“Likteņdzirnām” klātbūtnes pietrūkst, bet darbi sokas arī krīzes laikā

Epidēmijas laikā, kad valdība ir noteikusi striktus satikšanās ierobežojumus, latviešu sabiedriskā dzīve Īrijā ir pieklususi, bet noteikti nav apstājusies pavisam. Izmantojot pieejamās tehnoloģijas, latvieši kontaktējas gan sociālajos tīklos, gan sazinās telefoniski. Tieši šādā veidā – attālināti izjautājām arī lietišķās mākslas grupas “Likteņdzirnas” vadītāju Venēru Vilovsku.

Venēra stāsta, ka latviešu rokdarbnieces arī tagad krīzes laikā regulāri savā starpā sazinās un ne tikai. Viņas ir nolēmušas, ka aprīlī taisīs savu pirmo virtuālo kopā sanākšanu. “Nezinu, kā tas izdosies, bet mēģināsim,” saka Venēra un piebilst, ka, protams, ir lietas, ko rokdarbnieces var darīt attālināti, bet ir tādas, kur vajadzīga nodarbību meistares Valdas Birkmanes klātbūtne. Venēra Vilovska arī stāsta, ka “Likteņdzirnu” dalībnieces tagad cītīgi strādā mājās un ir tapuši jau vairāki skaisti darbiņi un pat vesels vistu koris. Ar to fotogrāfijām dāmas regulāri apmainās savā starpā un dažas no tām publicējam arī šeit, portālā.
Malā nav nolikta arī šā gada vissvarīgākā iecere, kurai tiek izmantots Kultūras ministrijas un PBLA piešķīrums izejmateriālu iegādei. Rokdarbnieces apņēmušās uzadīt labi daudz mazo zeķīšu-zābaciņu un citu silto apģērbu jaunpiedzimušajiem, ko rudenī plānots nosūtīt Rīgas dzemdību namam. Venēra ir mazliet saskumusi, ka slēgto robežu dēļ nav iespējams dziju nopirkt un atvest no Latvijas, jo arī tāds ir bijis sākotnējais plāns. Tagad mazajiem rīdziniekiem kājeles būs jāsilda adījumos no īru aitu vilnas, bet tāda nu reiz ir šā brīža situācija. Tiesa gan, daļu nepieciešanā materiāla “Likteņdzirnu” amatnieces tomēr paspējušas nopirkt Latvijā vēl janvārī un prieks vismaz par to.

Lai arī savādāk kā iepriekš iecerēts, tomēr darbs, kā redzam, sokas. Venēra gan atzīstas, ka tikšanās klātbūtnē rokdarbniecēm ļoti pietrūkst. Īpaši jau sarunu, rokas spiedienu, uzmundrinājuma, kopīgas kafijas pauzes un skolotājas Valdas padoma, kas ne reti vajadzīgs tieši darbiņu tapšanas brīdī uz vietas.
Vēl gribu piebilst, ka šajā rakstā nebūt nav pieminēts viss, ko šobrīd dara “Likteņdzirnas”, tāpēc pavisam drīz būs jauna publikācija ar rokdarbnieču ierosmēm, idejām un, protams, iedvesmojošām fotogrāfijām un pat skaitliskiem aprēķiniem!

FOTO: no “Likteņdzirnu” dalībnieču personīgajiem arhīviem