Jau kopš novembra vidus, atskatoties uz aizvadīto gadu, kavējāmies pārdomās par mūsu tautas varoņiem un valsts dibināšanas laiku, kā arī par visu to, kas mūsu sirdij ir tuvs un svēts. Par to, cik neparasts un negaidītu pārmaiņu pilns ir bijis šis gads, ir runāts daudz. Tamdēļ negribas piesaukt aizvadītā gada grūtības, bet šoreiz pieminēt visu to labo, kas ir noticis, un par ko varam no sirds būt pateicīgi.

Šis gads mums ir devis daudz iespēju iemācīties ko jaunu, piemēram, ātri un viegli sarunāties un tikties ar tautiešiem visā pasaulē – virtuāli un ar tehnoloģisko ierīču palīdzību. Šogad sastapts tik daudz bezgala interesantu un dažādu ļaužu, ar kuriem agrāk mūsu “ierastajā” ikdienā tikties nav bijis iespējams. Krīzes laikos, iespējams, reizēm neapzināti, mēģinām meklēt drošību. Viens no mūsu esības drošajiem balstiem ir kultūra. Tā ir saistviela jeb “līme”, kas ir vienmēr vienojusi un turpina vienot mūsu tautu visā pasaulē.
Šādā krīzes situācijā šopavasar, kad latviešu sabiedrībai, un jo īpaši kultūras un izglītības nozares darbiniekiem ārzemēs, nebija iespējams tikties klātienē, un dažviet vairojās bezcerības sajūta, tomēr bija nepieciešams meklēt pozitīvus risinājumus, kā virtuāli vienā platformā apvienot mūsu sabiedrības aktīvākos ļaudis pasaulē, un Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA) nāca klajā ar iniciatīvu izveidot semināru platformu tīmeklī ar vienojošu tēmturi #Kultūranepadodas.
PBLA un Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) vienojās veidot informatīvu atvērtu semināru un sarunu ciklu 2020. un 2021. gadā par aktuāliem kultūras un diasporas politikas jautājumiem. Ievadseminārā dalībniekus uzrunāja Kultūras ministrijas Valsts sekretāra vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš un LNKC direktore Signe Pujāte. Ļoti saistošu semināru par Jāņu svinēšanas tradīcijām vadīja folkloriste un mūziķe Ilga Reizniece, bet seminārā “Suitu pieredze nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā” bija iekļauta arī sklandraušu gatavošanas meistardarbnīca kopā ar suitu saimnieci Skaidrīti Nagliņu, varējām uzzināt par sklandraušu un Jāņu siera gatavošanu, un šķita, ka varējām pat sagaršot šos gardumus suitu saimnieču sniegumā.
Turpinot attālinātās sarunas ciklā #Kultūranepadodas, oktobrī uzaicinājām filozofi un folkloristi Māru Mellēnu īpašā seminārā runāt par Dziesmu svētku tradīciju un šīs tradīcijas attīstību. Sekoja semināri par jauniešu 2×2 kustību pasaulē un seminārs par to, kā jau 40 gadus attīstās unikālā pasaules latviešu ģimeņu kustība 3×3.
Ļoti saistošs ciklā #Kultūranepadodas bija Latvijas Etnogrāfiskā Brīvdabas muzeja Etnogrāfijas nodaļas vadītājas, etnogrāfes Dr. hist. Aijas Jansones vadītais seminārs par tautas tērpu valkāšanas aktualitātēm – bija iespējams uzzināt, kad, ko un ar ko pareizi valkāt.
Īsi pirms Ziemsvētkiem, 17. decembrī, pulksten 14 pēc Latvijas laika ciklā #Kultūranepadodas gaidāms Latvijas Etnogrāfiskā Brīvdabas muzeja Krājuma nodaļas vadītājas Dainas Kraukles vadītais seminārs par latviskajām rakstu zīmēm, to veidiem un attēlojumu dažādos priekšmetos. Savukārt nākamgad svētdienas, 24. janvāra, vakarā pulksten 18 pēc Latvijas laika ciklā #Kultūranepadodas notiks seminārs par Jāņa Kalniņa operas “Hamlets” gaidāmo jauniestudējumu Latvijas Nacionālajā operā un Latvijas Nacionālās operas ģildes aktivitātēm šai jomā. Dalībai šajos #Kultūranepadodas semināros iespējams pieteikties, rakstot uz e-pastu pbla@pbla.lv.
Pasaules Brīvo latviešu apvienības valde Covid-19 pandēmijas dēļ šogad pirmoreiz sasauca savu gadskārtējo valdes sēdi attālināti – Zoom platformā – 2020. gada 2. un 3. oktobrī. Sēdes pirmās dienas norise bija publiski pieejama, un uz to tika aicināti visi interesenti, kas varēja vērot sēdi tiešraidē no dažādām pasaules malām. Sēdes otrā diena bija veltīta apvienības dalīborganizāciju pārskatiem, nākotnes
izaicinājumiem, budžetam un rezolūcijām. Bija ļoti saviļņojoši, ka Valsts prezidents Egils Levits izvēlējās PBLA valdi un latviešu organizēto sabiedrību ārzemēs uzrunāt nevis no Rīgas pils, bet no PBLA biroja Rīgā, atkārtoti uzsverot, ka latviešiem, kuri dzīvo ārpus Latvijas, ir ļoti svarīga loma Latvijas valstī – gan politiski, gan ekonomiski, gan kulturāli.
19. novembrī PBLA aizvadīja ikgadējo Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu (PLEIF), kurš šogad notika Rīgā ar nemainīgu Ārlietu ministrijas un PBLA sadarbības partneru atbalstu. Forums, kuram bija pieslēgušies nepilni divtūkstoš klausītāji un skatītāji no 25 valstīm pasaulē, notika tiešsaistes formātā.
PBLA, tāpat kā iepriekšējos gados, arī šogad ir turpinājusi administrēt Latvijas Kultūras ministrijas rosinātos projektus Dziesmu svētku tradīcijas uzturēšanai ārzemēs, un Latviešu valodas aģentūras rosinātos projektus latviešu skolu tīkla atbalstam ārzemēs.
Šogad pirmo gadu PBLA administrēja Kultūras ministrijas atbalsta projektu diasporas koriem, deju kopām un amatierteātriem; kopumā finansiālo atbalstu tautas tērpu, aparatūras, skatuves iekārtu un kostīmu iegādei saņēma 56 kopas visā pasaulē. Īpašs paldies Sandrai Bondarevskai no Īrijas par izcili rūpīgo un ļoti detalizēto darbu, palīdzot administrēt šo projektu! Priecājamies, ka mums bija iespēja sadarboties, varējām iemācīties daudz jaunu nianšu sekmīgā projektu vadībā.
Nākamgad PBLA koordinēs projektu latviešu diasporas organizāciju un privātpersonu arhīvu apzināšanai un kartēšanai visā pasaulē, jo īpaši pievēršot
uzmanību tām arhīvu kolekcijām ārzemēs, kas ir apdraudētas, piemēram, Argentīnas latviešu draudzes arhīvs, kam pēc baznīcas ēkas pārdošanas Buenosairesā jāmeklē jauna mājvieta.
Šoruden Rīgu un Latviju sasniedza bēdīga ziņa no Sibīrijas, no latviešiem, kas mīt latviešu ciemā Augšbebros, proti, ka izdedzis viņu biedrības nams. PBLA sadarbībā ar Latvijas Kultūras ministriju un Ārlietu ministriju koordinēja nepieciešamās palīdzības vākšanu šī nama un tā iekārtas atjaunošanai, un jau gadu mijas laikā nepieciešamā summa tiks nogādāta Augšbebros.

Ziemassvētki ir laiks, kad ir prieks un lieliska iespēja pateikties par darbu un ieguldījumu visai PBLA valdei. Paldies PBLA vicepriekšsēdim Mārtiņam Andersonam par kopdarbu, vienojoties par PBLA darba prioritātēm, un par viņa lielo ieguldījumu Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma sagatavošanā un vadīšanā. Viena no PBLA valdes pārstāvēm pēc nupat novembrī aizvadītā foruma atzina, ka Mārtiņš tikpat izcili varētu vadīt arī “Oskara” balvas pasniegšanas ceremoniju.
Paldies PBLA Kultūras fonda priekšsēdim Jurim Ķeniņam, arī Latvijas valsts par viņa lielo ieguldījumu mūsu kultūras kopšanā un saglabāšanā Jurim šogad novembrī piešķīra augstāko apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni. Jura mīlestība pret mūziku nevar atstāt vienaldzīgu nevienu, šobrīd viņa domas un darbs veltīti gaidāmajiem lielajiem Dziesmu svētkiem Latvijā un ārpus tās.
Īpašs paldies Amerikas Latviešu apvienības (ALA) vadībai un komandai, vispirms jau enerģiskajam ALA priekšsēdim Pēterim Blumbergam, kas vienmēr seko līdzi visiem notikumiem un aktualitātēm, un to šinī gadā ir bijis tik daudz! Amerikas Latviešu apvienība arī šogad aktīvi reaģējusi uz visiem izaicinājumiem, sākot no Latvijas valsts drošības jautājumiem līdz pat latviskās izglītības un kultūras norisēm pandēmijas apstākļos ASV un Latvijā. Īpaši sekmīga šogad bija ALA sadarbība ar jauniešiem.
Pateicība ALA sabiedrisko attiecību nozares vadītājam Dzintaram Dzilnam par lielo modrību un atbildību, sekojot līdzi likumiem un politiskajiem “vējiem” pasaulē, neraugoties uz tik bezgala dažādajām laika joslām (vidēji 15 stundu starpība starp ASV un Austrāliju), nekavējoties Austrālijas latviešu sabiedrībai tika nodota ziņa, ka jārīkojas. Proti, Austrālijas federālajā valdībā skatīja Magņitska (Magnistky) likumu – sankcijas Krievijai. Dzintars jau bija sagatavojis vēstuli, atlika tikai nosūtīt.
Sirsnīgs paldies ALA kultūras nozares līdzšinējai vadītājai Līgai Ejups par enerģiju un dedzību, ar kādu viņa strādājusi latviskās kultūras labad – jo īpaši par Latvijas valsts simtgades mājas lapas izveidi un simtgades pasākumu organizēšanu ASV!
Pateicība ALA nozares “Sadarbība ar Latviju” vadītājai Kaijai Petrovskai, šai gadā koordinējot Amerikas latviešu sabiedrības palīdzību Latvijas ģimenēm datoru iegādei attālinātā mācību procesa nodrošināšanai!
Liels paldies izcilajai ALA Izglītības nozares vadītājai, PBLA Izglītības padomes loceklei un jaunpienācējai PBLA valdē Elisai Freimanei par viņas redzīgo skatu uz latviešu skolu un skolotāju aktuālajām vajadzībām ārzemēs, sekojot līdzi izmaiņām un uzlabojumiem virtuālajā mācību vidē.
Atzinība ALA Informācijas nozares vadītājai un jaunajai PBLA valdes loceklei Tanjai Žagarei – Vītiņai, kuras profesionālisms žurnālistikā un spēja orientēties Latvijas sabiedriskajā un politiskajā vidē ir augstu novērtēta.
Liels paldies mūsu nosvērtajam PBLA kasierim Jānim Grāmatiņam, kas vienmēr rūpējas par to, lai PBLA finanšu lietas un darbība atbilst gan ASV valdības prasībām, gan arī Latvijas grāmatvedības noteikumiem. Paldies Jānim par nesavtīgo un godprātīgo darbu, kas veikts ar lielu atbildības sajūtu!
Latvijas Brīvības fonda (LBF) padomes priekšsēdis Roberts Kukainis gādājis par finansiālo atbalstu PBLA darbībai, projektiem, semināriem, forumiem, sēdēm un biroja darbībai nepieciešamās finanses – LBF līdzekļus – ieguldot pārdomātos fondos, lai pēc iespējas nodrošinātu šo līdzekļu izsvērtas pelnīšanas iespējas. Paldies Robertam par atbalstu un sekmīgo sadarbību!
Liels paldies Latviešu Nacionālajai apvienībai Kanādā (LNAK) un tās prezidentam Andrim Ķesterim ar komandu – Kanādas latviešu organizētās sabiedrības lielākais pienesums aizvadītajā gadā bijis Latvijas drošības jomā, sadarbojoties ar NATO spēkiem, ar Kanādas parlamentāriešiem un valdību, kā arī strādājot kopā ar baltiešiem un ukraiņiem un sadarbojoties ar šo valstu vēstniecībām Kanādā, esot modriem attiecībā uz dezinformāciju un Krievijas “maigās” varas ietekmi.
Paldies Elitai Pētersonei, kas jau otro gadu ir PBLA Izglītības padomes locekle, nenogurstoši gādājot par Kanādas latviešu skolām un to attīstību un izaugsmi.
Ar gandarījumu šoruden PBLA valdē uzņēmām Lindu Marutu Kronbergu, jauno LNKC viceprezidenti. Maruta nāk no sabiedriski aktīvas ģimenes, arī viņas tēvs savulaik bijis PBLA valdē. Maruta mūs visus iepriecinājusi ar savu devumu mūzikā – ar izcilo solo partiju kopkora koncertā dziesmā “Manā sirdī” un latviešu svētdienas skolas bērnu kora vadību aizvadītajos Kanādas latviešu dziesmu un deju svētkos Toronto.
Eiropas Latviešu apvienībai (ELA) un tās vadībai šis gads ir bijis pilns izaicinājumu, pielāgojoties jaunajai realitātei – darbībai digitālajā vidē. ELA valdes priekšsēde Elīna Pinto īpaši aktīvi paudusi viedokli daudzās ar likumdošanu saistītās valsts institūciju sēdēs, piemēram, iestājoties par dubultpilsonības pieļaušanu ar Latviju Izraēlā un Gruzijā. Savukārt Justīne Krēsliņa no Zviedrijas nāca ar savu iniciatīvu PBLA 2020. gada balvai. PBLA valdes locekle no Lielbritānijas Karolīna Zobens – East, tāpat kā viņas māte, mums visiem labi pazīstamā diriģente Lilija Zobens, aktīvi darbojas turienes latviešu kopienā, vienojot dažādas latviešu paaudzes kopīgam kultūras darbam.
Austrālija un Jaunzēlande šinī gadā pasaulē ir tikušas īpaši pamanītas un ievērotas ar striktajiem pandēmijas piesardzības pasākumiem, tomēr tas nebūt nenozīmē, ka latviešu sabiedrības darbs tur būtu apstājies. Jānis Čečiņš ir aktīvi iesaistījies daudzajos, ar kultūru saistītajos virtuālajos pasākumos gan Austrālijā, gan Latvijā, gan Sidnejas latviešu teātra viesizrādēs, arī Diasporas konsultatīvās padomes darbā
Latvijā. Savukārt Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) priekšsēdis Jānis Grauds, tāpat kā viņa priekšteči, ir turpinājis iestāties par Latvijas vēstniecības Austrālijā nepieciešamību, gan arī šī gada noslēgumā gādājis par LAAJ vadības grožu nodošanu nākošajam LAAJ prezidijam Adelaidē, Dienvidaustrālijā.
Paldies Dienvidamerikas un Karību latviešu apvienības priekšsēdei Renātei Albrehtai par latviešu sabiedrības vienošanu kopīgam darbam Dienvidamerikā, jo īpaši Brazīlijā, šogad izveidojot latvisko Jāņu tradīciju rokasgrāmatu portugāļu valodā, kā arī apzinot visus latviešu arhīvus Dienvidamerikā.
Atzinība Krievijas Latviešu kongresa ilggadējai priekšsēdei Laumai Vlasovai, kas gādājusi par Krievijas latviešu biedrībām, iestājoties par Latvijas pilsonības saglabāšanu, vārda brīvību un mūsu izglītības un kultūras uzturēšanu Krievijas latviešu kopienās. Šie darbi kļuvuši aizvien sarežģītāki tur ilgi pastāvošās autokrātiskās politikas un birokrātijas dēļ.
Paldies manam izcilajam atbalstam PBLA birojā Rīgā – Raitam Eglītim, Jānim Andersonam un Lorai Eglei, kuri katrs, lai arī nāk ar savu īpašo pienesumu, tomēr vienmēr strādā kā visatbildīgākā komanda, visaugstāk turot rūpi par tautiešiem, latvietību un Latviju.
Noslēgumā aicinu ikvienu būt atbildīgiem un turpināt būt kopā domās un darbos arī Jaunajā, 2021. gadā, lai mums visiem skaists un gaišām cerībām piepildīts šis Ziemsvētku laiks!

Kristīne Saulīte,
PBLA priekšsēde

FOTO: PBLA