Sestdiena, 2. decembris, Varda dienas: Sniedze, Meta

Noslēdzies pētījums par dzīves un darba iespējām reģionos kā veicinošiem faktoriem ārējai un iekšējai remigrācijai draugiem.lv

- 24.01.2023

img_0031Latgales plānošanas reģions sadarbībā ar Latvijas Universitāti veica pētījumu “Dzīves un darba iespējas reģionos kā veicinošie faktori ārējai un iekšējai remigrācijai”. Pētījuma mērķis bija apzināt dzīves un darba iespējas Latvijas reģionos, kā arī pašvaldību atbalsta instrumentus remigrācijas veicināšanai, lai izzinātu jaunu darba vietu izveides un piesaistes iespējas reģionos un sagatavotu priekšlikumus kāds atbalsts vai resursi būtu nepieciešami remigrācijas mērķu sasniegšanai.

Pētījuma “Dzīves un darba iespējas reģionos kā veicinošie faktori ārējai un iekšējai remigrācijai” ietvaros ar tiešsaistes anketēšanu, padziļinātām intervijām, kā arī fokusa grupu diskusijām tika apkopota informācija:
* par dzīves un darba iespējām Latvijas reģionos, kas ir veicinošie faktori ārējai un iekšējai remigrācijai;
* rasti risinājumi jaunu darba vietu izveidei un darba spēka piesaistei reģionos, nodrošinot priekšnoteikumus remigrācijai;
* apzināti reģionālās attīstības izaicinājumi Latvijas pašvaldībās un pozitīvās prakses ieviešanas iespējas remigrācijas veicināšanā;
* izstrādāti ieteikumi pašvaldībām un plānošanas reģioniem efektīvākai remigrācijas norisei Latvijā, apzinot piemērojamās nozares un nepieciešamos resursus.
Pētījuma galvenie SECINĀJUMI:
Dzīves un darba iespējas, remigrācijas apjoms un struktūra Latvijas reģionos
Remigrācijas viļņi Latvijā pēdējos 10 gados tika novēroti 2014. gadā – nedaudz zem 7 tūkst. gadā un 2021. gadā – ap 7 tūkst. gadā. Patiesais remigrācijas apjoms, kas nav uzskaitīts oficiālajā statistikā, varētu būt virs 10 tūkst. gadā.
Visplašākās darba iespējas gan brīvo darbavietu ziņā, gan darba ienākumu ziņā ir Rīgas reģionā. Tieši aktīvo vakanču skaits Rīgā daudzkārt pārsniedz jebkuru citu teritoriju, tomēr darba ienākumu ziņā līderi pēc vidējiem ienākumiem ir Mārupes, Ādažu, Ropažu un Ķekavas novadi, kuros vidējā mēneša darba alga neto pārsniedz 1000 eiro, un šīs ir vienīgās pašvaldības ar šādu rādītāju valstī.
Reģionos ārpus Rīgas ir ļoti zems ekspluatācijā nodoto jauno dzīvokļu skaits, kas ir nesamērīgs ar novērtēto remigrācijas apjomu. Izņemot Rīgu, kur 2021. gadā ekspluatācijā tika nodoti 1537 jauni dzīvokļi, tikai Ādažu, Mārupes un Ropažu novados ir vairāk nekā simts jaunu dzīvokļu. Visos pārējos novados un valstspilsētās šis rādītājs ir mērāms tikai desmitos vai pat mazāk. Tas rada būtiskus šķēršļus remigrantu iespējai atrast piemērotu mājokli.
Ņemot vērā zemo jauno dzīvokļu pieejamību ārpus Rīgas reģiona, ir būtiski izstrādāt valsts un pašvaldības programmas dzīvojamā fonda pieejamības veicināšanai. Pasākumi ietvertu ne tikai pašvaldību dzīvojamā fonda izveidi, bet arī sniegtu atbalstu un konsultācijas mājokļu celtniecības finansiālā atbalsta iegūšanai.
Jaunu darbavietu izveides un piesaistes iespējas reģionos, nodrošinot priekšnoteikumus remigrācijai
Jaunu darbavietu izveidei un piesaistei iespējami vairāki veicinošie faktori – subsīdijas, uzņēmējdarbības aktivitātes veicināšana, pieejamu mājokļu būvniecība, digitalizācija un profesionālā pilnveide. Ārvalstu pētījumos darba algu subsīdijas ir demonstrējušas iespēju veicināt uzņēmēju spēju piesaistīt augsti kvalificētus darbiniekus un veiksmīgi startēt tirgū, kas pēc tam ļauj saglabāt konkurētspēju un atalgojumu bez subsīdijām. Publisko subsīdiju tēma aprakstīta, atsaucoties uz pētījumu Īrijas darba tirgū, ko veica pētnieki Girma, Gorg, Strobl un Valšs.
Darbavietu izveidi un piesaisti tām veicina vispārēja ekonomiskās aktivitātes izaugsme, pastāvot konkrētiem nosacījumiem. Pozitīvs darbavietu izveides efekts novērojams mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmē un it sevišķi mazo uzņēmumu transformācijā par vidējiem.
Ekonomiskās attīstības un uzņēmējdarbības stimulēšana var neveicināt remigrāciju, ja nav pieejams dzīvojamais fonds, savukārt pieejamu mājokļu būvniecība ne tikai veicina remigrāciju, bet arī sniedz stimulu vietējai uzņēmējdarbībai, aktivizējot multiplikatora efektu.
Inovatīvo un digitālo sektoru attīstība var veicināt kvalificēta darbaspēka remigrāciju, jo šie sektori ir ar augstu izaugsmes potenciālu un augstāku darba samaksu, kas ir aktuāli remigrantiem. Lielāku efektu var panākt, attīstot mašīntehnoloģijās balstītas inovācijas, nevis uz pakalpojumiem balstītas inovācijas.
Latvijā pastāvošie atbalsta mehānismi ir plaši un lielā mērā nosedz teorētisko atbalsta mehānismu piedāvājumu. Vienlaikus tas neizslēdz iespēju tos pilnveidot, lai nodrošinātu mērķtiecīgāku un plašāku ietekmi uz remigrācijas priekšnoteikumiem. Stiprās esošo mehānismu puses ir aktīva NVA darbība, piedāvājot vakances un plašu darba tirgum atbilstošo kvalifikācijas celšanas iespēju klāstu. Attīstības potenciāls būtu iespējams, veicinot inkubatoru un augstskolu ģeogrāfiskā tīkla saskaņošanu un grantu sniegšanu uzņēmumiem, turklāt nevis nelielos apmēros un lielākam skaitam, bet mērķēt grantus tādu uzņēmumu pilnveidošanai, kas veicina augstāku produktivitāti, inovāciju ieviešanu un produktu ražošanu, kas paredzēti eksportam vai importa aizvietošanai.
Sekojot tendencēm darba tirgos, nepieciešams veicināt attālinātā darba iespējas gan valsts un pašvaldību sektorā, gan privātajā sektorā. Šāds risinājums atvieglotu remigrantu iespējas izvēlēties teritoriāli atšķirīgas dzīves un darba vietas. Ar līdzīgu argumentāciju atbalstāma arī mobilitātes programmu uzturēšana un attīstība, lai finansiāli atbalstītu darbinieku iespējas izvēlēties remigrēt uz teritoriju, kas nav tiešā darbavietas tuvumā.
Jaunu darbavietu izveide un piesaiste ir atkarīga no vispārējās ekonomiskās attīstības un uzņēmējdarbības, līdz ar to turpināms atbalsts uzņēmējiem, it sevišķi maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas vērsti uz izaugsmi. Šie pasākumi ietvertu atbalsta programmas remigrantiem uzņēmējdarbības uzsākšanai vai pārnesei uz Latviju, koprades telpu ieviešanai pašvaldības īpašumā esošās telpās un kontaktu veidošanas pasākumu rīkošanai remigrantu ātrākai integrācijai vietējā uzņēmējdarbības vidē paredzamu nodokļu sistēmu, nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus uzņēmējiem remigrantu algošanas gadījumā pirmajos gados (atvieglojums no taksācijas gadam aprēķinātās nekustamā īpašuma nodokļa summas). Darbaspēka piesaisti veicinātu vispārēja IIN likmju samazināšana un neapliekamā minimuma paaugstināšana, lai palielinātu darbinieka neto ienākumus. Nozīmīgi ir vērst nodokļu atvieglojumus pirmajiem uzņēmējdarbības gadiem, lai uzņēmums var nostabilizēt savu darbību. Remigrācijas kontekstā jo īpaši svarīgi ir pielīdzināt uzņēmējdarbības uzsākšanas nosacījumus ar vadošajām migrācijas valstīm – Lielbritāniju, Vāciju, Dāniju un Skandināvijas valstīm. Lai novērtētu un modelētu nodokļu atvieglojumu efektivitāti, būtu nepieciešams detalizēti analizēt uzņēmējdarbības uzsākšanas nodokļu atvieglojumus Latvijas un citu valstu pieredzes kontekstā.
Pašvaldību atbalsts remigrācijas veicināšanai
Ekspertu vidū dominē pārliecība, ka remigrācijas veicināšanas pasākumi ir gan valsts, gan pašvaldības atbildība un kompetence. Lai gan remigrācijas politika ir valsts līmeņa jautājums, kas noteikts valdības deklarācijā un Diasporas likumā, arī pašvaldībām ir tiesības un pat pienākums sniegt atbalstu remigrantiem, atgriežoties Latvijā. To, vai remigranti atgriezīsies, lielā mērā ietekmē valsts politika: ne vien tas, kas skar remigrantus tieši, bet arī nodarbinātība, sociālās garantijas, nodokļu politika un uzņēmējdarbības vide. Vienlaikus ikdienas sadzīves apstākļus visvairāk ietekmē pašvaldība, tostarp pašvaldībā pieejamā izglītība, infrastruktūra, mājokļi un pabalsti. Turklāt, kā uzsver eksperti, pašvaldības var efektīvāk komunicēt un uzrunāt diasporu.
Intervijas atklāj, ka pašvaldības sagaida sistemātiskāku pieeju un prognozējamāku atbalstu remigrācijas veicināšanā no valsts. Pēc pašvaldības pārstāvju domām, pietrūkst stratēģijas, kopīga virziena un vīzijas, kā risināt remigrācijas problēmas, mēģinot atgriezt cilvēkus ne tikai Rīgā, bet arī reģionos. Tiek sagaidīta labāka remigrācijas pasākumu koordinācija pašvaldību līmenī – “skaidra līnija no valsts puses, lai visas pašvaldības rīkojas kopīgi un vienā virzienā”, nevis katra dara, ko un kā māk.
Pilotprojektu intervētie eksperti vērtē kā veiksmīgu un uzskata, ka finansējums remigrācijas atbalsta pasākumiem būtu jāturpina. Gandrīz visi eksperti ir vienisprātis, ka veiksmīgākais atbalsts ir bijis reģionālie remigrācijas koordinatori, jo tieši informatīvo, konsultatīvo atbalstu un kontaktus eksperti min kā vienu no svarīgākajām atbalsta formām.
Gandrīz nevienai pašvaldībai sava budžeta remigrācijas veicināšanai nav, tādēļ tas, vai tās ko organizēs, ir atkarīgs lielā mērā no valsts pamudinājuma un finansējuma. Viedokļi par to, vai labāka pieeja būtu dot pašvaldībām nelielu, bet stabilu un prognozējamu finansējumu remigrācijas aktivitātēm, vai arī piešķirt to uz regulāra konkursa pamata, ekspertiem atšķiras – katram modelim ir savas priekšrocības, tomēr vairāk ekspertu uzskata, ka labāka būtu konkursu pieeja, jo tas ļautu pārliecināties par līdzekļu ieguldījuma efektivitāti. Eksperti ir vienisprātis, ka finansējums jāpiešķir tikai tiem, kas kaut ko dara, kam ir vīzija un mērķis.
Pašvaldības atšķiras pēc izmēra un turības, un tas nosaka iespējas īstenot remigrācijas atbalsta pasākumus, taču ne mazāka nozīme ir arī pašvaldības vadības izpratnei un attieksmei. Ir pašvaldības, kuras apzinās un strādā ar mērķa grupu, bet ir citas, kurām remigrācija nav dienas kārtībā. Eksperti norāda, ka pašvaldībām ir jābūt aktīvākām, uzrunājot diasporu, tām “jātuvinās cilvēkiem” un jāvieš pārliecība, ka viņus šeit gaida. Turklāt saikni ar diasporu nepieciešams uzturēt pastāvīgi, ne tikai kampaņveidīgi.
Remigrācijas motivācijas, iekļaušanās un darbā iekārtošanās reģionos
Nodarbinātības valsts aģentūrai kā galvenajai valsts institūcijai, kas veicinātu remigrantu darbā iekārtošanu ir potenciāls izstrādāt tieši remigrantiem mērķētus kvalifikācijas kursus iemaņu pielāgošanai Latvijas darba tirgus vajadzībām. NVAvarētu piedāvāt apmācību vaučerus remigrantiem, kam nepieciešama pārkvalifikācija vai kvalifikācijas celšana. Vaučeri būtu realizējami tieši apmācībā pie darba devēja, pašvaldības kompetenču centrā, NVA vai pie privāta pakalpojumu sniedzēja. Remigrantiem, kas pārceļ biznesu uz Latviju, varētu sniegt pielāgotus kursus par adaptāciju Latvijas uzņēmējdarbības videi un specifiskajam tirgus pieprasījumam.
Remigrācijas procesu saistošo normatīvo aktu analīze
Latvijas ilgtermiņa politikas plānošanas dokumentos kā problēma skaidri iezīmēta nelīdzsvarotā teritoriju attīstība, lauku depopulācija un migrācijas izaicinājumi, bet mērķtiecīga migrācijas politikas īstenošana (tostarp remigrācijas veicināšana) tiek saskatīta kā depopulācijas risku mazināšanas instruments. Darba attiecības regulējošā tiesību aktu kopumā remigrācijas konteksts nav ierobežojošs, tomēr neparedz arī speciālus atbalsta mehānismus remigrācijas veicināšanai.
2018.gadā pieņemtā Diasporas likuma 15. pants paredz, ka “valsts un pašvaldības atbalsta Latvijas tautas atkalapvienošanos un veic pasākumus, lai atvieglotu diasporas locekļu atgriešanos vai pārcelšanos uz pastāvīgu dzīvi Latvijā”. Likuma 9. pants nosaka pašvaldību kompetenci diasporas politikas jomā: pašvaldības var sniegt diasporas locekļiem dažādu veidu sociālo, materiālo vai cita veida atbalstu remigrācijas veicināšanai vai atvieglošanai. Atbildīgā iestāde par diasporas un remigrācijas politiku atbilstoši Diasporas likumam ir Ārlietu ministrija, savukārt VARAM noteikta atbildība izstrādāt un īstenot reģionālos diasporas atbalsta pasākumus, arī remigrācijas veicināšanas un atvieglošanas pasākumus. Lai veicinātu valsts un pašvaldību iestāžu, diasporas organizāciju, kā arī biedrību un nodibinājumu koordinētu darbību diasporas politikas jomā, atbilstoši Diasporas likumam izveidota padomdevējas institūcija – Diasporas konsultatīvā padome, kurā viena no darba grupām strādā ar remigrācijas jautājumiem.
Konkrēti valsts līmeņa atbalsta pasākumi, atbildīgās institūcijas, sasniedzamie darbības rezultāti un rezultatīvie rādītāji precizēti 2021. gada 19. janvārī apstiprinātajā Plānā darbam ar diasporu 2021. –2023. gadam. Plānā īpašu uzmanību izpelnījušies ne vien profesionāļi, zinātnieki un uzņēmēji, bet arī ģimenes, kas nolēmušas atgriezties Latvijā.
Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam remigrācijas atbalsta pasākumi noteikti kā viens no uzdevumiem. Nepieciešamība atbalstīt diasporu un remigrantus minēta arī “Bērnu, jaunatnes un ģimenes pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam”. Citstarp kā sasniedzamais rezultāts ir “izveidota sistēma, kas sniedz individualizētu un elastīgu atbalstu remigrantu ģimenēm, īpaši bērniem un ģimenes locekļiem”.
Reģionu labākās prakses un gadījumu analīze
Daudzas pašvaldības paļaujas uz Eiropas finansējumu, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un veicinātu ekonomikas attīstību novadā, piemēram, ceļu fonda attīstībai, infrastruktūras uzlabošanai, darbavietu izveidei. Tomēr daļa no šīm finansējuma programmām beidzas vai ir beigušās (LEADER, “Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas”), tādēļ kritiski svarīgi aktīvi turpināt piesaistīt Eiropas līmeņa finansējumu.
Latvijā darbojas 11 LIAA reģionālie biznesa inkubatori un deviņas atbalsta vienības, kā arī Radošo industriju inkubators Rīgā. Papildus katrā reģionā darbojas uzņēmējdarbības atbalsta centrs (Latgales Uzņēmējdarbības centrs, Uzņēmējdarbības un informācijas centrs Rīgas reģionā, Vidzemes Uzņēmējdarbības centrs u. c.), kas nodrošina koordinētu atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai reģionā un veido vienotu konsultāciju tīklu, koordinējot sadarbību ar citām uzņēmējdarbības atbalsta institūcijām. Reģionālie uzņēmējdarbības centri piedāvā konsultācijas par uzņēmējdarbības uzsākšanu iesācējiem un konsultācijas par pieejamiem atbalsta instrumentiem jau esošajiem uzņēmējiem, organizē un piedalās uzņēmējdarbību veicinošu pasākumu rīkošanā visā reģiona teritorijā: konferencēs, vebināros u. tml. Ekonomiski spēcīgākās pašvaldības papildus ir nodibinājušas savus biznesa atbalsta centrus. Mazākās pašvaldībās tipiski ir uzņēmējdarbības departaments vai vismaz speciālists, kas papildus LIAA pārstāvim cenšas palīdzēt un konsultēt par uzņēmējiem aktuāliem jautājumiem. Daudzas aktivitātes jauniešiem tika rīkotas, sadarbojoties ar “Junior Achievement Latvia”.
Latgales SEZ veicis virkni pasākumu uzņēmējdarbības atbalstam. Latgales SEZ kapitālsabiedrībām ir iespēja iegūt tiešo nodokļu atvieglojumus (80% UIN dividenžu izmaksas gadījumā un līdz 100% NIN), atvieglojumi tiek sniegti t.sk. par jaunizveidotām darba vietām, kas ir būtiski remigrācijas kontekstā. Atbalsts tiek sniegts arī par investīcijām ilgtermiņa materiālos un nemateriālos ieguldījumos. Šis atbalsts ir būtisks ieguldījums reģiona izaugsmē un ir turpināms.
Perspektīvā konstanta atbalsta programma ar precīzi noteiktiem nodokļu atvieglojumiem veicinātu uzņēmēju prasīto uzņēmējdarbības vides paredzamību un motivētu tos plānot speciālistu piesaisti arī remigrantu vidū, jo būtu skaidri zināmi ekonomiskie ieguvumi no tā. Tas ļautu paaugstināt šo uzņēmumu konkurētspēju un veicinātu darbaspēka piesaisti reģionam t.sk. arī uz remigrācijas rēķina. Papildus perspektīvi atbalsta pasākumi reģiona attīstībai ietvertu diferencētu atbalstu atkarībā no investīciju veida un paredzēt augstāku atbalsta pakāpi tehnoloģiju ietilpīgu ieguldījumu gadījumā. Lai izvairītos no neefektīvu atbalsta pasākumu veikšanas perspektīvā var tikt kompensēti industriju izpētes pakalpojumi. Ārpus nodokļu atbalsta rīkiem SEZ perspektīvā var attīstīt plašāku atbalstu nekustamā īpašuma kontekstā – nodrošinot koprades telpas, ražošanas telpas un atbalstu mājokļu izbūvei vai iegādei uzņēmumu piesaistītajiem darbiniekiem t.sk. remigrantiem.
Pētījumā veiktā gadījumu analīze atklāj, ka mehānismi, kā pašvaldības cenšas uzlabot uzņēmējdarbības vidi un stiprināt novada ekonomiku, kā arī remigrācijas sekmēšanas instrumenti ir dažādi. Tā, piemēram, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda programmas “Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība” ietvaros īstenotajos projektos reģionos veiktās aktivitātes, to mērķi un uzsvars ir atšķirīgi: Vidzemē aktīvi organizēti hakatoni produktu ideju izstrādei, Latgalē sniegts tiešais atbalsts uzņēmējdarbībai grantu formā, Kurzemē un Zemgalē rīkoti daudzveidīgi pasākumi, kas pamatā vērsti uz apmācību (forumi, vebināri, konsultācijas, mentorings, nometnes jauniešiem uzņēmējdarbības prasmju attīstībai un biznesa ideju ģenerēšanai).
Visi plānošanas reģioni piedalījās VARAM pilotprojektā “Reģionālās remigrācijas koordinators” un ieguva finansējumu konkursā “Remigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās” remigrācijas atbalsta pasākumu īstenošanai. 2018. gadā kā pilotpašvaldības, kurās darbu sāka remigrācijas koordinators, tika izvēlētas 10: Daugavpils pilsēta, Tukuma novads, Rundāles novads, Ozolnieku novads, Vecumnieku novads, Dobeles novads, Saldus novads, Skrundas novads, Gulbenes novads un Smiltenes novads.
Šobrīd pašvaldības gaida jauno grantu konkursu un finansējumu, kas ļautu tām atjaunot darbu pie remigrācijas veicināšanas un atbalsta. Ņemot vērā reģionālo remigrācijas koordinatoru augsto darba novērtējumu, būtiski turpināt darbu esošajā institucionālajā ietvarā, veidojot koordinātoru darbu atbalstošos pasākumus, ko īstenot ar reģionālās politikas atbalsta instrumentiem.

Pētījuma galvenie PRIEKŠLIKUMI:
Risinājumi jaunu darbavietu izveidei un darbaspēka piesaistei reģionos, tai skaitā uzņēmējdarbībai, nodrošinot priekšnoteikumus remigrācijai
Paredzēt algu subsīdijas – investīcijas uzņēmumam augstas kvalifikācijas speciālistiem-remigrantiem uz konkrētu laika periodu pie noteiktiem uzņēmumam sasniedzamiem rādītājiem. Iespējams izmantot līdzīgas mērķtiecīgas kvalificētu speciālistu piesaistes programmas pašvaldībai trūkstošajās profesijās. Izvērtēt iespēju stiprināt pašvaldību grantu atbalsta mehānismus nodarbinātības un uzņēmējdarbības atbalstam. Veicināt inovatīvu un digitālu sektoru attīstību uzņēmējdarbībā, jo īpaši attīstot mašīntehnoloģijās balstītas inovācijas.
Atbalstīt un attīstīt darbinieku mobilitātes programmas, lai finansiāli stimulētu darbinieku iespējas izvēlēties braukt strādāt uz teritoriju, kas nav tiešā darbavietas tuvumā. Esošās NVA mobilitātes programmā paredzēt iespēju to attiecināt uz remigrantiem, kam nav iepriekš bijis piešķirts bezdarbnieka statuss. Pašvaldībām piedāvāt subsīdijas transporta izdevumu daļējai segšanai iedzīvotājiem, kas dodas uz darbu attālākos rajonu centros.
Veicināt atbalsta programmas remigrantiem uzņēmējdarbības uzsākšanai vai pārnesei uz Latviju, tai skaitā koprades telpu ieviešanu pašvaldības īpašumā esošās telpās. Atbilstoši Latvijas viedās specializācijas stratēģijai primāri atbalsts būtu sniedzams uzņēmumiem, kas darbojas viedo materiālu, tehnoloģiju un inženierzinātņu, biotehnoloģiju, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, viedās enerģētikas un zināšanu ietilpīgās bioekonomikas jomās.
Atbalstu uzņēmējdarbībai remigrantiem sasaistīt ar vietējā līmeņa uzņēmējdarbības grantiem, piemēram, piešķirot papildpunktus konkursā remigrantiem (piemērs – Daugavpils “Impulss” grantu konkurss).
Turpināt un izvērst plašāk LIAA Biznesa inkubatoru diasporas dalībniekiem, kā arī popularizēt un attīstīt citas grantu shēmas un instrumentus esošajiem un potenciālajiem uzņēmumiem caur LIAA un Ekonomikas ministriju.
Veicināt kontaktu veidošanas pasākumus remigrantu ātrākai integrācijai vietējā uzņēmējdarbības vidē (atvērto durvju dienas, inovāciju festivāli u. tml.).
Apsvērt iespējas pirmos divus gadus jaunam uzņēmumam ļaut attīstīties un nostabilizēties atvieglotā nodokļu režīmā.
Mazināt birokrātisko slogu, atvieglojot birokrātiskās procedūras uzņēmumiem gan atbalsta pieteikumiem, gan atskaitēm, gan saziņai ar valsts institūcijām.
Stiprināt uzņēmēju izglītību gan uzņēmējdarbības vadības un eksporta kontekstā, gan reģiona viedās specializācijas jomās, stiprinot uzņēmēju ambīcijas kļūt no mazajiem uzņēmumiem par vidējiem.
Sniegt atbalstu remigrantiem, sperot pirmos soļus uzņēmējdarbībā, tostarp mentoringa programmas, juridiskās konsultācijas, bukletu “Pirmie soļi uzņēmējdarbībā”, izskaidrojot pēc iespējas vienkārši uzņēmuma reģistrēšanas procesu un nodokļu režīmus.
Veicināt un nodrošināt ikvienam IKT profesionālo pilnveidi reģionos (pozitīvs piemērs ir kustība “Riga TechGirls”).
Nodrošināt uzņēmumiem nepieciešamo darbinieku apmācību moduļu veidu apmācības programmās (NVA kopā ar uzņēmumu), kur prakse un daļa apmācības tiek izieta jau konkrētajā uzņēmumā. Nepieciešams plānveidīgi un sistemātiski pielāgot NVA bezdarbnieku apmācību programmas uzņēmēju vajadzībām (darbinieku apmācības pēc pieprasījuma, nevis otrādi). Rekomendējams apsvērt apmācību vaučera sistēmas ieviešanu, kur apmācību vaučers (piemēram, 40 stundas) tiek piešķirts uzņēmumam, un uzņēmums pats izvēlas apmācības modeli.
Palielināt viegli pieejamas informācijas pieejamību remigrantiem to visvairāk lietotajos sociālajos tīklos un medijos. Veidot katrā reģionā un pašvaldībā emigrantu un remigrācijas koordinatora datubāzi un diasporas vietņu, organizāciju, grupu un kontaktu sarakstu (piemērs – ĀM rīcībā esošā organizāciju un grupu datubāze), lai operatīvi būtu iespējams nodot informāciju emigrantiem par aktuālajām darba un dzīves iespējām reģionā un pašvaldībā, tai skaitā par aktuāliem darba piedāvājumiem un atbalsta programmām uzņēmējiem.
Veicināt un stiprināt prasmju sertifikāciju izglītības iestādēs, tai skaitā reģionālajās. Nodrošināt, ka prasmju sertifikācija ir operatīva un starptautiski pielīdzināma.
Paplašināt obligāto pamatizglītību līdz obligātai vidējai vai profesionālai izglītībai, ja persona nav atradusi darba iespējas. Tādējādi tiktu mazināts risks, ka jaunieši nonāk nelabvēlīgos dzīves apstākļos, kas savukārt samazina teritorijas pievilcību remigrācijai no dzīves drošības viedokļa. Alternatīvi aktīvāk izmantot NVA administrētās NEETS (jaunieši, kas nav integrējušies ne izglītībā, ne darba tirgū) programmas.
Veicināt arodizglītības prestižu, lai audzētu kvalificētu speciālistu pieejamību profesiju grupās, kurās ir brīvas darba vietas, kas ir labāk apmaksātas nekā vienkāršajās profesijās.
Pašvaldību līmenī koordinēt izglītības programmu pieejamību atbilstoši darba tirgus pieprasījumam, kas būtu arī vērsts uz augstāk kvalificētām profesijām.
Veicināt reģionālo izglītības iestāžu un biznesa inkubatoru sadarbību – biznesa inkubatoru padziļinātu integrētu attīstību ar augstākās izglītības iestādēm, kas radītu iespēju izgudrojumu komercializācijai, absolventu nodarbināšanai tuvējā teritorijā un sadarbības projektu attīstībai.
