Nākamā gada budžetā 2 132 392 eiro tiek plānots novirzīt sabiedrības integrācijas politikai, šodien Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē informēja Kultūras ministrijas (KM) pārstāve Jeļena Šaicāne. Savukārt patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam ir nepieciešams finansējums 1,3 miljonu eiro apmērā, bet Eiropas kopienas iniciatīvas projektu un pasākumu īstenošanai papildus nepieciešams finansējums 29 006 eiro apmērā.

Viņa pavēstīja, ka ar piešķirtajiem līdzekļiem tiek plānots uzlabot cilvēku nacionālo identitāti un piederību, kā arī palielināt iedzīvotāju skaitu, kas aktīvi iesaistās dažādās sabiedrības līdzdalības aktivitātēs.
Tāpat tiek plānots, ka sabiedrības integrācijai piešķirtie līdzekļi Latvijas iedzīvotāju vidū uzlabos dažādu sabiedrības grupu savstarpējo uzticēšanos, līdzdalību un sadarbību, kā arī palielinās tolerances līmeni un mazinās stereotipus un aizspriedumus pret dažādu sabiedrības grupu pārstāvjiem.
37 000 eiro tiks novirzīti valstiskuma apziņas un piederības sajūtas stiprināšanai. Lai to sasniegtu, norisināsies pastāvīgs dialogs ar sabiedrību par nacionālo identitāti un piederību, kā arī tiks sniegts atbalsts novadu kultūrvēsturiskā mantojuma un identitātes saglabāšanai un attīstībai.
Latviešu valodas kā sabiedrību vienojoša pamata nostiprināšanās ikdienas saziņā veicināšanai tiks novirzīti 42 967 eiro, ar kuru palīdzību tiks īstenota latviešu valodas lietošanas veicināšanas programma “Bērnu jauniešu un vecāku žūrija”.
Vienojošas sociālās atmiņas izpratnes veidošanai sabiedrībā tiks novirzīti 144 000 eiro, vienojošas atceres kultūras attīstību veidojošām iniciatīvām – 130 000 eiro, bet izglītojošas programmas Latvijas sabiedrībai par Latvijas valstiskuma veidošanos un attīstību Eiropas un Pasaules vēstures kontekstā – 14 000 eiro.
Par 1,8 miljoniem tiek plānots stiprināt pilsoniskās sabiedrības attīstību un ilgtspēju, veidojot pilsonisku kultūru un attīstot iekļaujošu pilsoniskumu.
26 425 eiro tiks novirzīti kvalitatīvās un drošās demokrātiskās līdzdalības un informācijas telpas veidošanai.
Valstiskuma apziņa un piederības sajūtas stiprināšanai tiek plānots novirzīt 23 000 eiro. No tiem 13 000 eiro tiks novirzīti atbalstam novadu kultūrvēsturiskā mantojuma un identitātes saglabāšanai un attīstībai, īstenojot vismaz trīs pasākumus novadu kultūrvēsturiskā mantojuma un identitātes saglabāšanai un attīstībai.
Savukārt 10 000 eiro tiks piešķirti Latgales kultūras tradīciju saglabāšanai un popularizēšanai, nodrošinot vismaz desmit pasākumus Latgales kultūrtelpas attīstības stiprināšanai, kultūras mantojuma saglabāšanai un tradīciju pēctecības nodrošināšanai.
Par 92 000 eiro tiek plānots veicināt vienojošas sociālās atmiņas izpratnes veidošanu sabiedrībā. 30 000 eiro tiks novirzīti vienojošas atceres kultūras attīstību veidojošas iniciatīvām, īstenojot vismaz divus pasākumus ebreju holokausta un romu holokausta upuru piemiņai.
Savukārt 20 000 eiro plānots novirzīt izglītojošai programmai Latvijas sabiedrībai par Latvijas valstiskuma veidošanos un attīstību Eiropas un Pasaules vēstures kontekstā.
Par 42 000 eiro tiks sagatavotas 12 publikācijas, kuru mērķis būs skaidrot vēstures faktus.

Savukārt par 505 000 eiro plānots stiprināt pilsoniskās sabiedrības attīstību un ilgtspēju, veidojot pilsonisku kultūru un attīstot iekļaujošu pilsoniskumu.
Lai veicinātu iedzīvotāju izpratni par sabiedrības daudzveidību, mazinot negatīvos stereotipos balstītu attieksmi pret dažādām sabiedrības grupām, tiks novirzīti 20 000 eiro.
Savukārt darbam ar latviešu diasporu no 2021.-2023.gadam kopumā tiks atvēlēti 797 435 eiro.
2022.gada budžeta valsts budžeta projekts un to pavadošie likumprojekti vēl būs jāskata Saeimai.

FOTO: baltic-ireland.ie