Svētdiena, 14. augusts, Varda dienas: Zelma, Zemgus, Virma

Aizsardzības dienestā domā par “bonusiem” jauniešiem; izvairīšanās gadījumā iespējams līdz trīs gadu cietumsods draugiem.lv

- 02.08.2022

img_09691Iesaukšanai Valsts aizsardzības dienestā (VAD) karavīrus vērtēs ģimenes ārsti, dienestā nonākušajiem jauniešiem iespējami “papildus bonusi”, bet par izvairīšanos no dienesta varētu piemērot līdz trīs gadu cietumsodu, liecina Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotā VAD reforma.
AM ir iesniegusi saskaņošanā Finanšu, Iekšlietu, Labklājības, Tieslietu un Veselības ministrijām informatīvo ziņojumu par VAD ieviešanu.

No ziņojuma izriet, ka piecu gadu laikā izveidojama visaptveroša iesaukšanas sistēma, kas paredz faktiski visu 18 gadu vecumu sasniegušo pilsoņu-vīriešu apzināšanu, viņu atbilstības VAD izvērtēšanu un pēc iespējas lielāka pilsoņu skaita iesaukšanu dienestā. Paredzēts, ka VAD iesauks jauniešus no 18 līdz 27 gadu vecumam.
VAD sevī ietver trīs dažādus militārā dienesta veidus – dienestu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienībās, dienestu Zemessardzē (ZS) un augstskolu studentu speciālo militāro apmācību, kā arī alternatīvo dienestu.
Lai nodrošinātu pilsoņu uzskaiti un iesaukšanu dienestā, plānots veidot jaunu valsts pārvaldes iestādi ar reģionālajām nodaļām AM padotībā, bet līdz brīdim, kad tā sāks savu darbību, šīs funkcijas nodrošinās NBS.
Paredzēts, ka iesaucamo reģistra uzturēšanai pēc iespējas izmantojami citos reģistros un sistēmās valsts rīcībā jau esošie dati par personu. Papildus valsts uzturētajām informācijas sistēmām, paredzēts turpināt izpēti par iespējām analizēt arī datus, kas tiek uzkrāti privātā sektora komersantu informācijas sistēmās, piemēram, elektroniskās skolvadības sistēmās.
Tāpat paredzēts izmantot arī izglītojamo vērtējumus valsts aizsardzības mācības priekšmetā, kur būtu, piemēram, identificējami jaunieši ar izteiktām līdera dotībām. Plānots, ka iesaucamie, kas atbildīs noteiktajām prasībām, varētu paši izvēlēties savām spējām un interesēm atbilstošāko NBS vienību.
Attiecībā uz iesaucamo medicīniskajām pārbaudēm paredzēts veidot sistēmu, kur tiktu izstrādāti kritēriji un iesaucamā ģimenes ārsts varētu pieņemt lēmumu par iesaucamā veselības stāvokli. AM padotībā esošās iestādes medicīniskā komisija varētu izvērtēt tikai negatīvos lēmumus par iesaucamo veselības stāvokli.
Sākotnējā VAD ieviešanas fāzē iesaucamo medicīniskā pārbaude veselības stāvokļa novērtēšanai un veselības kapacitātes atbilstības noteikšanai dienestam NBS regulāro spēku vienībās un ZS tiks realizēta, piemērojot profesionālā dienesta kandidātiem noteiktās veselības kapacitāšu prasības.
Līdzšinējā NBS pieredze, pārbaudot iesaucamo veselību, ļauj prognozēt, ka izaicinājumus sagādās arī atsevišķas problēmas, tostarp, jauniešu zobu veselība. AM ierosinājusi radīt sistēmu, kas paredzētu, ka VAD atlases komisijā iesaucamajam jāuzrāda izziņa par pēdējā gada laikā veiktu zobārsta apmeklējumu un atzinumu, ka zobi salaboti.
Plānots, ka 2028.gadā dienesta pildīšanai NBS vienībās varētu tikt iesaukti vienlaikus līdz pat 6000 VAD karavīri. Papildus līdz 1200 VAD karavīru dienestu pildītu Zemessardzē, bet līdz 300 – apgūtu augstskolu studentu speciālo militāro apmācību. Pilsoņi, kuri savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevarēs pildīt aktīvo dienestu, to varēs aizstāt ar alternatīvo dienestu.
Minētais personāla skaita sadalījums šobrīd ir provizorisks, bet iesaucamo sadalījumu pa dienestu veidiem plānots kvotēt, lai tas atbilstu NBS vajadzībām, augstāko prioritāti nosakot dienestam NBS vienībās. Pēc pilnīgas VAD ieviešanas šo proporciju lielā mērā noteiktu NBS miera un kara laika struktūras nepieciešamība.
AM skatījumā, iesaukšana VAD organizējama divos etapos, kur pirmajā etapā dienestam piesakās brīvprātīgi, otrajā – tiek organizēts iesaukums no visiem noteiktā gadā dzimušiem vīriešiem. Iesaucamo skaitu noteiktu, no noteiktā nepieciešamā personāla skaita atņemot brīvprātīgi pieteikušos skaitu un to personu skaitu, kuras uz attiecīgo gadu iesaukumu atlikušas.
Ministrija plāno gadā īstenot divus iesaukumus.
AM patlaban ir noteikusi trīs kategorijas, kuras VAD nebūtu iesaucamas. Pirmkārt, tie būtu pilsoņi, par kuriem pieņemts lēmums kā par pilnībā neatbilstošiem VAD izvirtajām prasībām, piemēram, veselības vai sodāmības dēļ. Otrkārt, pilsoņi, kuriem ir arī kādas citas valsts pilsonība un kuri ir dienējuši ārvalstu militārajā dienestā vai pildījuši alternatīvo dienestu. Treškārt, pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas absolventi.
Gadījumos, kad tas nepieciešams pilsoņa veselības dēļ, kā arī gadījumos, kad pilsonim atbilstoši Mobilizācijas likuma ir noteikts mobilizācijas izņēmums, iesaukums būtu atliekams. Iesaukums atliekams arī gadījumos, kad persona vēl turpina iegūt vidējo vai vidējo profesionālo izglītību, bet, lai novērstu iespēju šo nosacījumu izmantot negodprātīgi, paredzēts, ka iesaukuma atlikšanu ar šādu iemeslu var pamatot tikai līdz brīdim, kad persona sasniegusi 24 gadu vecumu.
Respektējot pilsoņu izglītības, personīgās izaugsmes un profesionālās karjeras plānus, kā arī ekonomiskos vai ģimenes dzīves izaicinājumus, tiek paredzēts iesaukuma atlikšanas mehānisms, kur pilsonis iesaukuma datumu varētu lūgt pārcelt uz vēlāku laiku, bet ne vēlāk kā līdz brīdim, kad persona sasniedz 26 gadu vecumu. Pilsonim lūgums pārcelt iesaukumu būs jāpamato, piemēram, studijas augstskolā, specifiska profesionālā karjera un citi svarīgi iemesli.
Dienests NBS vienībās paredz, ka VAD karavīrs dienē kopumā 11 mēnešus, kur pirmajā dienesta laika daļā apgūst militārās pamatzināšanas un prasmes, kā arī apgūst militāro specialitāti, bet otrajā daļā pilda amata pienākumus NBS vienībā.
VAD karavīram tiks nodrošināta dzīvojamā telpa kazarmā, bet lauka apstākļos – teltī. Katrs VAD karavīrs saņems karavīram noteikto uzturdevu vai tās kompensāciju, karavīra formas tērpu un nepieciešamo dienesta inventāru.
VAD karavīrs, kurš dienestu pildīs NBS vienībā, mēnesī saņems Ministru kabineta noteikto dienesta uzdevumu izpildes kompensāciju, kas plānota 300 eiro apmērā, bet pēc dienesta beigām – atvaļināšanās kompensāciju, kas patlaban plānota 1100 eiro apmērā. Plānoto kompensāciju apmēru var pārskatīt atbilstoši ekonomiskajai situācijai valstī.
Tāpat par VAD karavīriem tiks veikta arī sociālā apdrošināšanas.
Primārā un ierobežota sekundāra veselības aprūpe VAD karavīriem tiks nodrošināta NBS ārstniecības iestādēs. Nepieciešamības gadījumā VAD karavīru ārstniecībai tiks nodrošināta arī ambulatoro un stacionāro pakalpojumu saņemšana ārstniecības iestādēs.
Gadījumos, kad VAD karavīram dienesta laikā tiks noteikta gūtas slimības, ievainojuma, kontūzijas, traumas vai sakropļojuma cēloniska sakarība ar dienesta pienākumu izpildi, pēc dienesta izbeigšanas tiks nodrošināta apmaksājamo veselības aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumu saņemšana.
Ņemot vērā, ka valsts aizsardzības interesēm būtiskākais ir tieši šis VAD veids, AM tiek izskatītas iespējas papildus motivēt personas, kuras apgūst šo VAD veidu. Viens no iespējamiem motivācijas instrumentiem ir iespēja dienesta laikā apgūt autovadītāju apmācības nodarbības. Tāpat tiek izskatīta iespēja VAD karavīriem, kuri dienēs NBS vienībās, kandidēt uz “Attīstības finanšu institūcijas “Altum”" garantiju mājokļa iegādei ar līdzīgiem nosacījumiem kādi tiks noteikti profesionālā dienesta karavīram.
Ja VAD karavīrs pēc aptuveni sešu mēnešu dienesta vēlēsies sākt profesionālo dienestu, tad šāda iespēja tiks nodrošināta. Ja piecu gadu profesionālā dienesta līgums tiks izbeigts ātrāk, personai būs jāatgriežas VAD un jāpavada nenodienētais laiks.
Dienests ZS paredz, ka iesaucamais paralēli civilajai dzīvei dienēs ZS vienībā. VAD karavīri tiks integrēti esošajā Zemessardzes apmācību un dienesta uzdevumu izpildes ciklā. ZS dienestu pildošajiem VAD karavīriem plānots nodrošināt vienotu un līdzvērtīgu apmācību procesu kā esošajam ZS personālam.
VAD karavīru apmācība ZS tiek plānota piecu gadu garumā, katru dienesta gadu karavīru iesaistot 28 dienu apmācībā un dienesta uzdevumu izpildē.
Pretendēt uz augstskolu studentu speciālā militārā apmācības apguvi varēs tikai tie VAD iesaucamie, kuri studē augstākās izglītības iestādēs. Šāds apmācību formāts jau šobrīd eksistē.
VAD izpildei studentiem tiks piedāvāta iespēja secīgi apgūt militāro pamatapmācību, kājnieku nodaļas komandiera kursa programmu un vada komandiera programmu atbilstoši ZS dienesta un apmācības modelim. Orientējoši katru gadu VAD karavīram dienestu būtu jāpilda līdz 50 dienām.
Augstskolu studentu speciālās militārās apmācības ietvaros paredzēts sagatavot gan jaunākos instruktorus, gan jaunākos virsniekus. Kā priekšnoteikums šādas kvalifikācijas apguvei būs attiecīgā augstskolas studenta aktīva darbība ZS, kur pirmos divus gadus paralēli studijām būs jāspēj apgūt pamatapmācības un kājnieku nodaļas komandiera kursa programma.
Sekmīgi apgūstot šīs programmas un saņemot komandiera pozitīvu vērtējumu par attiecīgajā studenta potenciālu kļūt par vada komandieri nākotnē, atlikušajos augstskolas studiju gados tiks radīta iespēja Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas apmācību vidē iegūt virsnieka kvalifikāciju.
Ceturtais VAD ir alternatīvais dienests citu ministriju uzraudzībā, ko tās organizēs un nodrošinās atbilstoši savām vajadzībām. Pašreizējā alternatīvā dienesta ilgums un plānotā samaksas kārtība alternatīvā dienesta veicējam ir paredzēta tāda pats kā militārajam dienestam NBS vienībās, lai neradītu vieglu ceļu izvairīties no militārā dienesta.
Patlaban paredzēts, ka alternatīvo dienestu pildīs personas, kuras savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevar pildīt militāro dienestu. Tāpat iespējami gadījumi, kad persona veselības stāvoklis neļauj pildīt citus VAD veidus, bet alternatīvā dienesta pienākumu izpildei ir derīgs, jo veselības stāvokļa un citas prasības alternatīvajam dienestam noteiks tās ministrijas, kuru pārraudzībā dienests tiks organizēts.
Patlaban notiek sarunas ar Iekšlietu, Veselības un Labklājības ministriju un secināts, ka alternatīvā dienesta pienākumi varētu ietvert, piemēram, aprūpētāju vai palīgstrādnieka, tehniskā darbinieka amatus sociālās aprūpes centros, atbalsta funkciju veicēju amatus Valsts ugunsdzēsības un drošības dienestā, māsu palīgus slimnīcās.
Dienesta kapacitātes ziņā Labklājības ministrija ir apliecinājusi, ka savos sociālās aprūpes centros spēj uzņemt nedaudz virs 300 personām, savukārt Veselības ministrija ir norādījusi, ka pienākumu veikšanai slimnīcās būtu iespējams uzņemt vairāk kā tūkstoti personu.
Iekšlietu ministrijas sākotnējais piedāvājums paredz uzņemt alternatīvā dienesta izpildei Valsts policijā līdz 200 iesaucamajiem gadā, kas būtu pēc prasībām un tiesībām iesaucamajiem pielīdzināms dienestam NBS vienībās.
Kā otrs potenciālais alternatīvā dienesta veids iekšlietu resorā ir iezīmēts periodisks dienests Valsts policijā un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, kas specifikas ziņā ir pielīdzināms dienestam ZS. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests sākotnēji ir norādījis, ka šādā alternatīvā dienesta veidā gadā spētu uzņemt 200 līdz 300 iesaucamos.

Tālākais darbs pie alternatīvā dienesta ieviešanas paredz detalizēta plāna izstrādi dienesta apmācību posmam un dienesta uzdevumu izpildei no līdzatbildīgo ministriju puses un prasību noteikšanu alternatīvā dienesta veicējiem.
Patlaban prognozējams, ka alternatīvo dienestu nebūs iespējams ieviest ātrāk kā ar 2024.gadu, pilnā kapacitātē – no 2028.gada.
VAD karavīri pēc dienesta NBS vienībā, ZS vai augstskolu studentu speciālās militārās apmācības apgūšanas kļūs par rezerves karavīriem NBS augstas gatavības rezervē.
Augstas gatavības rezervē rezerves karavīrs atradīsies līdz pieciem gadiem, kuru laikā ne biežāk kā reizi gadā var tikt iesaukts uz rezerves karavīru apmācību līdz septiņām dienām. Pēc paaugstinātās gatavības rezerves posma, sākot ar sesto dienesta gadu rezervē, rezerves karavīrs pāries NBS rezervē, uz kuru attiecas līdz šim spēkā esošās prasības par dienestu rezervē.
Ziņojumā arī teikts, ka no 2023.gada 1.janvāra līdz 2027.gada 31.decembrim nosakāms pārejas periods. Pirmkārt, tā laikā iesaukšana dienestā notiks pēc kvotām atbilstoši valsts apdzīvotībai pa novadiem no visiem vīriešiem, kuri attiecīgajā gadā ir vismaz 18 gadi.
Otrkārt, vīrieši, kuri dzimuši pirms 2003.gada 1.janvāra (2023.gada 1.janvārī vismaz 20 gadus veci), netiks iesaukti, bet varēs pieteikties VAD brīvprātīgi. Treškārt, vīrieši, kuri nav iesaukti VAD, var bez ierobežojumiem brīvprātīgi pietiekties profesionālajam dienestam vai dienestam Zemessardzē.
Ņemot vērā minēto valdība lems par VAD ieviešanu vīriešiem no 18 līdz 27 gadiem un sievietēm brīvprātīgi ar 2028.gadu. Pārejas periodu noteiks no 2023. līdz 2027.gadam ar pirmo iesaukumu 2023. gada janvārī. Plānots, ka 2023.gadā iesauktu līdz 1200 cilvēkiem, bet pēc pārejas perioda 2028.gadā iesaukti līdz 7500 jauniešiem.
Patlaban ir veikti provizoriski aprēķini par VAD izmaksām. Dažādu pozīciju kopējās izmaksas ir atkarīgas no iesaucamo skaita, attiecīgi prognozējams no septiņiem miljoniem eiro līdz 56 miljoniem eiro, ja iesaucamo skaits ir 7500.
Ieviešot VAD un sasniedzot noteiktu NBS regulāro spēku un ZS vienību aizpildījumu, veidojamas jaunas NBS vienības, kuru izveidei neieciešams attīstīt infrastruktūru un iegādāties papildu kolektīvo un individuālo ekipējumu. Patlaban tiek prognozēts, ka viena bataljona izveide varētu izmaksāt aptuveni 180 miljonus eiro.
Pēc dienesta beigām, ieskaitot vienību rezervē, tai tiktu saglabāt viss nepieciešamais ekipējums turpmākos piecus gadus. Būtiskas investīcijas NBS aktīvās rezerves attīstībā plānojamas piecu gadu periodā, kuru laikā tiktu iegādāts nepieciešamais kolektīvais un individuālais ekipējums ilgstošai uzturēšanai. Indikatīvi rezerves vienību veidošanai būs nepieciešami aptuveni 116 miljoni eiro gadā, bet precīzi aprēķini patlaban vēl tiek veikti.
Tāpat arī tiek vērtētas iespējas optimizēt šīs izmaksas, piemēram, AM pārņemot infrastruktūru, kur agrāk atradušās izglītības iestādes, kas šobrīd slēgtas.
Aprēķinos patlaban nav iekļautas alternatīvā dienesta izmaksas.
Paralēli ziņojumam AM ir sagatavojusi provizoriskā VAD likumprojekta, kā arī vairāku likumu redakcijas. Šie grozījumi ir pievienoti šim informatīvajam ziņojumam, bet tiem ir informatīvs raksturs. Tos precizēs pēc ziņojuma apstiprināšanas valdībā un virzīs saskaņošanai atsevišķā procesā. Grozījumi būs ne tikai jāizskata valdībā, bet jāpieņem Saeimai.
Ar minētajiem grozījumiem minētas provizoriskās redakcijas atbildībai par izvairīšanos no VAD, tajā skaitā skaitā alternatīvā dienesta. Par prettiesisku rīcību VAD karavīru sauks pie disciplinārās atbildības, administratīvās atbildības vai kriminālatbildības, no viņa tiks piedzīta atlīdzība par nodarīto mantisko zaudējumu.
Piemēram, sākotnēji piedāvātie grozījumi Krimināllikumā paredz, ka par VAD pakļautas personas izvairīšanos no iesaukuma, ja šī izvairīšanās ilgusi vairāk par desmit dienām var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim mēnešiem.
Par izvairīšanos no iesaukuma VAD, nodarot sev miesas bojājumus vai simulējot slimību, viltojot dokumentus vai citādi maldinot varētu sodīt ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem.
Identiskas sankcijas tiek piedāvātas par izvairīšanos no alternatīvā dienesta pildīšanas.
Par dezertēšanu, tas ir, dienesta vietas atstāšanu nolūkā izvairīties no VAD, kā arī par neierašanos šajā pašā nolūkā dienestā norīkošanas vai pārcelšanas gadījumā, neierašanos no komandējuma vai atvaļinājuma varētu sodīt ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem.
Attiecībā uz administratīvajiem pārkāpumiem minēts, ka par ziņu nesniegšanu valsts aizsardzības dienesta uzskaites institūcijām par valsts aizsardzības dienesta uzskaitei pakļautajiem pilsoņiem vai noteiktās valsts aizsardzības dienestam pakļauto pilsoņu uzskaites kārtības neievērošanu Militārā policija varētu izteikt brīdinājumu vai piemērot naudas sodu līdz 100 eiro.
Par VAD izpildei vai tā reģistrācijai pakļauta pilsoņa izvairīšanos ierasties pēc Aizsardzības ministrijas padotībā esošās iestādes uzaicinājuma varētu izteikt brīdinājumu vai piemērot naudas sodu līdz 50 eiro.
Par dienestā iesauktās personas neierašanos bez attaisnojoša iemesla dienesta vietā varētu piemērot naudas sodu līdz 75 eiro.
Tāpat aptuveni līdzīgi apmēra naudas sodi paredzēti par savlaicīgu neierašanos norīkojumā norādītajā alternatīvā dienesta pildīšanas vietā bez attaisnojoša iemesla vai šī dienesta nepildīšanu, kā arī uzturēšanos šajā dienesta vietā reibumā.

FOTO: baltic-ireland.ie


  1. ..nu ka ar sodāmību neņems dienēt tas nu gan ir galigais stulbums,75%-80% būs sodīto,lai nebūtu jāiet dienēt…,bet viss pārējais izskatās labi…



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie