Pētnieciskās žurnālistikas platforma Īrijā Thejournal.ie ir publicējusi apjomīgu rakstu, kas analizē Īrijā iebraukušo strādnieku darba apstākļus dārzkopības nozarē. Šāds materiāls tapis ar Eiropas Pētnieciskās žurnālistikas fonda atbalstu un sniedz ne tikai pārskatu par attiecīgo nozari, bet iekļauj arī intervijas ar ekspertiem un strādniekiem, kuru vidū ir ne viens vien latvietis. Īsu kopsavilkumu publicē arī Baltic-Ireland.ie.

Lai gan dārzkopības nozarē tiek izmantots mazāk nekā 1% lauksaimniecības zemes Zaļajā salā, tā ir ekonomiski spēcīga nozare. Pagājušajā gadā dārzkopībā Īrijā tika nodarbināti 6600 strādājošo. Nozarē ir pārstāvēti dažādi ražošanas veidi, sākot no tradicionālo kartupeļu un burkānu audzēšanas līdz pat Ziemsvētku eglītēm un dekoratīviem augiem.
Valdības stratēģija Food Wise 2025 dārzkopības nozarē paredz vērienīgu primārās ražošanas pieaugumu – par 60%. Visā piegādes ķēdē tiek plānots radīt papildus 23000 darbavietu. Darba ņēmēji un darba tiesību eksperti gan atzīst, ka ir nobažījušies, jo netiekot darīts pietiekami, lai risinātu dārzkopībā strādājošo tiesību jautājumus. Viņi apgalvo, ka satraukuma iemesls ir strādnieku garās darba stundas un zemais atalgojums. “Uz to norāda darba apstākļi sēņu ražošanā, par ko, piemēram, Balkānu Izmeklēšanas ziņojumu tīkla (BIRN) ekspertiem stāsta intervētie strādnieki Īrijas pierobežas apgabalos. Savukārt Teagasc veiktais 2018. gada apsekojums liecina, ka dārzkopības nozarei ir grūti piesaistīt darbiniekus daļēji zemo algu, slikto darba apstākļu, piemērotu izmitināšanas vietu trūkuma un nepilnīgu darbā pieņemšanas prasmju dēļ,” norādīts pētījumā. Analizējot Darba vietu komisijas datus, redzams, ka kopš 2017. gada komisija ir atklājusi gandrīz 185 000 eiro neizmaksātu darba algu apjomu, kas ietekmē vairāk nekā 3300 darbinieku ienākumus.
Pētnieki ir arī noskaidrojuši, ka no visiem dārzkopības nozarē strādājošiem 77 % veido iebraucēji no Baltijas valstīm, Bulgārijas un Rumānijas, savukārt Europol ir atklājis, ka 44 gadījumos ir notikusi pat cilvēktirdzniecība, kurā cietuši vairāk nekā 300 cilvēku.
Par darba apstākļiem pētījuma laikā tika aptaujāti vairāk nekā 50 strādnieki no Bulgārijas, Latvijas, Ukrainas, Lietuvas un Rumānijas. Ar daudziem no viņiem pētniekiem nācies sazināties ar tulka palīdzību. Ekspertu sagatavotie jautājumi 90% gadījumu tika izsūtīti sēņu audzētāju kompānijām Īrijā. Saņemtās atbildes parādīja, ka galvenās problēmas, ar ko nākas sastapties strādājošajiem, ir garās darba stundas (dažkārt līdz pat 81 stunda nedēļā), kā arī to, ka 83% gadījumos darba samaksa stundā nepārsniedz 12 EUR. Strādājošie arī norāda, ka smagais darbs un garās stundas atsaucas uz strādājošo veselību un ne reti viņiem nākas doties uz dzimteni, lai nopietni ārstētos. Nodarbinātie tāpat arī sūdzas par darba devēju necienīgu attieksmi un pašu bailēm sūdzēties augstākām instancēm par saviem darba devējiem un tiešajiem priekšniekiem. Intervētie ļaudis norāda, ka viņiem trūkst pietiekamu zināšanu par savām tiesībām un trūkst pietiekama angļu valodas prasmju līmeņa.

Pētnieki norāda, ka ar pārkāpumu novēršanu būtu jāstrādā arodbiedrībām. Lai gan valstī ir noslēgtas īpašas vienošanās starp dažiem uzņēmumiem sēņu, augļu un dārzeņu audzēšanas un pārstrādes nozarē, tomēr gan projekta komanda, gan uzrunātie arodbiedrību pārstāvji atzina migrantu darba ņēmēju un arodbiedrību sadarbības trūkumu.
Agrokultūra, ieskaitot augļu un dārzeņu ražošanu, šķirošanu un iepakošanu, ir iekļauta Lauksaimniecības apvienotās darba komitejas (JLC) darbu sarakstā, kura nolūks ir regulēt atalgojuma likmes un nodarbinātības nosacījumus. Iepazīstoties ar JLC pārskatiem 2018. gada sākumā, Īrijas arodbiedrību kongress (ICTU) tomēr ziņoja, ka pastāv daudz nepilnību, tostarp “tiek veicināta darba ņēmēju turpmāka ekspluatācija, īpaši dārzkopības nozarē”.

FOTO: baltic-ireland.ie