Latvijas iedzīvotāju apmierinātība ar savu finansiālo situāciju joprojām ir zema, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP), atsaucoties uz apkopotajiem ienākumu un dzīves apstākļu aptaujas datiem par 2018.gadu. Statistikas pārvaldē norādīja, ka Latvijas iedzīvotāju (vecumā no 16 gadiem) apmierinātība ar savas mājsaimniecības finansiālo situāciju 2018.gadā tik vērtēta ar vidēji 5,4 ballēm no 10.

Piecu gadu laikā šis vērtējums ir paaugstinājies par 0,4 ballēm, jo 2013.gadā iedzīvotāji savu finansiālo situāciju vērtēja ar piecām ballēm skalā no 0 (pavisam neapmierināts) līdz 10 (pilnībā apmierināts).
Zemākā apmierinātība ar mājsaimniecības finansiālo situāciju ir starp vecāka gada gājuma iedzīvotājiem, proti, vecumā no 64 gadiem, tostarp seniori vecumā virs 75 gadiem snieguši vērtējumu 4,8 balles gan 2013.gadā, gan arī 2018.gadā. Arī vecuma grupā 64-75 gadi apmierinātība ar finansēm novērtēta ar 4,8 ballēm, kas ir par 0,3 ballēm vairāk nekā pirms pieciem gadiem.
Augstāka apmierinātība ar finansiālo situāciju un neliels finansiālās situācijas uzlabojums vērojams iedzīvotājiem vecumā no 45 līdz 54 gadiem. Šī vecuma iedzīvotāji savu finansiālo situāciju 2018.gadā novērtēja ar 5,3 ballēm, kas ir par 0,6 ballēm vairāk nekā 2013.gadā. Apmierinātākie ar savu finansiālo situāciju ir gados jaunākie iedzīvotāji, proti, iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem, vērtējot to ar 6,1 balli.
Neskatoties uz to, ka apmierinātība ar mājsaimniecības finansiālo situāciju ir zema visās sabiedrības grupās, pāri ar bērniem vecumā līdz 17 gadiem savas finanses vērtē nedaudz pozitīvāk – vidēji ar 6,1 balli 2018.gadā (5,6 ballēm 2013.gadā). Salīdzinājumam pāri bez bērniem snieguši zemāku vērtējumu – 5,5 balles, ko ietekmē lielāks šo iedzīvotāju vidējais vecums. Viszemākais vērtējums starp visiem mājsaimniecību tipiem bija vientuļajiem iedzīvotājiem vecumā virs 65 gadiem (4,8 balles 2018.gadā un 4,4 balles 2013.gadā).

Dalījumā pēc ienākumu līmeņa visaugstāk (6,8 balles) savu finansiālo situāciju vērtē turīgākās jeb piektās kvintiļu grupas iedzīvotāji. Tajā pašā laikā trūcīgākās jeb pirmās kvintiļu grupas iedzīvotāju apmierinātība ir būtiski zemāka – 4,1 balle. Viszemāk (3,4 balles) savu apmierinātību vērtē bezdarbnieki, un viņi ir vienīgā iedzīvotāju grupa, kurai piecu gadu laikā šis vērtējums nav pieaudzis. Savukārt strādājošajiem apmierinātība ar finansiālo situāciju piecu gadu laikā uzlabojusies no 5,5 ballēm 2013.gadā līdz 5,8 ballēm 2018.gadā.

Kvintiļu grupa ir viena piektā daļa jeb 20% no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošajiem ienākumiem uz vienu mājsaimniecības locekli. Zemākā (pirmā) kvintiļu grupa ietver piekto daļu mājsaimniecību ar viszemākajiem ienākumiem, bet augstākā (piektā) – piektdaļu mājsaimniecību ar visaugstākajiem ienākumiem.

FOTO: baltic-ireland.ie