Par spīti skumjām par to, ka šogad nav iespējams tikties klātienē, aizvadītajā nedēļā Zoom platformā ik vakaru pulcējās Virtuālā Īrijas 3×3 saieta dalībnieki. Lai arī pandēmijas noteikto ierobežojumu dēļ šogad nebija iespējams realizēt visu iepriekš saplānoto programmu, četrus darba dienu vakarus notika tikšanās ar īpašiem viesiem un bērni varēja klausīties Vakara pasaciņas, bet piektdien notika Brīvais mikrofons un pat Nīkšana.

Pirmā viešņa, kuru pirmdienas vakarā bija iespējams uzklausīt, uzdot jautājumus un aprunāties, bija 3×3 idejas iniciatore Līga Ruperte, kuru pieredzējušie saietu dalībnieki mīļi dēvē par 3×3 Mammu. Viņas stāstījumā ikviens varēja saklausīt sev tuvas problēmas un arī jautājumus – arī par to, kāpēc vispār radās vēlēšanās šādus saietus rīkot. Līga atklāja, ka tas bija sava veida protests pret tiem pasākumiem, kas toreiz, līdz 1981.gadam notika latviešu kopienā Amerikā. Vēlme latvietības kopšanu padarīt interesantu, aizraujošu un dažādu paaudžu latviešus vienojošu bija pamatā modelim, kurš ir dzīvs un gandrīz nemainīgā veidā darbojas nu jau gandrīz 40 gadus. Otra būtiska atziņa, kas radās, klausoties Līgas stāstījumu, bija – kurš gan cits darīs, ja ne tu pats? Diemžēl arī šodien latviešu kopienās ir ļoti daudz kritizētāju, bet salīdzinoši maz darītāju.
Otrdienas vakarā bijusī Latvijas kultūras ministre un pašreizējā Eiropas Parlamenta deputāte Dace Melbārde dalījās ar savu ceļu, meklējot atbildes uz retoriskiem jautājumiem par dzīves jēgu. Viņas stāstījums par Hermaņa Heses grāmatu “Sidharta” daudziem lika aizdomāties par saviem garīgajiem meklējumiem, citiem – sākt meklēt grāmatu interneta dzīlēs, vēl kādam – atcerēties sev svarīgus citu autoru darbus. Vēlāk sarunā ikviens varēja pastāstīt par sev svarīgām grāmatām un priecāties par to, ka ir atrasti domubiedri.

Trešo vakaru klātesošie pavadīja kopā ar Latvijas vēstnieku Īrijā Jāni Sīli, uzklausot viņa stāstījumu par ceļu, kas viņu noveda pie profesijas diplomāts, kā arī par savu pieredzi, vairākkārt ejot Santjago jeb Svētā Jēkaba ceļu. Interesantais un atklātais stāstījums ļāva iepazīt mūsu vēstnieku kā sirsnīgu un sirdsgudru cilvēku, kā arī ļāva ielūkoties diplomāta darba aizkulisēs, kas ne vienmēr ir viegluma un prieka pilnas.
Ceturtdienas vakars bija ļoti emocionāls, silts un noskaņu pilns, jo tas bija atvēlēts rakstnieces Kristīnes Mucinieces maigajai balsij, kas skanēja, lasot grāmatu fragmentus, un mūziķa Romāna Kreicberga spēlētajām melodijām. Klausītāji ļāvās noskaņām, sajūtām un emocijām, brīžiem slepus notrausa pa asarai, brīžiem – laimīgi smaidīja. Romāna melodiju un Kristīnes vārdu saspēle patiešām bija patiesa bauda.
Visu četru vakaru noslēgumā pie ekrāniem tika aicināti bērni, kuriem pasaciņas stāstīja Īrijas 3×3 pārstāves – nometnes saimniece Indra Jākobsone, ieviržu vadītāja un danču meistare Elza MacHugh, ieviržu vadītāja Zane Puncule un 3×3 Īrijā padomes locekle Lāsma Andersone.
Saieta ietvaros notika (un vēl turpinās) arī tradicionālais Ģimeņu seminārs, ko vada Līga Ruperte un Māra Tupese.
Piektdien aktīvākie dalībnieki rādīja savus talantus – dziedāja, muzicēja, lasīja dzeju un pat spēlēja teātri, stāstīja savus stāstus par ceļu pie 3×3, smējās un jokojās, un vienkārši baudīja kopā būšanu.
Organizatoru statistika liecina, ka Virtuālajā Īrijas 3×3 piedalījās dalībnieki ne tikai no Īrijas un Latvijas, bet arī no Francijas, ASV, Lielbritānijas un Somijas.
Lai arī joprojām ir palikusi zaudējuma sajūta attiecībā uz šī gada 3×3 saietu, šīs virtuālās tikšanās kaut nedaudz ļāva izjust kopības sajūtu un gandarījumu par to, ka, par spīti visiem vīrusiem, 3×3 Īrijā ir dzīvs, atzīst saieta vadītāja Zane Kažotniece. Un aicina ikvienu sekot reklāmai un nenokavēt pieteikšanos, jo nākamgad 3×3 kustībai Īrijā tiks atzīmēta apaļa jubileja – 10 gadi!

Foto no 3×3Īrijā arhīva