Eiropas Parlaments (EP) trešdien apstiprināja “Brexit korekcijas rezervi” – 5 miljardus eiro, lai mazinātu ekonomisko, sociālo un teritoriālo ietekmi, ko radījusi Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Ssavienības (ES).
Vienošanās izveidot īpašo rezervi, ko jūnijā panāca Parlamenta un Padomes sarunvedēji, tika pieņemta ar 652 balsīm par, 32 pret un 11 atturoties.

Jau 2021. gadā dalībvalstīm no šīs summas tiks piešķirti 1,6 miljardi eiro. Divos nākamajos gados tiks piešķirti katrā 1,2 miljardi eiro, savukārt 2025. gadā ‑ vēl viens miljards (2018. gada cenās).
Kas varēs pretendēt uz atbalstu?
Finansējumu dalībvalstis varēs lietot, piemēram, uzņēmumu atbalstam, vietējo iedzīvotāju kopienu atbalstam, darba vietu radīšanu vai ES pilsoņu reintegrācijai.
No rezerves varēs segt izdevumus, kas radušies no 2020. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim.
Kā sadalīs līdzekļus?
Lai aprēķinātu, cik naudas piešķirt katrai dalībvalstij, tika ņemta vērā dalībvalsts tirdzniecības apjoms ar Apvienoto Karalisti, dalībvalsts zivsaimniecība Apvienotās Karalistes ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un iedzīvotāju skaits piekrastes reģionos, kas robežojas ar Apvienoto Karalisti.
Īrija būs lielākais ieguvējs absolūtajā izteiksmē (aptuveni miljards eiro), tai seko Nīderlande (aptuveni 810 miljoni eiro), Francija (aptuveni 670 miljoni eiro), Vācija (aptuveni 590 miljoni eiro) un Beļģija (aptuveni 350 miljoni eiro).
Latvija no šīs summas saņems 10 005 002 eiro. Provizoriskais sadalījums katrai valstij ir pieejams šeit ^[1].

Citāts
“ES atbalsta savus uzņēmumus, reģionus un valstis, kuras vissmagāk cietušas no Brexit. Brexit korekcijas rezerve Eiropai ļauj strauji reaģēt un sniegt palīdzību tiem, kam tā vajadzīga. Pateicoties skaidrajiem sadales kritērijiem šie 5 miljardi eiro nonāks tur, kur tie visvairāk nepieciešami. Mēs arī nodrošinājām, ka palīdzības pirmo daļu dalībvalstis varēs saņemt jau šī gada beigās,” sacīja ziņotājs Paskāls Arimons (PPE, Beļģija).

FOTO: baltic-ireland.ie