6% Latvijas iedzīvotāju saņem materiālo palīdzību no ārzemēm

Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 75% mājsaimniecību atzīst ekonomiskās situācijas pasliktināšanos pēdējo 12 mēnešu laikā (laukos – 71%, pilsētās – 76%). Kā galvenie iemesli ir minēti: darba samaksas samazināšanās (73% no mājsaimniec., kurās kāds strādāja algotu darbu); pārtikas produktu un pirmās nepieciešamības preču cenu paaugstināšanās (66% no visām mājsaimniec.); darba zaudēšana (34% no mājsaimniec., kurās bija nodarbinātas personas) u.c. iemesli.

Ņemot vērā ienākumu samazināšanos un esošo ekonomisko situāciju, Latvijas iedzīvotāji pēdējo 12 mēnešu laikā veikuši dažādus taupības pasākumus. Tā, piemēram, visbiežāk tika ierobežota vai atlikta apģērbu iegāde (66% mājsaimniecību), samazināts pamata pārtikas produktu (kartupeļu, maizes, putraimu, olu, piena u.tml.) patēriņš (50% mājsaimniecību). Gandrīz trešdaļai (32%) mājsaimniecību ekonomisku apsvērumu dēļ nācās atcelt vai atlikt vizīti pie ārsta, kā arī nedaudz vairāk nekā ceturtdaļā (28%) mājsaimniecību, kurās kādam no mājsaimniecības locekļiem ārsts bija izrakstījis medikamentus, tos vairs nelietoja, jo pietrūka naudas to iegādei. Ceturtā daļa (25%) mājsaimniecību atzina, ka pēdējā gada laikā nācies kavēt īres vai komunālos maksājumus.

Lai spētu pārvarēt ekonomiskās grūtības, 21% mājsaimniecību, kurām bija iespējas ražot lauksaimniecības produkciju, palielināja tās ražošanu pašu patēriņam, 5% mājsaimniecību kāds no mājsaimniecības devās strādāt uz ārzemēm (gan laukos, gan pilsētās tas skāra vienādu daļu mājsaimniecību). Šis rādītājs gan neraksturo kopējo emigrācijas plūsmu, jo gadījumā, ja visa ģimene devusies uz ārzemēm, tā šajā aptaujā nepiedalījās.

Ekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai būtiski ir mājsaimniecību finanšu uzkrājumi, taču četras piektdaļas (79%) mājsaimniecību atzina, ka tādu vispār nav. Ja mājsaimniecībai šādi uzkrājumi ir bijuši, tad, kā liecina aptaujas rezultāti, pēdējo 12 mēnešu laikā 61% mājsaimniecību tie samazinājušies, bet pusei (54%) ar šiem uzkrājumiem pietiktu no viena līdz četriem mēnešiem situācijā, ja tie būtu vienīgais iztikas avots.

Ekonomiskās situācijas uzlabošanai mājsaimniecības saņem gan formālo (valsts un pašvaldību), gan neformālo (radi, draugi u.tml.) palīdzību. Formālo palīdzību no valsts un pašvaldībām pēc aptaujas datiem saņēmuši 10% mājsaimniecību. Materiālo palīdzību no radiniekiem vai draugiem Latvijā pēdējo 12 mēnešu laikā ir saņēmuši 13% mājsaimniecību, bet 6% mājsaimniecību ir saņēmuši materiālo palīdzību no radiem vai draugiem, kuri dzīvo ārzemēs.

Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pēdējo 12 mēnešu laikā ir notikušas arī nelielas pozitīvas izmaiņas: 11% no mājsaimniecībām, kuru locekļi meklēja darbu, kāds no viņiem to ir atradis, bet 7% no mājsaimniecībām, kurās bija strādājošie, atzina, ka kāds no tajās dzīvojošiem ir atkal sācis strādāt pilnu darba laiku. Savukārt 7% no mājsaimniecībām, kurās kāds no tajās dzīvojošajiem nodarbojās ar savu uzņēmējdarbību, atzina, ka pieaudzis pieprasījums pēc viņu uzņēmumā ražotās produkcijas.

* Dati iegūti aptaujājot 6 tūkst. mājsaimniecību.

FOTO: baltic-ireland.ie