Uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, Zemgales plānošanas reģionā (ZPR), pērn atgriezušies 158 cilvēki, tostarp ģimenes ar bērniem, dara zināmu Zemgales plānošanas reģiona Sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Lujāne. Lielākais atgriezušos ģimeņu īpatsvars novērojams Jelgavas un Jēkabpils pilsētā, kā arī Dobelē un Bauskā.

Lai arī pagājušais gads bijis pandēmijas izraisīto ierobežojumu vadīts, Zemgales plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Anete Spalviņa spējusi pagūt daudz. Piedalījusies nozares tiešsaistes semināros, dažādās apmācībās, diskusijās, sniegusi intervijas, organizējusi semināru “Remigrācijas nozīme Zemgalē”, kura mērķis bija veicināt sadarbību ar valsts un pašvaldību iestādēm, informējot diasporu un remigrantus par aktualitātēm, kā arī sagatavojusi vairāk nekā 400 individuālos piedāvājumus potenciālajiem remigrantiem.
Pagājušajā gadā Zemgalē pārsvarā atgriezušās ģimenes ar bērniem, lielākā daļa remigrantu izvēlējušies atgriezties no Lielbritānijas. Kā turpmāko dzīvesvietu vairums izvēlas Jelgavu, Jēkabpili, Dobeli un Bausku, jo šeit ir pieejama nepieciešamā infrastruktūra – skolas, bērnudārzi, veikali, sabiedriskais transports, plašākas darba iespējas, kā arī salīdzinoši ērti iespējams nokļūt galvaspilsētā.
“Cilvēki, kuri izplānojuši doties ārpus Latvijas, visbiežāk dodas prom, lai gūtu peļņu savas ģimenes vajadzībām. Vilinājums ir milzīgs – labs atalgojums, iespēja apgūt jaunu valodu, apskatīt svešu valsti un iepazīt jaunu kultūru. Taču ir jārēķinās ar sekām, ko rada dzīve ārzemēs – bieži vien prombūtnē no ģimenes un draugiem rodas ilgas pēc mājām un pierastās sabiedrības. Lai atgrieztos Latvijā, svarīgi ir tieši pirmie soļi, kuri ietver dokumentu nokārtošanu mītnes zemē. Sākumā ir grūti iztēloties un plānot to, kā būtu atgriezties Latvijā. Es iesaku mēģināt iedvesmoties no kāda cita, kurš jau ir atgriezies Latvijā, un sazināties ar remigrācijas koordinatoru,” stāsta Zemgales plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Anete Spalviņa.

Ņem vērā: šī gada 1.jūlijā stāsies spēkā grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, un Latvijas valstspiederīgie, kuri dzīvo ārvalstī, papildus savai dzīvesvietas adresei varēs norādīt arī adresi Latvijā, kas atvieglos un paātrinās viņu iekļaušanos Latvijas darba tirgū, sabiedrībā un piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem, tai skaitā savlaicīgi bērnus reģistrēt bērnudārzā vai skolā jau pirms remigrācijas.

Attēls: ZPR