Prioritāri atbalsta līdzekļus investēt reģiona viedās specializācijas sektoros, eksportspējīgos produktos un pakalpojumos vai pašvaldībai perspektīvākajos sektoros (piemērs – Tukums, Preiļi, Cēsis). Veicināt attālinātā darba iespējas gan valsts un pašvaldību sektorā, gan privātajā sektorā.
Veidot un attīstīt industriālos parkus sadarbībā ar profesionālās vai augstākās izglītības iestādēm. Attīstīt klasterus (piemērs – Zaļo un viedo tehnoloģiju klasteris Liepājā).
Attīstīt koprades telpas: pašvaldības īpašumā esošu telpu pielāgošana gan ārpusskolas izglītības un kultūras nodarbībām, gan attālinātajam darbam vai jaunajiem remigrantu uzņēmējiem, kur, piemēram, neveicot finansiāli ietilpīgus ieguldījumus, varētu uzsākt mazo ražošanu, klientu pieņemšanu utt. Pašvaldības varētu piedāvāt telpas un īpašus nosacījumus, teiksim, noteiktu laiku tās lietot bez maksas vai uz atvieglotiem nosacījumiem (piemērs – Biznesa dārzs Gailīšu pagastā).
Veicināt sociālo kustību ieviešanu sadarbībā ar uzņēmējiem, valsts sektoru un pašvaldībām (līdzīgi kā bija Tele2 kustība “Latvija strādā”. Tās mērķis bija uzrunāt ārvalstīs strādājošos Latvijas valstspiederīgos atgriezties un strādāt Latvijā, caur vienotu platformu un aktivitāšu kopumu nodrošinot darba devējiem iespēju uzrunāt potenciālos darbiniekus Latvijā un ārvalstīs, savukārt darba ņēmējiem – atrast savu darbavietu!) Attīstīt pašvaldībās talantu piesaistes risinājumus un vietnes (piemērs – Ventspils jauno iedzīvotāju kontaktpunkts LIVIN).
Darbā ar diasporu un remigrācijas veicināšanā valsts līmenī vairāk iesaistīt (koordinētā veidā) uzņēmējus un uzņēmēju organizācijas; darba devēju pārstāvi piesaistīt Remigrācijas darba grupai Diasporas konsultatīvajā padomē.
Aktīvi iesaistīt uzņēmējus pašvaldības darbā lēmumu pieņemšanā par uzņēmējdarbības attīstībai aktuāliem jautājumiem, veidojot uzņēmēju konsultatīvās padomes (piemērs – Limbaži), kā arī dažādus uz uzņēmējiem vērstus informatīvus un konsultatīvus pasākumus (uzņēmēju brokastis, uzņēmēju dienas, seminārus un konferences par aktuāliem uzņēmējdarbības jautājumiem (piemērs – Mārupe, Rēzekne).
Aktīvi turpināt piesaistīt Eiropas līmeņa finansējumu, kas ļautu īstenot apjomīgākus uzņēmējdarbības atbalsta projektus.
Pašvaldībās piešķirt uzņēmumiem atvieglojumus nekustamā īpašuma nodokļu maksājumiem atsevišķās kategorijās, piemēram, par vairāku darbavietu izveidi, teritorijas sakopšanu, infrastruktūras izbūvi u. tml. (piemērs – Cēsis).
Sakārtot starppilsētu transporta infrastruktūru, kas nodrošinātu labāku piekļuvi nodarbinātības iespējām laukos un mazpilsētās dzīvojošajiem.
Turpināt strādāt pie valsts līmeņa jautājumiem, kas svarīgi remigrantiem, piemēram, kvalifikācijas atzīšana, sociālo pabalstu pārcelšana u. tml.
Attīstīt reģionālās augstskolas ne vien kā kvalificētu speciālistu apmācības centru reģiona uzņēmējiem, bet arī instrumentu jauniešu piesaistei un emigrācijas mazināšanai.
Rīkot pieredzes apmaiņas pasākumus remigrējušiem un vietējiem uzņēmējiem, lai veicinātu inovācijas un zināšanu pārnesi (piemērs – Preiļi, Kuldīga).
Ar dažādu instrumentu palīdzību (vietējo preču veikali, preču zīmes, katalogi, gadatirgi, mobilās lietotnes u. tml.) veicināt vietējo uzņēmumu preču un pakalpojumu noietu (piemērs – Limbaži, Dobele, Valmiera).
Vidējās izglītības iestādēs, tai skaitā profesionālās arodskolās, iekļaut uzņēmējdarbības un finanšu lietpratības apmācību. Profesionālās arodskolas audzēkņiem paredzēt padziļinātu uzņēmējdarbības prakses apmācību sadarbībā ar reģiona inkubatoriem. Rīkot dažādus pasākumus – nometnes, apmācības, konkursus, hakatonus – jauniešiem, lai veicinātu interesi par uzņēmējdarbību un uzņēmējdarbības prasmes (piemērs – KPR, VPR).
Sadarbībā ar NVA potenciālajiem remigrantiem sniegt iespējas jau attālināti apmeklēt dažādus kvalifikācijas celšanas kursus un piedalīties tiešsaistes darba biržās, lai varētu atgriezties Latvijā uz piedāvātu darba vietu (remigrācijas domnīcu/virtuālu darba biržu piemērs – RPR “Remigrantu darba iespējas Rīgā un reģionā”, “Par atgriešanos Latvijā”).
Vienreizējs pabalsts remigrantiem
Segt remigrantiem ar bērniem pārcelšanās izdevumus uz Latviju (mantu pārvešanas kvītis, lidojuma biļetes, degviela), ņemot vērā, ka ģimenes ar bērniem politikas dokumentos ir noteiktas kā viena no galvenajām remigrācijas mērķa grupām. Priekšlikums izdevumus segt no valsts, nevis pašvaldības budžeta, lai arī pašvaldības ar mazāku finanšu rocību varētu piesaistīt remigrantus. Apsvērt ideju noteikt šādu atbalstu, tikai pārceļoties uz pašvaldībām ar negatīvu dabīgo pieaugumu pēdējo piecu gadu laikā.
Dzīvesvietas iespējas Latvijas reģionos, kas ir veicinošie faktori ārējai un iekšējai remigrācijai
Stiprināt valsts un pašvaldības programmas dzīvojamā fonda pieejamības veicināšanai, izmantojot gan fiskālās, gan monetārās atbalsta pieejas. Pasākumi ietvertu ne tikai pašvaldību dzīvojamā fonda izveidi, bet arī sniegtu atbalstu un konsultācijas mājokļa celtniecības finansiālā atbalsta iegūšanai.
Apsvērt iespējas novirzīt pašvaldības zemi ekonomiskā segmenta (t. sk. rindu māju) būvniecībai uzņēmēju vajadzībām un pašvaldību vajadzībām. Uzņēmēju gadījumā dodama priekšroka viedās specializācijas nozaru uzņēmumiem.
Paredzēt garantijas vai citus atbalsta mehānismus kredītiestādēm ekonomiskā segmenta māju būvniecībai ārpus Pierīgas reģiona.
Mājokļa īres tiesību piešķiršana remigrantam-speciālistam vismaz uz trim gadiem, ja remigrants atbilst tai speciālistu grupai, kuru pašvaldība/uzņēmējs definējis kā pieprasītu, un pie nosacījuma, ka darbā ir konkurētspējīgs atalgojums (piemērs – Liepāja, Bauska, Cēsis).
