Pirmdienas vakarā Īrijas autoru kluba “Balto vārtu” sarunās pie kafijas tases… nē, šoreiz pie vīna pokāla savus dzejoļus lasīja un par sevi stāstīja literāte Ieva Lakute.
Visādi citādi viņa ir enerģiska un aktīva, bet dzejā trausla un sievišķīga. Nekļūdīšos, ja sacīšu – Ieva no visām kluba autorēm ir visemocionālākā un, protams, Ievas dzejoļi ir arī dvēselē izsāpēti.

Ieva stāsta, ka raksta tikai tad, kad ir iedvesma un kā pati saka: “Ja nerakstās dzeja, tad brīvajā laikā ķēpājos ar krāsām.” Vispirms satikusi mākslas skolotāju, mācījusies un vērojusi, bet pēc tam arī pati sākusi veidot darbiņus. Gleznošana ir Ievas otra lielā mīlestība, kas palīdz piepildīt ikdienu un šī nodarbe viņai palīdz pārdzīvot arī Covid laiku.
Sevis meklējumi un, kā pati atzīst, arī atklājumi, atbilst tam, ko Ieva pārdzīvo un par ko raksta. To izsaka arī viņas dzejoļa rinda “Es sākšos no jauna…”

Novembra tikšanās reizē klausītāju loks ģeogrāfiski bija stipri plašāks kā iepriekšējās reizēs. Sarunai bija pieslēgusies ne tikai “Balto vārtu” jaunā autore Inga Stromane no Vācijas, bet arī Reikjavikas latviešu teātra režisore Ingrida Induse no Īslandes. Sarunās piedalījās arī Latvijas vēstniecības padomniece Edīte Medne un viņas vīrs Nikolass Mednis.
Sarunu sērijas sestā un septītā tikšanās ciklā “Pie kafijas tases” turpināsies arī decembrī un janvārī un sīkāku informaciju par to varēsiet atrast autoru kluba “Baltie vārti” Facebook lapā.

FOTO: No “Balto vārtu” arhīva