Valstij aktīvāk jāveido saikne ar ārzemēs dzīvojošiem latviešiem un ar elastīgām izglītības metodēm jādod iespēja apgūt latviešu valodu, kultūru un vēsturi. To Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti uzsvēra otrdien, 31. janvārī, ar Eiropas Latviešu apvienības un valsts iestāžu pārstāvjiem spriežot par latviskas izglītības pieejamību ārvalstīs, vēstī Saeimas Preses dienests.
„Ārzemēs dzīvojošiem tautiešiem jābūt iespējām mācīties latviešu valodu. Tas ir ne tikai veids kā saglabāt saikni ar Latviju, bet dod iespēju atgriezties Latvijā, lai te pilnvērtīgi strādātu un bērni iekļautos mūsu skolās,” norāda komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete. „Tajās valstīs, kurās latviešu diaspora ir vislielākā, mums radoši jāizmanto bilingvālās apmācība sistēmas, šo valstu skolās piedāvājot iespējas apgūt latviešu valodu. Tas būtu efektīvs veids, kā ar akadēmisko izglītību papildināt esošo nedēļas nogales skoliņu piedāvājumu.”
Patlaban visā pasaulē darbojas apmēram 60 nedēļas nogales skoliņas, no tām puse Eiropas valstīs, skaidroja Eiropas Latviešu apvienības pārstāvis Aldis Austers. Klātesoši atzina, ka skolu tīkls aptver ārkārtīgi mazu daļu ārpus Latvijas dzīvojošo tautiešu.
Lai to mainītu, jāpiedāvā elastīgas apmācības formas – vasaras nometnes Latvijā, ērtas tālākapmācības programmas. Savukārt pedagogiem jādod iespējas celt kvalifikāciju un jāizstrādā mūsdienīgs mācību saturs. Pieticīga finansējuma apstākļos Latviešu valodas aģentūra ir spējusi strādāt visos šajos virzienos, atzina I. Druviete. Latviešu valodas aģentūra no 2005. līdz 2011.gadam latviešu valodas un kultūras apguvē atbalstījusi skolotājus Krievijā, Baltkrievijā un Īrijā. Pagājušogad iespēju pilnveidot latviešu valodu izmantojuši 274 dalībnieki. Tāpat aģentūra īpaši diasporai izstrādājusi programmas latviešu valodas apguvei un skolotāju tālākizglītībai, kā arī sagatavojusi vairākus mācību līdzekļus.
Deputāte Janīna Kursīte-Pakule (Vienotība) teica, ka viņai zināmi vairāki pozitīvi piemēri, kā no valsts izbraukušie latvieši pašorganizējoties kopj valodu un kultūru. Lai rastu iespējas palielināt finansējumu latviskas izglītības pieejamībai, viņa rosināja ministrijas pārskatīt programmas, kurās naudas līdzekļi tiek apgūti formāli.
Saiknes uzturēšana ar diasporu ir pārresorisks jautājums, pauda kultūras ministres ārštata padomniece integrācijas un elektronisko mediju attīstības jautājumos Sarmīte Ēlerte. Viņa atzina, ka ekonomiskās situācijas uzlabošanās atrisinās daudz ko, bet ne visu, un ir jādomā par mūsu cilvēku latviskās identitātes stiprināšanu.
Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve skaidroja, ka ministram Robertam Ķīlim kā sociālantropologam ir dziļa izpratne par šīs jomas nozīmību un ir sagatavotas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, paredzot profesionālu pedagogu palīdzību bērniem, kas atgriezušies uz dzīvi Latvijā. Savukārt Ārlietu ministrijā speciālo uzdevumu vēstnieka sadarbībai ar diasporu Rolanda Lappuķes vadībā strādā darba grupa, meklējot iespējas stiprināt saikni ar ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem.
Esošajā demogrāfiskajā situācijā svarīgs ir katrs cilvēks, tāpēc jāveicina gan viņa kontakts ar Latviju, gan atgriešanās šeit, teica deputāts Vladimirs Reskājs (SC). Savukārt Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK) akcentēja, ka informatīvajiem un mācību materiāliem jābūt vērstiem uz apziņu, ka izbraukšana ir uz laiku un, kad parādīsies iespēja, jābrauc mājās.
FOTO: baltic-ireland.ie
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie