Līdz pašvaldību vēlēšanām, kad savu izvēli būs veikuši vēlētāji Latvijā, ir palikusi vairs viena nedēļa. Diaspora, kurai pirmo reizi ir dota iespēja piedalīties pašvaldību vēlēšanās, to varēja izdarīt ar pasta starpniecību un šīs tiesības kopumā no ārzemēm ir izmantojuši 276 Latvijas pilsoņi. To starpā gan diasporas pārstāvji, gan vēstniecību un pārstāvniecību darbinieki ārzemēs.

Ja zinām, ka ārvalstīs dzīvo ap 350 000 latviešu, tad skaitlis 276 salīdzinoši ir niecīgs, lai neteiktu, ka tas ir ļoti, ļoti mazs, jo pat netuvojas vienam procentam jeb skaitliski precīzāk tas ir mazāk kā 0,2 %. Protams, te jāņem vērā virkne faktoru. Pirmkārt, vēlēšanās nepiedalās Rīga, kurā koncentrējas teju trešā daļa no visiem Latvijas iedzīvotājiem; otrkārt, balsot no ārzemēm drīkst tikai tie, kam attiecīgajā pašvaldībā pieder nekustāmais īpašums. Te jāatzīmē, ka visai neskaidrs un maldinošs bija iepriekš izskanējušais apgalvojums, ka balsot var arī tie diasporas cilvēki, kas Latvijā deklarējuši papildus dzīvesvietu. Diemžēl tā nav, jo, lai gan pagājušajā gadā Saeima ir pieņēmusi likumu par Dzīvesvietas deklarēšanu, tas spēkā stāsies tikai no 2021. gada 1. jūlija, tātad jau pēc vēlēšanām un šajās pašvaldību vēlēšanās nav saistošs.
Tam, ka interese diasporā patiešām nav liela, piekrīt arī politologs, Eiroparlamenta deputāts Ivars Ījabs: “Ja pirms Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanām vairāk tiek strādāts uz to, ka diaspora tiek uzrunāta, tad pašvaldību vēlēšanās es neesmu dzirdējis, ka kāds būtu braucis uz Īriju vai Lielbritāniju. Pie tam iepriekš cilvēki no ārzemēm nekad nav balsojuši pašvaldību vēlēšanās. Lielai daļai cilvēku tas ir kas jauns. Tas būtu mans skaidrojums, kāpēc interese ir tik maza.”
Analizējot datus pa atsevišķām pašvaldībām, kurās balsotāji no ārzemēm vēlējušies piedalīties, kā arī sadalījumā “diaspora un ierēdņi”, Ivars Ījabs domā, ka ārzemēs rezidējošo ierēdņu īpatsvars ļoti liels nevarētu būt, jo tad lielāks skaits vēlētāju būtu pieteikušies balsot Pierīgā – Ropažos, Mārupē, Ķekavā, lai gan vislielākais balsotāju skaits (30) tomēr vēlas to darīt Jūrmalā, kas arī ir pieskaitāma Pierīgai. Interesanti, ka salīdzinoši liels skaits gribētāju ir reģistrējies Talsos un pagaidām tam skaidrojuma nav arī politologam.

Jautāts par to, vai šis nelielais ārzemēs dzīvojošo vēlētāju skaits pašvaldībās var maz ko ietekmēt, Ivars Ījabs atbild: “Pašvaldību vēlēšanās noteikti katrs balsojums var ietekmēt vairāk nekā Saeimas vai Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Mēs zinām, ka Latgales pašvaldībās ir bijuši gadījumi, kad divas, trīs balsis ir visai radikāli izšķīrušas domes sastāvu. Te katra balss ir no svara.” Vai šajās vēlēšanās no ārzemēm pieteikušies 276 vēlētāji būs bijuši izšķirošo vidū un vai šīs balsis būs ko ietekmējušas, uzzināsim jau pēc nedēļas. Savukārt, par to, kā un cik sekmīgi būs noritējusi balsošana pa pastu no ārzemēm, kādi būs 2021. gada pašvaldību vēlēšanu rezultāti, un kā ar šo jaunievedumu ir tikušas galā vietējās novadu pašvaldību Vēlēšanu komisijas, turpināsim novērot un stāstīsim pēc 5. jūnija.

Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore Sandra Bondarevska.

FOTO: baltic-ireland.ie