Labdien!
Latvijā būtiski briest vēlētāju neapmierinātība ar politisko iekārtu. Vairāk kā 608 000 vēlētāju vēlas grozījumus Satversmē, lai tauta varētu atlaist Saeimu. Bet ar atlaišanu vien nepietiek , jo ir skaidrs, ka esošā Saeimas vēlēšanu kārtība neveicina labu valsts pārvaldi – jāmaina daži būtiski tās aspekti.
Vēlētāju augošā neapmierinātība ir bijusi manāma jau labu laiku un bija galvenais iemesls Vēlēšanu reformas biedrības dibināšanai 2007. gada 31. maijā.
Biedrības pirmais uzdevums bija nospraust mērķus, kas labai vēlēšanu sistēmai ir jāveicina, un izvērtēt Latvijas Saeimas vēlēšanu sistēmu šo mērķu kontekstā. Rezultāti nav labvēlīgi pašreizējai vēlēšanu sistēmai. Galvenais trūkums ir deputātu attālinātība no vēlētājiem, ko apstiprina arī socioloģiskās aptaujas.
Kā nozīmīgāko uzlabojumu Vēlēšanu reformas biedrība (VĒL) šobrīd aicina jau 2010.gada Saeimas vēlēšanās noteikt, ka deputātu kandidāti drīkst kandidēt tikai vienā vēlēšanu apgabalā.
Neticami, bet patlaban kandidāts var kandidēt visos piecos apgabalos!
Šī maiņa veicinātu iespēju katram vēlētājam tiešāk piedalīties un ietekmēt politiskos procesus, zināt vai un kas viņu Saeimā pārstāv un ciešāk darboties ar „saviem” deputātiem. Tas būtiski veicinātu katra Saeimas deputāta tuvību un atbildību pret vēlētājiem! Ieteikums ir iesniegts visām Saeimā pārstāvētām partijām un šobrīd atrodas Saeimas Juridiskās komisijas darba kārtībā.
VĒL valde darbojas sabiedriskā kārtā bez kāda atlīdzinājuma un savu budžetu veido tikai no indivīdu un organizāciju atbalsta. Patlaban ir pienācis kritisks brīdis tautai īstenot Satversmes 2. pantu: „Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai”. Lai Vēlēšanu reformas biedrība varētu savu darbu veiksmīgi turpināt un kāpināt līdz konkrētu grozījumu panākšanai, rakstam Jums šo lūgumu – šajā brīdī mums Jūsu atbalsts ir būtisks. Tādēļ aicinām Jūs kļūt par Vēlēšanu reformas biedru vai atbalstītāju! To iespējams izdarīt, izpildot pievienoto iestāšanās anketu un pa e-pastu (Indulis.Berzins@velref.lv) vai parasto pastu, vai personīgi nogādājot uz biedrības biroju – Vīlandes iela 17-13, Rīga, LV – 1010. Lūdzu informējiet arī savus draugus un paziņas par Vēlēšanu reformas biedrības darbību!
Uzlabosim Latvijas valsts pārvaldi!
Ar sirsnīgu sveicienu,
Valdis Liepiņš
Vēlēšanu reformas biedrības
valdes priekšsēdētājs
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie
Artūrs Malta LZS priekšsēdētājs LATVIA Says:
September 19th, 2008 at 8:12 am
Likās kārtejā PBLA un PSKP biedrība, lai novērstu uzmanību no Tautsaimniecības problēmām!
Valdis Liepiņš, Vēlēšanu reformas biedrības valdes priekšsēdētājs vēl līdz šim brīdim nav atbildējis, par Satversmes grozijumiem, kurus es personīgi viņam iesniedzu.
Viss ir labi! Iztirgosim Latviju! Aizmirsīsim par ikdienišķām rūpēm, brauksim uz Īriju un uz priekšu!
Inara IRELAND Says:
September 19th, 2008 at 8:29 am
Kaadas tik biedribas neizdomaa lai tiktu atpakal pie siles. LPP/LC figuree tajaas diskusijaas-pirms veleshanaam censhaas reklameties. Latvija ir vajadzigi jauni ekonomiski un politiski izglitoti deputaati,kas speetu valsti izvest no krizes. Interesanti agraak un tagad seezot mikstos kreeslos,nesaprot kaa uzlabot situaciju valsti,nodarbojas tikai ar populismu un noruupeejushos giimja raadishanu. Ne tur mekleejat atbalstitajus-mes jau juus zinaam kaut gan atrodamies aarzemees.
