Atbildi uz virsrakstā uzdoto jautājumu meklē laikraksts Irish Times. Nākamajā otrdienā Īrijas Ministru kabinets izskatīs likumprojektu par obligātas karantīnas ieviešanu, kad viesnīcās tiks izmitināti ceļotāji. Valdības amatpersonas un ministri pēdējās dienās ir rīkojuši intensīvas sanāksmes, lai precīzi noskaidrotu, kā šis jaunais režīms darbosies.

Vairākas viesnīcas minētajā sakarā jau ir piedāvājušas savus pakalpojumus valdībai. Pašlaik plāns paredz, ka obligāta karantīna tiks piemērota visiem pasažieriem neatkarīgi no viņu dzīvesvietas. Pašreiz tiek lemts par pasažieriem, kas ieceļo no Dienvidāfrikas un Brazīlijas, bet drīzumā tām tiks pievienotas arī citas valstis. Tiem, kuriem nav derīgas PCR pārbaudes, kas veikta pirms izlidošanas, varētu būt jāpiesakās arī 14 dienu karantīnai, lai gan tas tiek apspriests tikai kā viens no variantiem. Tiem, kas ierodas bez derīga PCR testa, jau tagad ir pienākums pēc ierašanās to veikt par saviem līdzekļiem.
Ministru kabinets varētu apsvērt arī iespēju ieviest viesnīcu karantīnu tiem, kas Īrijā atgriežas pēc pavadīta atvaļinājuma ārzemēs. Valdības pārstāvji gan lēš, ka “obligāta viesnīcu karantīna tiks piemērota ceļotājiem no konkrētām valstīm, nevis šķirojot tos pēc ceļojuma iemesla”.
Visticamāk, pirms ierašanās Īrijā cilvēkiem būs jārezervē papildus laiks, ko pavadīt karantīnā un jāreģistrējas īpašā karantīnas sistēmā, jo vietu skaits viesnīcās varētu būt ierobežots. Paredzams, ka cilvēkiem no lidostas ar privātu transportu būs jādodas uz īpaši nozīmētu vietu. Katram ceļotājam saskaņā ar likumu viesnīcā liks uzturēties atsevišķā numurā. Saskarsme ar viesnīcas personālu būs minimāla. Tiek plānots, ka viesnīcās tiks nodrošinātas trīs ēdienreizes dienā un piegāde tiks veikta uz viesnīcas numuriem vienreizējās lietošanas traukos. Smēķēšana istabā, visticamāk, būs aizliegta. Alkohola daudzumam, ko cilvēks varēs pasūtīt, varētu būt ierobežojumi.

Avīze ir noskaidrojusi, ka tiek izstrādāti plāni arī gadījumiem, ja cilvēkam ir garīgās veselības krīze vai cita medicīniska rakstura krīzes situācija. Tad tiek paredzēts, ka būs pieejams attiecīgs medicīniskais atbalsts. Jautājums par to, kas notiek, ja persona pamet objektu, nesagaidot karantīnas beigas, amatpersonas cer risināt ar likumdošanas palīdzību.
Valdība pēdējās dienās tāpat arī ir apsvērusi tā sauktos “smagos gadījumus”, kas varētu rasties, ja iecerētā sistēmā nedarbotos. Pēc citu valstu pieredzes, lai nokļūtu mājās, ir izveidojušies gaidītāju saraksti, kad ceļotājiem ir trīs un pat četrus mēnešus ilgi jāgaida apstiprinājums. Īrijas amatpersonas meklē risinājumu tam, kā un kam šādā gadījumā būtu jāpiešķir priekšrocības; kā rīkoties, piemēram, tad, ja cilvēki atgriežas mājās nolūkā aprūpēt mirstošu radinieku, vai darbā atgriežas tādu profesiju pārstāvji kā medmāsas un ārsti.

FOTO: baltic-ireland.ie