Likumā noteiktā diplomātu rotācija Latvijas vēstniecībā Īrijā šogad attiecas arī uz vēstnieku Jāni Sīli. Vēstniecības augstākā amatpersona Īrijā nostrādāja piecus gadus, par gadu ilgāk nekā plānots, kam par iemeslu bija pandēmijas izraisītās jukas. Jānis Sīlis par to tikai priecājās, jo Īrija un arī darbs šeit viņam ļoti patika.

Kad pirmo reizi tikāmies pirms pieciem gadiem, vēstnieka kungs bažījās par Īrijas klimatu, jo šurp bija atbraucis no Gruzijas. Tagad viņš saka, ka klimatam nav ne vainas – nekad nav bijis par karstu un nekad nav bijis par aukstu!
Bet, ja nopietni, tad tālajā 2017. gadā diplomāts kā galvenās risināmās problēmas norādīja no ģimenēm izņemto bērnu un izglītības jautājumus. Abās jomās ir panākts progress. Attiecībā ir pirmo jautājumu, diplomāts uzsver, ka ir panākta sadarbība ar bērnu un ģimenes aģentūru TUSLA, kas pirms tam bija “neieņemams cietoksnis”, tāpat, pēc vēstnieka domām, paši tautieši nopietnāk uztver šeit spēkā esošos noteikumus un respektē īru paradumus.
Arī latviskās izglītības jomā ir sperts solis vajadzīgajā virzienā, iedzīvināti pilotprojekti ‘’Jauniešu Latviešu Valodas Vidusskola’’ zoom platformā un latviešu valodas mācīšana St. Josephs skolā Carrickmacross. Jānis Sīlis norāda, ka lielākam progresam vajadzīgs “zināms politisks atbalsts”, kā arī aktīvākiem jābūt pašiem vecākiem. Tomēr pats svarīgākais vecāku uzdevums ir runāt ar bērniem latviešu valodā, neļaut asimilēties un celt nacionālo pašapziņu. Pasaulē dzīvo vairāk nekā 7 miljardi cilvēku un nepilni 2 miljoni no tiem ir latvieši. Lai izdzīvotu šajā “okeānā”, vajadzīgs spēcīgs gars un latviešiem tāds ir, atzīmē diplomāts.
Pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi, protams, ietekmēja vēstnieka darbu, bet Sīļa kungs skaidro, ka tāds jau tas diplomāta darbs ir – jābūt elastīgam un gatavam pārmaiņām. Lai arī pandēmija “nokāva” daudzas labas ieceres, padarīto darbu saraksts ir garš – notikusi aktīva divpusējā sadarbība ar Īrijas institūcijām un organizētas vairākas augsta līmeņa vizītes gan Īrijā, gan Latvijā.
Tāpat darbs ar tautiešiem, neskatoties uz pandēmiju, ir bijis gana produktīvs – vairāk ir paveikto darbu nekā nepadarīto. Par vienu ieceri, kas neīstenojās, vēstniekam tomēr ir ļoti žēl. Tā nu sanācis, ka gan uzsākot pildīt darba pienākumus Īrijā, gan tagad beidzot, Sīļa kungs ir piedalījies 3×3 nometņu atklāšanā. Būdams šīs kustības atbalstītājs, 2020.gadā vēstnieks bija ieplānojis 3×3 nometnē piedalīties kā dalībnieks visas nedēļas garumā, bet ierobežojumu dēļ šī apņemšanās nepiepildījās.

Tautieši ir visai aktīvi projektu pieteikumu iesniedzēji, tomēr ne vienmēr tie Ārlietu ministrijā tiek apstiprināti. Vēstnieks skaidro, ka vēstniecība no savas puses atbalsta visas tautiešu aktivitātes, bet gala vārdu par projektu pieteikumu apstiprināšanu vai neapstiprināšanu saka Ārlietu ministrija. Ja projekts netiek apstiprināts, tad, iespējams, pieteikumā ir bijušas kļūdas vai arī vienkārši nav pieticis naudas. Tāpēc vēstnieks aicina tautiešus vairāk pievērsties aktivitātēm, kas neprasa lielus līdzekļus – iet pārgājienos, kāpt kalnos, atbalstīt Ukrainu, rīkot talkas u.tml. Arī pats Jānis Sīlis vienu šādu tradīciju ir ieviesis – katru gadu, atzīmēt Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu, tautieši tiek aicināti kopā uzkāpt Svētā Patrika kalnā, izritināt sarkanbaltsarkano karogu un nodziedāt Latvijas himnu, kā arī pēc tam kalna pakājē pulcēties Baltā galdauta svētku piknikā. Diplomāts cer, ka “jaunā komanda” šo tradīciju turpinās.
Vēstnieks atzīmē, ka gan viņš pats, gan citi vēstniecības darbinieki ir bijuši arī aktīvi tautiešu rīkotu pasākumu apmeklētāji. Ja vien vēstnieks nav bijis aizņemts kādos citos darba pienākumos, viņš vienmēr ar prieku ir pieņēmis ielūgumus piedalīties kopienas dzīvē. Īpaši vēstniekam atmiņā paliks 2019. gada Latvijas Republikas Proklamēšanas dienas svinības un 2021. gadā Dublinā notikušie Īrijas latviešu skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki.

Vēstniekam Jānim Sīlim darbs Īrijā bija sestā rotācija un, atgriežoties Rīgā, viņš dosies izdienas pensijā, bet viņa plānos nav sēdēt dīkā. Jānis Sīlis plāno ceļot, kā arī raudzīties kā vēl var palīdzēt savai valstij, varbūt tas būs darbs kādā sabiedriskā organizācijā.
“Aizbraukšu, bet zinu, ka šeit paliek cilvēki, kuriem latviešu kultūra un tradīcijas ir svarīgas. Tautiešiem ir entuziasms, viņi velta savu brīvo laiku un līdzekļus, lai saglabātu savu piederību Latvijai. Uzturiet “latvieša sirdi” dzīvu”, sarunas izskaņā novēl Latvijas vēstnieks Īrijā Jānis Sīlis.

Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore Laima Ozola.

FOTO: baltic-ireland.ie