Turpinot sarunu par Diasporas likumu, šoreiz pāriesim pie tā, kādas tad iespējas mums, kā diasporai tas paver. Un te nu man jāatgādina, ka likums mūs noteikti neierobežo un neuzliek arī pienākumus, tas drīzāk mūs aicina piedalīties un dot savu pienesumu.
Šim nolūkam kalpo likuma 8. pants, kas paredz diasporas līdzdalību diasporas politikas izstrādē un īstenošanā.

Pirms ķeramies pie līdzdalības, neapskatīts ir palicis likuma 7.pants. Īss un konkrēts – “Ar diasporu saistītu pārvaldes uzdevumu deleģēšana.” Ko tas nozīmē? Likuma pants, kas paredz to, ka “valsts pārvaldes institūcijas var savas kompetences ietvaros un Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā deleģēt šā likuma 6. pantā noteiktos pārvaldes uzdevumus citām publiskām personām un privātpersonām”, visvieglāk ir izskaidrot ar šādu piemēru: Kultūras ministrija, kas atbilstoši Diasporas likumam ir atbildīga par finansējuma sadali diasporas organizācijām kultūras pieejamības nodrošināšanai ārpus Latvijas dzīvojošajiem, deleģē funkcijas kādai no nevalstiskajām organizācijām. Šādā gadījumā tiek izsludināts konkurss par attiecīgās programmas administrēšanu. Piesakās vairākas organizācijas un konkursa kārtībā uzvar atbilstošākā, piemēram, Pasaules brīvo latviešu apvienība. Starp abām instancēm tiek noslēgts atbilstošs līgums un apvienība sāk īstenot programmu: izsludina pieteikšanos finansējumam, izvērtē iesniegtos projektus, piešķir finansējumu, seko tā korektam izlietojumam, sagatavo satura un finanšu pārskatus iesniegšanai Kultūras ministrijā. (Šeit minētais piemērs ir tikai un vienīgi ilustratīvs, lai palīdzētu izprast Diasporas 7.panta būtību.)
Turpinot studēt likumu, apskatīsim, kādas tiesības tajā tiek paredzētas diasporai un to ir daudz. Citāts no likuma:
“Diasporas locekļiem un diasporas organizācijām ir tiesības piedalīties diasporas politikas izstrādē un īstenošanā, citstarp:
1) iesaistoties ar diasporas politiku saistītu politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu izstrādē normatīvajos aktos par sabiedrības līdzdalību attīstības plānošanas procesā noteiktajā kārtībā;
2) darbojoties Diasporas konsultatīvajā padomē atbilstoši tās nolikumam;
3) izstrādājot un īstenojot ar diasporas politiku saistītus projektus un iniciatīvas, kā arī piedaloties citos līdzīga veida pasākumos.”
Likums arī nosaka, ka diasporas organizācijas, kuras darbojas ārvalstīs un ir reģistrētas Latvijā, tiesību apjoma ziņā ir vienlīdzīgas ar diasporas organizācijām, kuras darbojas un ir reģistrētas Latvijā, to normatīvo aktu izpratnē, kuri regulē attiecīgo organizāciju darbību Latvijā.

Pašvaldību kompetencei diasporas politikas jomā ir veltīts likuma 9. pants. Tas ļauj arī sniegt diasporas locekļiem šajā likumā neminētu sociālo, materiālo vai cita veida atbalstu šā likuma mērķu īstenošanai, arī remigrācijas veicināšanai vai atvieglošanai.
Atsevišķs pants ir veltīts diasporas konsultatīvajai padomei, kā padomdevēja institūcijai, kuras mērķis ir veicināt saskaņotu diasporas politikas izstrādi un tās ikgadējo prioritāšu noteikšanu, kā arī diasporas politikas īstenošanu un novērtēšanu. Par padomes darbību ir atbildīga Ārlietu ministrija, padomes sastāvā iekļaujot valsts pārvaldes, pašvaldību, diasporas organizāciju, biedrību un nodibinājumu deleģētus pārstāvjus. Padomi apstiprina Ministru kabinets.
(Turpinājums sekos)

Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore Sandra Bondarevska.

FOTO: Lauris Karpovs Ziemelis