Katru gadu daudzi Eiropas Savienības (ES) valstu darba devēji, it īpaši lauksaimniecības un tūrisma nozarēs, sezonāli nodarbina cilvēkus gan no citām ES valstīm, gan trešajām valstīm. Šie sezonas darbinieki bieži vien pārceļas uz noteiktu laiku, bet saglabā pastāvīgo dzīvesvietu savā mītnes zemē. Sezonas darbiniekiem nereti nākas saskarties ar problēmām – nelabvēlīgiem dzīves un darba apstākļiem, negodīgiem darba devējiem, valodas barjeru u.c.

Lai uzlabotu zināšanas par sezonas darbinieku tiesībām, Eiropas darba iestāde (ELA) sadarbībā ar ES dalībvalstīm uzsāk informatīvo kampaņu “Tiesības visās sezonās”. Šīs kampaņas ietvaros piedāvājam vispārīgu ieskatu dažādos sezonas darbiniekiem nozīmīgos jautājumos.
Tiesības uzturēties un strādāt citās ES valstīs
Darba ņēmēji, kas ir ES pilsoņi, saskaņā ar līgumu var brīvi pārvietoties un nedrīkst tikt diskriminēti pilsonības dēļ attiecībā uz nodarbinātību, darba samaksu, darba apstākļiem un citiem darba un nodarbinātības nosacījumiem. ES pilsoņi drīkst uzsākt darba attiecības un uzturēties valstī darba nolūkos bez ierobežojuma.
Darba un dzīves apstākļi
Sezonas darbinieki nereti vairāk kā vietējie iedzīvotāji ir pakļauti riskiem, kas saistīti ar nelabvēlīgiem dzīves un darba apstākļiem. Valodas barjera, likumu nepārzināšana un atkarība no darba devēja sniegtās informācijas un labvēlības palielina iespēju tikt apkrāptiem vai nonākt piespiedu darbā.
Jāatceras, ka uz sezonas darbiniekiem attiecas tie paši likumi un saistošie kolektīvie līgumi, kas ir spēkā vietējiem darbiniekiem. Pārkāpumu gadījumā valstīm ir jānodrošina tiesiskā aizsardzība, sezonas darbinieki var vērsties policijā, darba inspekcijās, tiesās un citās tiesībsargājošajās un atbalsta iestādēs un saņemt tādu pašu palīdzību kā vietējie iedzīvotāji. Direktīva nosaka darba devēju pienākumus darba instruktāžas un drošības jomā un dalībvalstis tos ir iestrādājušas savā likumdošanā. Dalībvalstis var izvirzīt arī papildus prasības, lai labāk aizsargātu sezonas darbiniekus, piemēram, darba devējam nodrošināt dzīvesvietu ar noteiktiem kvalitātes standartiem vai veikt darba līguma tulkojumu darbiniekam saprotamā valodā. Tāpēc pirms sezonas darba uzsākšanas ieteicams noskaidrot vai valstī, uz kuru darba ņēmējs dodas, nav kādi īpaši noteikumi sezonas darbinieku nodarbināšanai.

Sezonas darbinieku sociālā aizsardzība
Regula nosaka, ka darba ņēmējs, tostarp arī sezonas strādnieks, ir apdrošināts tikai vienā dalībvalstī. Turklāt šo valsti nosaka normatīvie akti, nevis darba ņēmējs vai darba devējs.
Sezonas darbinieki var būt tiesīgi saņemt pabalstu vai nu nodarbinātības valstī, vai ierastās dzīvesvietas valstī atkarībā no uzturēšanās ilguma un nepārtrauktības, ģimenes saitēm, mājokļa situācijas un citiem apstākļiem. Tāpēc, lai sezonas darbiniekam būtu skaidrība, kurā valstī viņš varēs saņemt sociālās aizsardzības pakalpojumus, jāsazinās ar kompetento iestādi (Latvijā tā ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra). Sezonas darbiniekiem sociālais atbalsts ir pieejams ar tādiem pašiem nosacījumiem un tādā pašā apmērā, kā pārējiem nodarbinātajiem.
Darbiniekiem, kas strādā valstī, kurā nav apdrošināti (piemēram, nosūtītie darbinieki), nepieciešams saņemt A1 sertifikātu, kas apliecinās, ka viņi ir apdrošināti pastāvīgās dzīvesvietas valstī. To izsniedz kompetentā iestāde šajā valstī. Tāpat nepieciešama EVAK karte vai S1 sertifikāts, lai saņemtu apmaksātus medicīnas pakalpojumus valstī, kurā darbinieks nav apdrošināts. Šos dokumentus izsniedz nacionālais veselības dienests.

Publicitātes foto