Ar valsts atbalstu veidot labiekārtotu, augstvērtīgu un sakārtotu pašvaldību dzīvojamo fondu, kuru pašvaldība var izmantot reģionam nepieciešamo speciālistu piesaistei.
Pašvaldību attīstības plānos ņemt vērā sabalansētu teritoriālo plānojumu dzīvesvietu, izglītības iestāžu, transporta mezglu un citu būtisku elementu pieejamībai, lai veicinātu teritoriālo pievilcību un atbalstītu mobilitāti.
Pašvaldības līdzfinansējums dzīvojamo māju celtniecībai vai renovācijai/rekonstrukcijai (piemērs – Ventspils). Pašvaldības mājaslapā izvietot dzīvojamā fonda un nekustamā īpašuma, kas pieejams uzņēmējdarbībai, datubāzi (piemērs – Dienvidkurzeme, Kuldīga). Lai mazinātu mājokļu nepietiekamības problēmu, attīstīt labāku transporta infrastruktūru – savienojumu starp pilsētām un mazākām vietām, kur varētu būt pieejami brīvi mājokļi.
Attīstīt motivācijas mehānismus uzņēmējiem, kas gatavi atjaunot mājas un celt kopmītnes saviem darbiniekiem reģionos. Pašvaldībām iesaistīties dzīvojamo ēku būvniecībā un mājokļu piedāvāšanā remigrantiem (ģimenēm ar bērniem un pašvaldību definētiem prioritizētiem speciālistiem) īrei ar izpirkšanas tiesībām.
Atbalsts attiecībā uz izglītības iespējām Latvijā
Pašvaldībās, kur pašas nespēj nodrošināt bērnudārzu pieejamību remigrantu ģimenēm, izstrādāt atbalsta pasākumus privāto bērnudārzu dibināšanai, kas novērstu gan rindu problēmu, gan veicinātu uzņēmējdarbības attīstību.
Nodrošināt remigrantiem, kas ilgstoši dzīvojuši ārpus valsts (vismaz trīs gadi) prioritāro rindu bērnam bērnudārzā, ņemot vērā, ka viņiem nav bijis iespējas laikus piereģistrēties rindā (vai vismaz novērst nevienlīdzību, kad priekšroka tiek dota tiem, kuri pašvaldībā deklarējušies ilgāk).
Attīstīt skolas, kurās īpaši strādās ar remigrantu bērniem un būs pieejams atbalsta personāls (individuālais asistents, attiecīgi sagatavots psihologs, logopēds, attīstošās nodarbības (smilšu terapija u. tml.), papildu nodarbības ne tikai latviešu valodā, bet arī latviešu literatūrā, vēsturē, meistarklases par latviešu kultūru, tradīcijām, kulināro mantojumu un citām tēmām, kas svarīgas bērna veiksmīgai integrācijai atšķirīgā kultūrvidē). Sniegt informāciju par šīm skolām caur pašvaldībām un remigrācijas koordinatoriem.
Nodrošināt, ka ikvienam bērnam skolās un bērnudārzos, kam tas nepieciešams, ir pieejams asistents/skolotāja palīgs, kas var palīdzēt apgūt valodu, integrēties, pildīt mājasdarbus un ir klātesošs nodarbībās. Nodrošināt piemaksu pedagogiem, kuri pasniedz papildstundas, lai pēc iespējas ātrāk tiktu apgūta latviešu valoda.
Izveidot Latvijas skolās pedagogu jeb mentoru tīklu, kur sagatavo remigranta bērna interesēm atbilstošu interešu izglītības programmu (psiholoģiskais atbalsts, kultūras/integrācijas pasākumi, valoda u. c.).
Rīkot nometnes un citus pasākumus remigrantiem kopā ar diasporu un vietējiem (gan bērniem, gan ģimenēm), rūpīgi pārdomājot to saturu, ar skaidriem atbalsta paņēmieniem (piemērs – nometne “Daugavas stāsti”, Aizkraukles, Preiļu un Valkas novadā īstenotie remigrantu tīklošanās pasākumi).
Rīkot virtuālus radošos konkursus diasporas un vietējiem bērniem, stiprinot piederības izjūtu Latvijai un veidojot draudzības saites ar bērniem Latvijā (piemērs – LPR “Mēs esam LATVIJA!”).
Apmācīt skolu psihologus darbam ar remigrējušiem bērniem. Rīkot integrēšanās pasākumus remigrējušiem bērniem gadu pēc atgriešanās: latviešu nometnes, kino, koncerti, pārgājieni dabā, izzinošas vizītes, vizītes uz vēsturiskām vietām, kopīga svētku pasākumu apmeklēšana u. c.) kopā ar vietējiem bērniem.
Turpināt darbu pie kvalifikācijas dokumentu atzīšanas vienkāršošanas, īpaši reglamentētās profesijās, kā arī vienkāršot garo izglītības dokumentu pielīdzināšanu. Tiem, kam kvalifikācijas nav, palīdzēt atrast specialitāti un attiecīgas apmācības, izmantojot karjeras konsultantu pakalpojumus, vizītes uz uzņēmumiem, pieaugušo kompetenču centrus u. c.
Attīstīt sadarbību ar reģionālajām augstskolām un profesionālajām izglītības iestādēm reģionā, lai veicinātu darba tirgum nepieciešamo speciālistu sagatavošanu.
Attīstīt kompetenču centrus lielajos reģionālajos centros (piemērs – Ventspils, Jelgava). Iespējams tos sasaistīt ar uzņēmējdarbības centriem (piemērs – Dobele).
Stiprināt reģionālās augstskolas, veicināt to prestižu un piedāvājuma pievilcību, lai piesaistītu (un noturētu) reģionā jauniešus. Nodrošināt bezmaksas dienesta viesnīcas reģionālajās augstskolās tiem, kuri uz novadu pārceļas no citas vietas Latvijā vai no ārvalstīm un kuriem pilsētā nav citas dzīvesvietas.
Popularizēt tālmācības vidusskolas un kopumā attālinātās mācību iespējas Latvijā – gan starp diasporas locekļiem, gan uz vietas Latvijā, ļaujot izvēlēties dzīvi laukos.
Veicināt informētību par LVA piedāvātajām latviešu valodas apmācībām (tostarp tiešsaistē) un mācību materiāliem – gan diasporā, gan starp remigrantiem, aktīvāk izplatot šo informāciju gan caur reģionālajiem remigrācijas koordinatoriem, gan pašvaldību speciālistiem.
Veicināt patriotisma jūtas skolēnos dažādu skolas pasākumu ietvaros, aicinot uz skolu viesus ar stāstiem par Latviju vai savu darbu Latvijas labā u. c.
Mudināt un motivēt skolēnus un studējošos nodarboties ar uzņēmējdarbību, aicināt tos iesaistīties dažādos hakatonos, ideju darbnīcās un konkursos, kā arī ieviešot skolās visos reģionos Latgalē aprobēto mācību materiālu “Esi uzņēmējs”. Organizēt atvērto durvju dienas skolēniem, vizītes uzņēmumos un citu veidu pasākumus, kas ļautu jauniešiem iepazīt dažādas profesijas un izvēlēties sev piemērotāko.
