Lai arī arvien vairāk Latvijas politiķi un diplomāti atzīst, ka diaspora ir kļuvusi par vērā ņemamu valsts interešu aizstāvi pasaulē un organizētā latviešu sabiedrība ārpus Latvijas ir dažkārt noderīgs instruments viena vai otra mērķa sasniegšanai, vēl tāls ceļš ejams līdz iestāžu izpratnei, ka organizētās sabiedrības efektīvai darbībai ir nepieciešami kvalitatīvi informācijas avoti.

Aizvadītajā nedēļā Ārlietu ministrijas sasauktajā darba grupā šis jautājums tika pārrunāts kā no diasporas organizāciju, tā Ārlietu ministrijas un Latvijas valsts institūciju un ministriju puses un grupas dalībnieki bija vienisprātis, ka šāds informācijas tīkls un palīdzība oriģināla satura veidošanai ir nepieciešami, taču atklājās, ka valsts atbalsta sadalījums mediju pilnvērtīgai funkcionēšanai ir grūti saprotams un nepietiekami vērsts pašas diasporas virzienā.
Sēdes gaitā atklājās, ka no 750 tūkstošiem eiro, ko Latvijas valsts piešķir medijiem kopumā 2020. gadā, tikai ap 40 000 eiro tiek atvēlēts diasporas tematikas atspoguļošanai un no tā tikai puse – ap 20 000 eiro tiek atvēlēti diasporas medijiem, bet otra puse Latvijas medijiem, lai informētu par notikumiem diasporā.

Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA) uzskata, ka šāds līdzekļu sadalījums ir nesaprotams un nepieņemams. Ja Latvijas Republikas Saeima reiz ir pieņēmusi Diasporas likumu, kura viens no deklarētajiem mērķiem atbalstīt disaporu un tās saikni ar Latviju, tad nepilnu trīs procentu atvēlēšana diasporas mediju atbalstam no kopējās mediju atbalsta summas ir nepietiekama un nepieņemama proporcija.
Saprotot to, ka modernajā pasaulē ir nepieciešama arī ātra saziņa un elektronisks informācijas portāls diasporai, kā “Latvieši.com” vai “LatviansOnline”, PBLA tomēr aicina Latvijas valdību novērtēt lomu, ko laikraksti “Laiks” ASV, “Latvija Amerikā” – Kanadā, “Latvietis” – Austrālijā, “Brīvā Latvija” un “Baltic-Ireland” – Eiropā ir devuši un dod ārzemju latviešu sabiedrības vienošanā un latviskuma uzturēšanā. Šie diasporas laikraksti un portāli ne tikai veic informācijas un notikumu dokumentācijas funkcijas, bet ir daļa no sabiedrības struktūras, kas vajadzīgā brīdi mobilizē un vieno cilvēkus darbam Latvijas labā. Šodien, kad laikraksti paši saviem spēkiem vairs nespēj darboties, valsts atbalsts to pastāvēšanai, mūsuprāt, būtu kritiski nepieciešams.

Kristīne Saulīte
PBLA priekšsēde

FOTO: baltic-ireland.ie