Artūrs Malta LZS priekšsēdētājs LATVIA Says:
September 19th, 2008 at 9:20 am
Ļ. cien. Ināra,
prieks lasīt komentāru no cilvēka, kas domā, kā palīdzēt Tevzemei!
Deputātiem ir jābūt ar godaprātu! Zināšanas un neskaidros jautājumus var palūgt no speciālista, kā to darīja mūsu senči.
Piemēram, Kārlis Ulmanis bieži tikās ar zinātniekiem un ņema vērā viņu ieteikumus. Uzklausīja arī parastos darba rūķus. Tāpēc Latvija plauka un neviens nebrauca uz Īriju celt tās labklājību, bet Latvijā pēc LLK darbības pārskata 1937. gadā laukos strādāja vairāk nekā 70 000 viesstrādnieku no Polijas un Lietuvas.
Viņi labi pelnija un palīdzēja celt Latvijas valsts labklājību, tāpat kā Jūs to darat Īrijā.
Es ceru, ka mums izdosies savākt tos 10 000 parakstus, lai atlaistu Saeimu un ievēlētu jaunu, kas atjaunos Tautsaimniecības pamatus.
Sandra IRELAND Says:
September 19th, 2008 at 9:54 am
Es arī domāju, ka kārtējie (tādi kā Malta) Latvijas “patrioti”, bet atradu interesantu faktu:
Valdis Liepiņš
Dzimis 1939. g. Rīgā, audzis un izglītojies Vācijā un Anglijā, dzīvojis Kanādā, atgriezies Latvijā. Beidzis Oksfordas universitāti ar MA grādu politikā, filozofijā un tautsaimniecībā. Vispasaules latviešu jaunatnes kongresu rīkotājs Rietumberlīnē (1968) un Londonā (1972). Latviešu nacionālās apvienības Kanādā padomes loceklis un valdes loceklis (1970-5). Kanādas latviešu centra Toronto dibinātājs un pirmais priekšsēdis (1974-84). Kanādā reģistrētas labdarības apvienības „LATS” dibinātājs (1983). Latviešu fonda ieguldījumu pārzinis (1987-93). Latvijas tautas frontes konferences rīkotājs Gananoque, Kanādā (1989). LTF atbalsta grupas Toronto dibinātājs (1989). LTF domes loceklis (1989-92). Saņēmis Latvijas triju zvaigžņu ordeni (1996). Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta fonda valdes loceklis (1998-2002). Studentu korporācijas „Lettonia” biedrs kopš 1959.g. Partijas „Jaunais laika” biedrs un Rīgas domes deputāts.
Malta, šī nu laikam nebūs īstā vieta, kur gaidīt atbildi no Valda Liepiņa.
Artūrs Malta LZS priekšsēdētājs LATVIA Says:
September 19th, 2008 at 9:15 pm
Jā, Sandriņ,
pārāk daudzi mēs paļāvamies uz ex-latvišiem.
Trūka jau informācijas. Pat 1968 gada notikumiem Berlīnē man stāstija mans vecākai brālis Valdis. Viņš bija sašutis, par to, ka neznokurienes saradušies bagāti lettiņi, sākuši dzert un ālēties. Tā viss iecerētais labais pasākums pagaisis. Par topašu pasākumu ļoti labvēliģi izteicās ārpolitikas instituta direktors, PSRS brigādes ģenerāļa Bruno Kalniņa krustdēls Atis Lejiņš.
Mums redakcijā nonāca no KGB arhīva izziņa, ka Latvijas KGB bija uzdots šo pasākumu Berlīnē neitralizēt aizsūtot savus cilvēkus.
Tad jāatceras, kas organizēja Tautas Fronti?
Un droši var saprast, kāpēc ir tāds uzbrukums LZS, LLK un Kārlim Ulmanim, kas novērsa valsts apvērsumu jau 1934.gadā.
Arī Gunārs Meierovics daudz dranķību ir pastrādājis, Latvijas sagraušanā. To turpina arī citi urrā patrioti.