Aprobēt un izmantot arī citviet Daugavpilī izstrādāto spēli remigrantu bērnu integrēšanai.
Attīstīt un ģeogrāfiski paplašināt programmu “Pavadi vasaru Latvijā”, kurā ārpus Latvijas dzimušiem un augušiem jauniešiem tiek sniegta iespēja pavadīt vasaru Latvijā un iziet praksi kādā no Latvijas iestādēm vai privātajiem uzņēmumiem.
Veikt preventīvo darbu ar jauniešiem, jau skolas laikā sagatavojot viņiem piedāvājumu turpmākai izglītībai un darba iespējām reģionā, novēršot emigrāciju uz citiem reģioniem vai ārvalstīm.
Nodrošināt labu un stabilu interneta savienojumu arī nomaļākās vietās, lai nodrošinātu piekļuvi attālinātam darbam un mācībām.
Nodrošināt piekļuvi bezmaksas latviešu valodas kursiem (ja nav pieejami pašvaldībā, apmaksāt mācības). Rīkot psiholoģiskā atbalsta grupas remigrantiem profesionāla psihologa vadībā.
Iesaistīt remigrantus arī kā mentorus, uzticības personas, neformālus konsultantus no to vidus, kas tikko atgriezušies.
Komunikācijas risinājumi plānošanas reģionu un remigrācijas koordinatoru darbam
Īstenot valsts mērķtiecīgu, plānveida un aktīvu rīcību remigrācijas procesa īstenošanā. Izglītot un informēt sabiedrību par remigrantiem un viņu sniegto pienesumu, lai veidotu izpratni par remigrācijas atbalsta pasākumu nepieciešamību arī plašākā sabiedrībā, tostarp uzņēmēju vidū (piemērs – pasākums remigrantiem “Rīga – manas mājas”).
Izveidot atgriešanās vēstnešu tīklu visos plānošanas reģionos, vienlaikus paredzot kādu motivācijas vai pateicības mehānismu šiem cilvēkiem.
Remigrācijas koordinatoriem nepieciešama aktīva un vienota komunikācijas stratēģija, komunikācija ar klientiem dažādos saziņas kanālos – e-pasts, tālrunis, FB, IG, Tiktok.
Intensificēt un dažādot izstrādāto mārketinga materiālu, tostarp veiksmes stāstu, izplatīšanu mērķa grupai, ievietojot tos televīzijā (atgriešanās videostāsti), internetā (mājaslapas, sociālo tīklu vietnes), drukātajos izdevumos (lai piesaistītu to mērķauditoriju, kur nelieto vai maz lieto citus saziņas kanālus) un vidē (plakāti, sabiedriskā transporta pieturu reklāmas u. c.), popularizēt tos arī sadarbībā ar NVA.
Rīkot regulāras tiešsaistes tikšanās ar diasporu plānošanas reģionu līmenī, lai uzrunātu diasporu vēl pirms pārcelšanās, iespējams, pamudinot pieņemt šo lēmumu (piemērs – “Nākamā pietura – Kurzeme”).
Pašvaldībām uzturēt pastāvīgu komunikāciju ar diasporu, publicējot diasporai aktuālas ziņas un iesaisot to pašvaldības aktivitātēs, rīkojot regulāras attālinātas tikšanās (piemērs – Jēkabpils, Cēsis, Liepāja, Saldus tiešsaistes hakatons).
Komunikācijas aktivitātes vērst ne vien uz praktisku informācijas sniegšanu, bet arī emocionālās saiknes veidošanu ar pašvaldību un reģionu, turklāt ne vien emigrantiem ārvalstīs, bet arī iekšzemes emigrantiem (piemērs – Latgale).
Veicināt plānotu, labi sagatavotu atgriešanos (pirms atgriešanās nodrošināts mājoklis, darbs, izglītība bērnam), lai novērstu atkārtotas emigrācijas risku – gan pastāvīgajā komunikācijā ar diasporu, gan jo īpaši popularizējot un pārpublicējot plānošanas reģionu remigrācijas sadaļā NVA sagatavotos materiālus “Gribu atgriezties Latvijā! Ar ko sākt?”, saiti uz “Ja vēlaties atgriezties Latvijā”, bukletu un infografiku “Strādāji ārvalstīs un plāno atgriezties Latvijā?”, kā arī LVA informatīvo materiālu “Ceļvedis vecākiem: ģimenes atgriešanās Latvijā un bērna mācības Latvijas skolā”.
Veidot kampaņas, kas lauztu negatīvos stereotipus par dzīvi laukos un mazpilsētās: parādīt priekšrocības dzīvei ārpus Rīgas un Pierīgas, veidot pozitīvu tēlu par dzīvi mazpilsētās un laukos, uzsverot ieguvumus sevišķi ģimenēm ar bērniem.
Turpināt aktīvu informatīvo darbu par NVA un LIAA piedāvājumu. Īpaši skaidrot remigrantiem neskaidros jautājumus nodokļu un veselības aprūpes jomā.
Turpināt viegli atrodamā un saprotamā veidā nodrošināt potenciālos remigrantus ar viņiem neskaidro informāciju, tostarp par darba iespējām, sociālo aizsardzību un garantijām (kā emigrācija atsauksies uz pabalstiem un pensiju), nodokļiem, mājokļa jautājumiem, izglītību (galvenokārt bērnu iekļaušanos skolā) u. c. jautājumiem.
Īstenot aktīvāku remigrācijas politiku, ne vien sniedzot atbalstu tiem, kas jau atgriezušies, bet arī mērķtiecīgi uzrunājot diasporu par iespējām atgriezties Latvijā. Šim nolūkam varētu izveidot infolapas vai skrejlapas ar aicinājumu izskatīt iespēju atgriezties dzimtenē.
Rīkot labi sagatavotas un pārdomātas tikšanās ar diasporu, iekļaujot informāciju arī par pieejamajiem darba piedāvājumiem (proaktīvi tos apzinot), mājokļiem un citiem aktuālajiem jautājumiem, tādējādi radot pamatu ilgtspēcīgai atgriešanās iespējai (piemērs – Jēkabpils, Liepāja, Cēsis).
Pašvaldību prezentācijās diasporai varētu standartizēt atbildes uz pamatjautājumiem (tips and hints) visās pašvaldībās, jo jautājumi, kas rodas remigrantiem ir diezgan līdzīgi, tipiski.
Sagatavot pašvaldību īsu raksturojumu jeb CV: infrastruktūra, darbavietas (darba iespējas), skolas, vietas skolā, ārpusskolas nodarbības u. c., lai potenciālie remigranti zinātu, ar ko rēķināties.
Lūgt pašvaldībām nozīmēt remigrācijas speciālistu (uz nepilnu slodzi), ar kuru kontaktēties saistībā ar remigrāciju. Atkarībā no pieejamā finansējuma šis cilvēks veiktu saziņu ar aizbraukušajiem iedzīvotājiem (sociālajos tīklos, elektroniski e-pastā), izveidotu remigrantu datubāzi, plānotu remigrācijas aktivitātes laikā, kad emigranti apciemo Latviju (vasarā un skolas brīvlaikos), rīkotu nometnes, atbalstītu un rīkotu integrējošus pasākumus remigrantu ģimenēm (ģimeņu saietus/tikšanās, nometnes).
