sarīkošanai, un tiek ziņots, ka leiboristi starppartiju sarunās to varētu pieprasīt apmaiņā pret atbalstu Mejas panāktās “Brexit” vienošanās atbalstīšanu.

FOTO: baltic-ireland.ie