Eiropas Parlaments (EP) strādā pie priekšlikuma, kura mērķis ir nodrošināt minimālo darba algu, kas nodrošina pienācīgus dzīves apstākļus Eiropas Savienībā (ES). Covid-19 krīze ir parādījusi, ka Eiropas Savienībā ir vajadzīga taisnīga minimālā darba alga. Daudzi pandēmijas priekšplāna darbinieki, piemēram, aprūpētāji, veselības aprūpes darbinieki, bērnu aprūpes darbinieki un apkopēji, saņem tikai minimālo darba algu.

Teju 60 % no minimālās darba algas saņēmējiem ES ir sievietes.
Nepieciešamība pēc taisnīgas minimālās darba algas
Minimālā darba alga ir zemākais atalgojums, kas darba devējiem jāmaksā saviem darbiniekiem par darbu. Lai gan visās ES valstīs ir ieviesti noteikumi par minimālo darba algu, lielākajā daļā dalībvalstu šī atlīdzība bieži vien nesedz visas dzīvošanas izmaksas. Aptuveni 7 no 10 minimālās darba algas saņēmējiem ES 2018. gadā saskārās ar finansiālām grūtībām.
Minimālā darba alga Eiropas Savienībā
Minimālā mēnešalga ES 2020. gadā ievērojami atšķīrās — no 312 € Bulgārijā līdz 2142 € Luksemburgā. Viens no lielākajiem faktoriem, kas to ietekmē, ir dzīves dārdzības atšķirības ES valstīs.

Direktīvas mērķis ir veicināt darba koplīguma slēgšanas sarunas par darba algām visās Eiropas dalībvalstīs. Valstīm, kurās ir tiesību aktos noteikta minimālā alga, tās mērķis ir nodrošināt to, lai minimālās algas tiktu noteiktas pienācīgā līmenī, vienlaikus ņemot vērā sociālekonomiskos apstākļus, kā arī reģionālās un nozaru atšķirības.
EP Nodarbinātības komiteja strādā pie Komisijas priekšlikuma, un paredzams, ka par to vispirms balsos 2021. gada septembrī un pēc tam — plenārsēdē.

FOTO: baltic-ireland.ie