Divās pēdējās septembra dienās Pasaules latviešu kultūras konferencē, kas notika skaisto rudens lapu iekrāsotajā Vidzemes pilsētā Cēsīs, satikās latvieši no daudzām pasaules valstīm, lai pārrunātu kultūras aktualitātes un problēmas. Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) un Kultūras ministrijas kopīgi rīkotā pasākuma dalībnieku vidū bija vairāk nekā 180 ieinteresēti un aktīvi latvieši no vairāk nekā 10 valstīm, tostarp, arī no Īrijas.

Svētdien, 29. septembrī, no malu malām sabraukušie tautieši vispirms satikās diskusijā “Latviešu vizuālā māksla pasaulē. Krustpunkti: starp globālo un nacionālo”, kas notika Pasaules latviešu mākslas centrā. Diskusijas moderatore bija mākslas zinātniece I.Baranovska, bet pieredzē, idejās un domās dalījās mākslas zinātniece, kuratore E.Ansone, kuratore S.Krese, mākslinieks E.Rozenbergs, mākslinieks J.Jākobsons, māksliniece, PLMC valdes locekle G.S. Mundheima. Vizuālās mākslas lietpratēji pārrunāja to, kā jūtas latviešu mākslinieks starp globālo un nacionālo, kāda ir latviešu kultūras un tradīciju vieta pasaules kontekstā, kas ir tas, kas raksturo latviskumu vizuālajā mākslā un citus jautājumus. Diskusijas dalībnieki atzina, ka šajā mainīgajā pasaulē pārmaiņas mākslā ienes jaunā paaudze, bet nacionālā identitāte šajā jomā ir apdraudēta, jo jebkurš mākslinieks vēlas iekļauties pasaules mākslas telpā un galu galā ar savu mākslu arī nopelnīt.
Pēc diskusijas visi devās uz Vidzemes koncertzāli “Cēsis”, kur notika konferences atklāšanas koncerts. Klātesošos tur sveica PBLA Kultūras fonda valdes priekšsēdis Juris Ķeniņš, bet turpinājumā J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studentu simfoniskais orķestris un jauktais koris, diriģentu K.Ādamsona un J.Baltiņa vadībā izpildīja T.Ķeniņa, A.Kalniņa, H.Pavasara un J.Kalniņa mūziku.
Diena noslēdzās ar PBLA valdes svinīgo pieņemšanu, kurā izskanēja sirsnīga pateicība gan PBLA aktīvajiem ļaudīm, gan ikvienam, kurš nesavtīgi darbojas diasporas sabiedriskajā dzīvē.
Pirmdien, 30. septembrī, konferences darbs koncertzālē “Cēsis” tika atklāts ar vairākām uzrunām, tostarp klātesošos uzrunāja kultūras ministrs Nauris Puntulis, kurš atgādināja, ka ikviena latvieša “sirdsvieta” un kultūras piesaistes vieta vienmēr būs Latvija. PBLA valdes priekšsēde Kristīne Saulīte sacīja, ka tikai, pateicoties kultūrai, ir iespējams kopt latvisko identitāti jebkur pasaulē.
Konferences ietvaros šajā dienā notika trīs diskusijas. Pirmo no tām – “Latviskā identitāte 21. gadsimta realitātē” vadīja žurnālists A. Bogustovs, bet domās un idejās dalījās Valsts prezidenta padomnieks R.Lappuķe, Amerikas latviešu apvienības kultūras nozares vadītāja L.Ejupe, Eiroparlamenta deputāte D.Melbārde un komunikācijas zinātņu doktors un pētnieks M.Kaprāns. Diskusijas dalībnieki un pārējie klātesošie spraigās sarunās atzina, ka 21. gadsimta latvieša identitāti veido pilsoniskums, piederība tautai, valoda, vēsturiskā apziņa un izdarītās izvēles, bet patība veidojas telpā bez fiziskām robežām. N.Kaprāns pauda, ka nacionālā identitāte ir “luksusa prece”, ko ne katrs var atļauties.
Diskusijas “Dziesma un deja – latviskās piederības sajūtas kods. Dziesmusvētku tradīcijas attīstība ārzemēs” moderatore bija Īrijas latviešu biedrības priekšsēde I.Grietiņa-Dārziņa, bet dalībnieki – Sidnejas Latviešu biedrības valdes priekšsēdētājs un režisors J.Čečiņš, deju svētku virsvadītājs J.Purviņš, Latvijas Nacionālā kultūras centra vadītāja S. Pujāte, Bostonas latviešu kora diriģente K.Skare un Toronto latviešu kora diriģente V.Maksiņa. Sarunās tika skarti vairāki jautājumi, kas saistīti gan ar gatavošanos nākamajiem Dziesmu un deju svētkiem Latvijā, gan ar šādu svētku nozīmi citās pasaules valstīs.
Diskusiju “Latviešu mūzikas jaunrade pasaulē: akadēmiskās mūzikas skaņražu daiļraides
konteksti un vadtēmas vēsturiskajā griezumā un mūsdienās” vadīja mūzikas žurnāliste Liene Jakovļeva, un tajā piedalījās komponisti D.Aperāne, Ē.Ešenvalds, E. Mačēna un PBLA KF valdes priekšsēdis J.Ķeniņš.

Pasaules latviešu kultūras konference noslēdzās ar kora mūzikas koncertu “Pasaules latviešu kormūzikas pērles”, kurā izskanēja pasaules latviešu kora mūzikas miniatūras Cēsu Pils kora izpildījumā diriģentu M.Austrumas un E.Konušas vadībā.
Konference vēlreiz apliecināja, ka sanākšana kopā, domu apmaiņa un kultūras latvisko sakņu apzināšanās latviešu kultūras uzturētājiem ārvalstīs palīdz izjust, ka viņi ir vajadzīgi viens otram, palīdz vēlreiz pārliecināties, ka kultūra ir tā, kas vieno latviešus, lai kurā pasaules valstī viņi dzīvotu.

Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore Inguna Mieze.

FOTO: baltic-ireland.ie