Otrdiena, 28. septembris, Varda dienas: Sergejs, Svetlana, Lana

Covid izgaismojis virkni problēmu, kas ilgstoši tika “paslaucītas zem tepiķīša” draugiem.lv

- 20.07.2021
Sadaļas: Mēs Īrijā - Atslēgvārdi: ,

img_0910Pirmais šā gada pusgads ir aizvadīts un vēstniecībā ir apkopotas tendences – gan labi zināmās, gan Covid krīzes izgaismotas.
Pati galvenā un jau zināmā ir pieprasījums pēc personu apliecinošiem dokumentiem, portālam Baltic-ireland.ie pastāstīja Latvijas vēstniecības Īrijā Konsulārās nodaļas vadītāja Ieva Bīlmane. Iemesli, kāpēc šie dokumenti nepieciešami, ir vai nu vajadzība pēc eID kartes, lai varētu izmantot e-parakstu formalitāšu kārtošanai Latvijā, vai arī pase/ID karte kā ceļošanas dokuments.

Bīlmanes kundze norāda, ka Covid ir izgaismojis virkni problēmu, kas ilgstoši tika “paslaucītas zem tepiķīša” – valstspiederīgie nedeklarēja dzīves vietu ārvalstīs, dokumentus mainīja Latvijā vai arī ceļoja ar Īrijas izsniegtiem ceļošanas dokumentiem. Šāda situācija bija izdevīga tiem valstspiederīgajiem, kuri vēlējās saņemt nodokļu atvieglojumus par nekustamo īpašumu Latvijā vai arī saņemt valsts kompensētus medicīnas pakalpojumus Latvijā.
Tā kā Īrijā ceļošanas dokumentus maina ļoti ierobežotā apjomā, ir strauji audzis pieprasījums pēc Latvijas ceļošanas dokumentiem. Saskaņā ar Konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu likuma 16.pantu konsulārie pakalpojumi tiek sniegti pārstāvniecības konsulārajā apgabalā dzīvojošajiem valstspiederīgajiem, kas nozīmē, ka dokumentu maiņa (vai pirmreizējā izsniegšana) ir paredzēta tikai tiem valstspiederīgajiem, kuri dzīvesvietu ir deklarējuši Īrijā. Ja personas, kuras bija izvairījušās no dzīvesvietas deklarēšanas Īrijā, ieradās vēstniecībā mainīt dokumentu, tad viens no obligātiem nosacījumiem bija adreses Īrijā paziņošana.
Otra lieta – papildu adreses Latvijā norādīšana sākot no 1.jūlija. Līdz ar Fizisko personu reģistra likuma spēkā stāšanos, ir iespējams deklarēt papildu adresi Latvijā. Vēlams vērst valstspiederīgo uzmanību, ka šīs papildu adreses izmantošanas mērķis ir atrunāts Diasporas likumā, kas cita starpā nosaka – ka šī papildu adrese tiesisko seku ziņā ir uzskatāma par līdzvērtīgu deklarētajai dzīvesvietas adresei Latvijā attiecībā uz bērnu uzņemšanu vispārējās izglītības iestādēs, arī pirmsskolas izglītības iestādēs, un profesionālās izglītības iestādēs, kā arī citos normatīvajos aktos paredzētos gadījumos, taču to neņem vērā nodokļu uzlikšanas vajadzībām saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”.
Trešā lieta pēc Konsulārās nodaļas vadītājas domām ir tik pat svarīga kā iepriekšējās – bērnu reģistrācija Latvijas pilsonībā vai arī gadījumos, ja vecāki neizvēlas bērnu reģistrēt Latvijas pilsonībā, paziņošana par šo bērnu esamību. Formējot personu apliecinošus dokumentus, mums aizvien vairāk ir jāsatopas ar gadījumiem, kad steidzami ir vajadzīgi Latvijas ceļošanas dokumenti “jaundzimušajiem”, kuriem izrādās ir jau deviņi, vienpadsmit un pat piecpadsmit gadi. Tāpat valstspiederīgie tiek aicināti paziņot par ģimenes stāvokļa izmaiņām (laulību noslēgšana/šķiršana), kā arī Īrijas pilsonības iegūšanu.

Vēstniecība atgādina tautiešiem, kuri šeit dzīvo ilgu laiku un ir nostabilizējušies, izvēloties Īriju par savām mājām, gadījumos, ja izvēlas savus vecākus vai citus gados vecākus tuviniekus vest pie sevis, nokārtot visas pensiju lietas Latvijā, kā arī veikt apdrošināšanu. Tiešām neapskaužamas ir tās situācijas, kad vecie cilvēki šeit Īrijā nomirst un radinieki nav padomājuši par apbedīšanas lietām.
Tāpat vēstniecība norāda, ka laikā līdz epidemioloģiskā situācija pilnībā nestabilizēsies, Konsulārā nodaļa centīsies nodrošināt pakalpojumu sniegšanu attālināti.

FOTO: baltic-ireland.ie



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie