Pavisam drīz ikvienā mājā goda vietā būs nolikta krāšņi izrotāta eglīte, kuras izvēle mūsdienās ir kļuvusi gluži vai par ētikas dilemmu.
Ja domājam par oglekļa izmešu samazināšanu, kas ir labāk – mākslīgs vai mežā audzis un pāris nedēļu priekam upurēts koks?
Šādu jautājumu Independent.ie žurnāliste Fran Power uzdod lasītājiem un pati mēģina uz to arī atbildēt.

Viņa saka, ka agrāk viss bija ļoti vienkārši – tika nopirkta tāda izmēra Ziemassvētku eglīte, kas ietilpa viesistabā, bet pēc 6.janvāra tā tika vienkārši izmesta.
Tagad tas ir daudz sarežģītāk. Pēdējo gadu laikā, uzlabojoties mākslīgo eglīšu dizainam, tās kļuvušas arvien populārākas. Tās ir ērtas, neplīstošas, ilglaicīgas un izskatās perfekti gadu pēc gada – pat ja nesmaržo pēc Ziemassvētkiem.
Bet lielākā to daļa nāk no Ķīnas, veikušas 8000 km garu ceļojumu, izmantojot fosilo degvielu, un ir izgatavotas no polivinilhlorīda (PVH) plastmasas, kas piestiprināta pie tērauda skeleta. Gan plastmasas, gan egles ražošanas procesā ir izmantots fosilais kurināmais (dubultslikti).
Saskaņā ar Kanādā veiktu pētījumu 2009. gadā, kurā tika salīdzināti abi eglīšu veidi, jums ar savu mākslīgo koku būtu jānosvin vismaz 20 Ziemassvētki, lai samazinātu ražošanā, transportēšanā un piegādē radīto emisiju daudzumu.
Savukārt eglīšu audzētāji norāda, ka īsta eglīte “ir pilnībā atjaunojams resurss. Kamēr tas aug, tas nodrošina skābekli— 0,4 ha koku nodrošina pietiekami daudz skābekļa 17 cilvēkiem dienā.”

Parasti koku audzētāji katras nocirstās egles vietā iestāda vismaz vienu koku.
Domājot par klimata pārmaiņām, īsta koka izvēle, šķiet, nav nekas ļauns. Bet tas pats Kanādas pētījums parādīja, ka atšķirība starp izmaksām un ieguvumiem ir daudz niecīgāka, nekā varētu gaidīt – ja, piemēram, jūs nobraucāt vairāk nekā 16 km, lai dabūtu savu eglīti (pieņemot, ka jums nav elektroauto), nodedzinātā degviela likvidē jebkādu pārsvaru.
Speciālisti norāda, ka, ja pērk patiešām augstas kvalitātes plastmasas koku un izmanto to 10 gadus, tas droši vien nemaz nav tik slikti. Briesmīgi ir pirkt vienreizlietojamu, lētu plastmasas eglīti, kas pēc tam nonāk tieši atkritumu tvertnē.
Ziemassvētku eglītes, kas tiek audzētas kalnu rajonos, palielina ūdens aiztures spējas augsnē un mazina plūdus. Otrkārt, jūs pērkat vietējo, nevis importēto produktu. “Jūs atbalstāt Īrijas lauksaimniecību un palīdzat tai dažādoties, un nodrošināt ienākumus bieži vien diezgan trūcīgām teritorijām.”
Bet pats svarīgākais ir veids, kā atbrīvoties no eglītes pēc svētkiem. Vidēji 2 m garais koks atkritumu poligonā izdalīs aptuveni 16 kg CO2, kā arī metānu – spēcīgu gāzi, kura potenciāl ir 25 reizes lielāks kaitējums klimatam. Speciālisti iesaka eglīti nogādāt vietējā savākšanas punktā, kurā to pārstrādās mulčā, samazinot oglekļa daudzumu par līdz pat 80%. Pat neko nedarot ar eglīti, tā galu galā pilnībā sadalīsies, kas ar plastmasas eglīti nenotiks tūkstošiem gadu.

FOTO: baltic-ireland.ie