Aicināt visas pašvaldības savās mājaslapās izvietot vismaz vispārīgu informācija par atgriešanos ar saitēm uz latvija.lv, paps.lv un vsaa.gov.lv, un citām relevantām institūcijām/vietnēm.
Pašvaldību mājaslapās publicēt informāciju ne tikai par darbavietām pašvaldības iestādēs, bet arī privātajā sektorā (piemērs – Mārupe, Alūksne). Papildus pašvaldības varētu izveidot datubāzi ar uzņēmumiem pašvaldībā, kur var interesēties par darba iespējām. Ieteicams norādīt informāciju par darbavietām, kur sākumā varētu strādāt bez latviešu valodas zināšanām, lai atvieglotu iekļaušanos darba tirgū citu tautību dzīvesbiedriem.
Informatīvos materiālus vai bukletus, kur sniegtas atbildes uz remigrantiem aktuālajiem jautājumiem, izstrādāt tā, lai tie būtu noderīgi jebkuram, kurš potenciāli plāno pārcelties uz novadu (piemērs – buklets “Cēsis. Izcila vieta dzīvei. Pārcelšanās rokasgrāmata”, “Rīga – manas mājas. Rokasgrāmata atgriežoties uz dzīvi Rīgā”), turklāt nodrošināt tos arī angļu valodā. Izvietot informāciju pašvaldību mājaslapās.
Apsvērt iespēju izveidot plānošanas reģionu mājaslapās apakšsadaļu ar atbildēm uz interesentu biežākajiem jautājumiem koordinatoram (BUJ).
Apsvērt iespēju izstrādāt bukletu “Pirmie soļi, kas jāizdara mītnes zemē”. Atsevišķa informācija varētu būt par pirmajiem soļiem uzņēmējdarbībā. Šobrīd līdzīgu bukletu jau izstrādājusi NVA, taču tas tieši koncentrējas uz nodarbinātību.
Lai popularizētu novadā pieejamās darbavietas, vēlams attīstīt sadarbību gan ar #esi.LV, gan ar “Your Move”, aktīvāk sadarboties ar vēstniecībām, diasporas un remigrantu organizācijām un diasporas medijiem informācijas izplatīšanā.
Rīkot apmācību seminārus pašvaldību darbiniekiem darbam ar remigraniem un iebraucējiem (piemērs – Preiļi). Svarīgi, lai pašvaldības klientu apkalpošanas centra speciālisti un remigrācijas koordinatori spētu sazināties ar klientiem vairākās valodās, ne tikai latviski.
Īstenot regulāras remigrantu aptaujas, lai izvērtētu esošo pasākumu efektivitāti un nepieciešamību pēc jauniem atbalsta pasākumiem.
Līdzīgu balvu kā “Gada uzņēmīgākais remigrants Latgalē” ieviest arī citos plānošanas reģionos.
Reģionu kapacitātes celšanas pasākumi remigrācijas jomā
Nepieciešama sistemātiskāka pieeja un prognozējamāks atbalsts pašvaldībām remigrācijas veicināšanā, lai neveidotos finansējuma pārrāvumi un būtu iespējama plānošana.
Nepieciešama pārliecinošāka remigrācijas pasākumu koordinācija pašvaldību līmenī, piemēram, rīkojot regulāras konsultācijas/tikšanās un izstrādājot vienotas remigrācijas atbalsta pasākumu vadlīnijas, kas balstītas uz labās prakses piemēriem.
Katrā pašvaldībā jābūt speciālistam (uz nepilnu slodzi), kurš atbild par remigrācijas jautājumiem – veic saziņu ar aizbraukušajiem iedzīvotājiem (sociālajos tīklos, elektroniski e-pastā), izveido remigrantu datubāzi, plāno remigrācijas aktivitātes laikā, kad emigranti apciemo Latviju (vasarā un skolas brīvlaikos), rīko nometnes, atbalsta un integrējošus pasākumus remigrantu ģimenēm (ģimeņu saietus/tikšanās, nometnes).
Lai dalītos ar labo praksi, rīkot pašvaldības remigrācijas speciālistu regulāras tikšanās/ apmācības: gan tiešsaistē vebināru formā, gan (retāk) klātienē. Apmācību dalībnieki: VARAM un plānošanas reģionu pārstāvji, remigrācijas koordinatori, pašvaldību pārstāvji.
Rīkot kompetences stiprināšanas pasākumus ar dažādu valsts institūciju pārstāvju līdzdalību (VID, VSAA, NVA/EURES, IZM/LVA, LIAA/LAD, PMLP, Nacionālais Veselības dienests, Akadēmiskās informācijas centrs, VARAM, citi).
Periodiski rīkot pasākumus ar plašākas auditorijas iesaisti: ar uzņēmēju, valsts iestāžu, pētnieku un pašvaldību līdzdalību, lai apspriestu aktuālos problēmjautājumus un to, ko vēl vajadzētu darīt un uzlabot.
Pieredzes braucieni uz kaimiņvalstīm (Lietuvu, Poliju), nolūkā pārņemt labās prakses piemērus.
Precizēt Diasporas likumā un citos normatīvajos aktos, kas tieši domāts ar atbalstu – ko pašvaldības drīkst darīt remigrācijas veicināšanai, vai vismaz skaidrot to, lai pašvaldībām nerastos bažas par sniegtā atbalsta atbilstību likumam.
Piešķirt pašvaldībām finansējumu remigrācijas veicināšanas pasākumu īstenošanai regulāru projektu konkursu formā uz ilgāku periodu – diviem vai trim gadiem. Pieļaut iespēju uz remigrācijas atbalsta grantu konkursu pieteikties vairākām pašvaldībām kopā (piemērs – Ogres un bij. Ķeguma pašvaldības).
Rīkot grantu konkursu vai piedāvāt cita veida mērķētu finansējumu sabiedriskajām organizācijām remigrācijas veicināšanai (piemērs – Bauska, Rīga, Limbaži).
Paredzēt pašvaldību dokumentos atsevišķu budžetu remigrācijas veicināšanai, piesaistot to konkrētiem pašvaldības vidēja vai ilgtermiņa stratēģiskajiem mērķiem (piemērs (daļēji) – Rīga).
Plānojot remigrācijas atbalsta pasākumus, pārliecināties, vai tie nerada nevienlīdzīgu situāciju vietējiem.

Pētījums “Dzīves un darba iespējas reģionos kā veicinošie faktori ārējai un iekšējai remigrācijai” ir pieejams ŠEIT.
Pētījuma gaitā sagatavotās infografikas :
1.REMIGRĀCIJA – “JAUNĀ NORMALITĀTE”
2. DARBA UN DZĪVES IESPĒJAS LATVIJĀ
3. PAŠVALDĪBU ATBALSTS
4. ATGRIEZTIES KĻŪST ARVIEN VIEGLĀK!
5. PIRMS ATGRIEŠANĀS JĀSAGATAVOJAS
Pētījumu vadīja Līga Brasliņa, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes pētniece.
Pētījums tika veikts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas prioritārā pasākuma 2019.-2021. gadam “Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai “Reģionālās remigrācijas koordinators”) ietvaros.

FOTO: baltic-ireland.ie



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie