Tuvs cilvēks var nolīt kā lietus,
Atnākt kā sniegs,
Būt kā migla vai eņģelis balts,
Kas vienmēr pār Tevi stāv
Un piedalās dvēseles sarunās Tavās.
(M. Svīķe)

Skumju brīdī esam kopā ar mūsu mīļo Daigu Kalniņu un viņas tuviniekiem, māmuļu pavadot Mūžības ceļā.
Lai mammītei vieglas smiltis un mūžīgs miers.

Ceļi tik īsi, bezgala īsi,
Garas, tik garas uz turieni kāpnes.
Viena klusuma tagad būs vairāk.
(A.Skalbe)

Latviešu jauktais koris “LA’IR”