Trešdiena, 27. janvāris, Varda dienas: Ildze, Ilze, Izolde

Kas ir remigrants? draugiem.lv

- 31.12.2020

ryanairLai noskaidrotu to, kas tad īsti ir remigrants, paskatīsimies, kā tas tiek definēts Latvijas Republikas tiesību aktos. Ja Diasporas likums nosaka, ka “Diaspora ir ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošie Latvijas pilsoņi, latvieši un citi, kam ir saikne ar Latviju, kā arī viņu ģimenes locekļi”, tad ir tikai loģiski, ka tie Latvijas pilsoņi, latvieši un citi, kas dzīvo Latvijā, nav diaspora. Bet, kas tad ir remigrants?

Diasporas likums, piemēram, terminu “remigrants” nedefinē nekā, taču par atgriešanās procesu likums saka: remigrācija – diasporas locekļa atgriešanās vai pārcelšanās no pastāvīgas dzīves ārvalstīs uz pastāvīgu dzīvi Latvijā. Un te nu nav īsti saprotams, vai remigrants ir tas, kurš tikai plāno pārcelties atpakaļ uz Latviju, jeb arī tas, kurš jau ir pārcēlies. Un, ja ir pārcēlies, tad cik ilgi šis statuss saglabājas? Gadu, divus, trīs vai arī visu mūžu? Jautāsiet, vai tas tik svarīgi? Jā, ir gan, jo Latvijas valsts remigrantiem paredz dažādus atbalsta pasākumus saistībā ar atpakaļ integrēšanos sociālajā, ekonomiskajā, kultūras u.c. vidēs Latvijā. Šiem iekļaušanās pasākumiem tiek paredzēti arī finanšu līdzekļi un ne mazi. Pie kam tie nav nošķirti no atbalsta finansējuma diasporai, tāpēc itin viss, kā saka, tiek smelts no viena maka, proti, diasporas kabatas. Ārlietu ministrijas sagatavotā materiāla “Plāns darbam ar diasporu 2021. –2023. gadam” sadaļa nr 4. Atbalsts remigrācijai sākas ar vārdiem “Viens no Diasporas likuma pamatmērķiem ir nodrošināt labvēlīgus apstākļus remigrācijai – vairāki atbalsta pasākumi paredzēti tiem, kas vēlas atgriezies Latvijā.” Vēlas vai ir jau atgriezušies? Atvēlētā nauda Diasporai, kas no budžeta līdzekļiem kopā 2021. gadam tiek plānota, ir 3 084 755 eiro. Remigrantiem no šīs summas ir paredzēta apmēram trešā daļa, kur lielākās summas attiecinātas uz sadaļām “Ārējās ekonomiskās politiskas ieviešana” – 235 000 eiro; “Atbalsts plānošanas reģioniem” – 600 000 eiro. Uzmanību! Te neiet runa par to, ka remigrējušiem nebūtu jāsniedz atbalsts vispār. Ir jāsniedz, tikai lietas jānosauc pareizi, jo šī vairs nav diaspora, tātad neatbilst kopējam uzstādījumam – darbs ar diasporu. Un, kā redzat, šī nav tikai piesiešanās pie vārdiem. Šis ir jautājums par to, kam un kā tiek maksāts diasporas aizsegā, jo faktiski jau jebkuru aktivitāti Latvijā, piekabinot klāt vārdu “diaspora” vai “remigrants”, var pievilkt klāt šim finansējumam.

Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans savā 2020. gada Diasporas apjoma novērtējumā, ko sagatavojis LU Diasporas un migrācijas pētījumu centrs, arī cenšas noskaidrot, kas īsti ir remigrants. Profesors raksta, citāts: “CSP (Centrālā statistikas pārvalde) remigranta definīcija: “Latvijas valsts piederīgais (pilsonis, nepilsonis vai Latvijā dzimusi persona, kurš bijis emigrācijā un imigrējis atskaites gadā.” Praktiski tas nozīmē, ka CSP datos iekļautie remigranti ir Latvijas valsts piederīgie, kuri atgriezās Latvijā pēc vismaz viena gada prombūtnes.” Te jāpiebilst, ka remigranta statusa noskaidrošanai profesoram Hazanam ir cits mērķis. Viņš vēlas zināt, cik ilgu laiku cilvēkam ir bijis jāpavada ārpus Latvijas, lai atgriešanās gadījumā, viņš skaitītos remigrants. Mums būtu svarīgs kas cits – cik ilgi pēc atgriešanās Latvijā, diasporas pārstāvis vēl joprojām skaitās remigrants un ap kuru brīdi šis statuss tiek zaudēts. Uzņēmējdarbības atbalsta programmai, piemēram, var pieteikties tikai tie remigranti, kuri atgriezušies no ārvalstīm ne ilgāk, kā pirms gada, savukārt Latviešu valodas aģentūra (LVA) remigrantu atbalstam rīko nometnes, kurās var pieteikties arī tie, kas atpakaļ atgriezušies pirms ilgāka laika, tomēr, kā min LVA aģentūras Izglītības daļas metodiķe Ērika Pičukāne, priekšroka tiek dota tiem, kas atgriezušies pēdējā gada laikā. Citas institūcijas atbilstību remigranta statusam nenorāda vispār. Bet vajadzētu. Un vajadzētu arī skaidri un precīzi noteikt – kas un cik ilgā laika posmā tad ir remigrants; kāda ir atbalsta remigrantiem atšķirība no remigrācijas veicināšanas atbalsta un, vai pretendentiem uz naudas piešķīrumu no šī maka vispār ir tiešs sakars ar diasporu vai remigrāciju.

Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore Sandra Bondarevska.

FOTO: baltic-ireland.ie

apvienots



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie