Bezvienošanās Brexit gadījumā lielākais uztraukums būtu par negatīvajām sekām, ko izraisīs Īrijas un Ziemeļīrijas “cietā robeža”, aģentūrai LETA pauda Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks Ojārs Ēriks Kalniņš (JV). Vaicāts par Lielbritānijas jauno premjerministru Borisu Džonsonu, Kalniņš norādīja, ka Apvienotās Karalistes jaunais valdības vadītājs ir kolorīta, karstasinīga un kontroversiāla persona, kura ir gatava īstenot arī bezvienošanās jeb “cieto” Brexit.

Politiķis norādīja, ka Apvienotās Karalistes parlaments līdz šim nav bijis gatavs atbalstīt tik stingru pozīciju un nākamajās 100 dienās, kad beigsies pašreizējais Brexit pagarinājums, būs redzams, vai Džonsonam izdosies, ko mainīt parlamentāriešu vairākuma nostājā.
Pastāv risks, ka jaunais premjers, uzstājot uz “cieto” jeb bezvienošanās Brexit varētu vēl vairāk saasināt noskaņojumu britu sabiedrībā, kas ir sadalījusies Brexit jautājumā, pieļāva Kalniņš. Viņš norādīja, ka lielākais uztraukums ir par regulējumu uz Īrijas un Lielbritānijas Ziemeļīrijas robežas.
Džonsonam atsakoties no līdz šim Apvienotās Karalistes un Eiropas Savienības panāktās vienošanās, kas paredz saglabāt brīvāku pārvietošanos starp Īriju un Ziemeļīriju, tiek apdraudēts reģiona miers, skaidroja Ārlietu komisijas vadītāja vietnieks. Viņš pauda, ka “cietā robeža” starp Īriju un Ziemeļīriju varētu izjaukt reģionā pastāvošo mieru un pastāvētu risks, ka atsāktos terorisms. Kalniņš piebilda, ka pirms diviem gadiem apmeklējis šo vietā un aprunājies ar vietējiem iedzīvotājiem.

Politiķis norādīja, ka, ja Džonsons nespēs īsā laikā panākt rezultātu, tas varētu nozīmēt jaunu parlamenta vēlēšanu rīkošanu. Deputāts personīgi bija cerējis, ka varētu notikt otrs referendums, kurā Brexit tiktu noraidīts, taču pagaidām neizskatās, ka varētu notikt otra tautas nobalsošana.
Kā ziņots, premjerministrs Džonsons apliecinājis, ka gatavojas īstenot Brexit līdz 31.oktobrim.

FOTO: baltic-ireland.ie