Pirmdiena, 26. septembris, Varda dienas: Kurts, Knuts, Gundars

Izvēle: integrācija vai asimilācija? draugiem.lv

- 14.06.2020

dscn24761“Integrācija” un “asimilācija” ir divi termini ar līdzīgu definējumu un tomēr ļoti atšķirīgu sagaidāmo rezultātu. Ja raugāmies Diasporas kontekstā, tad mītnes zemē integrējies latvietis nekad nezaudēs savu latvisko identitāti, taču asimilējies – pazaudēs, labākajā gadījumā paliekot vien cilvēks, kura dzimtas saknes nāk no Latvijas. Starp mums ir tādi, kam identitāte ir svarīga un ir tādi, kuriem – ne. Izvēle katra paša ziņā.

Šī raksta mērķis noteikti nav kādu nosodīt, kaunināt vai piespiest, bet gan likt aizdomāties par to, kas kuram ir svarīgs. Ikvienam no mums ir savas prioritātes un to svarīguma secība ir katra paša ziņā. Latviešu ģimenes, kas izvēlējušās pilnībā iekļauties mītnes zemes sabiedrībā, kultūrā, politiskajos, ekonomiskajos un sociālajos procesos, ne ar ko nav sliktākas par tām, kas papildus visam iepriekš nosauktajam ir izvēlējušās saglabāt arī latviskumu, jo vairāk tāpēc, ka nacionālās identitātes kopšana un saglabāšana ārpus dzimtenes nebūt nav viegls un lēts prieks.
Lai saprastu, kas ir kas, ieskatīsimies abu terminu definīcijās. Asimilācijas definīcija: Asimilācija sabiedrībā ir pielāgošanās, piemērošanās konkrētajiem apstākļiem, uzvedības kultūrai, valodas lietojuma paradumiem u. tml.; process, kurā, parasti, mazākuma grupa vai mazāk prestižā sabiedrības daļa pārņem vairākuma grupas vai vairāk prestižās sabiedrības daļas vai vadošās kultūras vērtības, paradumus un valodu. Integrācijas definīcija: Integrācija ir valsts iedzīvotāju konsolidēšanās, minoritāšu iekļaušanās sabiedrībā, pieņemot tās normas, vērtības, uzskatus, pārliecību un apgūstot valsts valodu, vienlaikus saglabājot savu valodu un kultūru.

Mēs esam pieraduši pie standarta, kas valda sabiedrībā, ka “asimilācija” ir slikti, bet “integrācija” ir labi. Esam pieraduši pie mudinājumiem un pat brīdinājumiem – asimilācija ir nāvējoša jūsu latviskajai piederībai un tam nevar nepiekrist. Tomēr katram no mums ir un būs savi apstākļi, sava situācija un sava argumentācija “kāpēc tā un ne citādi” un šos savus apstākļus zinām tikai katrs pats. Un pat tad, ja neesam tos noformulējuši ne sev, ne citiem, tad vienmēr der atcerēties – esmu brīvs cilvēks un pats izvēlos, vai, kā un cik dziļi gribu iekļauties vienā vai otrā sabiedrībā. Galvenais – saprast, kas un cik lielā mērā man ir svarīgi.

Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore Sandra Bondarevska.

FOTO: baltic-ireland.ie

apvienots



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie