CVK paziņo provizoriskos datus.

Parakstu vākšanā no 12.marta līdz 10.aprīlim par likuma „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” ierosināšanu Latvijā parakstījies 213 751 vēlētājs, kas ir par aptuveni 40 % vairāk nekā bija nepieciešams, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) šorīt apkopotā provizoriskā informācija.
Visvairāk parakstu 30 dienās nodots Rīgas pilsētā – 56 138 un Rīgas rajonā – 15 374, bet vismazāk Ventspils rajonā – 1362.
Lai noteiktu galīgos parakstu vākšanas rezultātus un konstatētu, vai kādi vēlētāji nav parakstījušies vairākkārt un vai visiem parakstītājiem ir bijušas balsstiesības, CVK tagad jāveic parakstu pārbaude. Pārbaude varētu ilgt divas līdz trīs nedēļas.

Pēc tam CVK vēlētāju atbalstīto Satversmes grozījumu projektu nodos Valsts prezidentam, kas to iesniegs Saeimā.
Iesniegtos Satversmes grozījumus Saeima var izskatīt sēdē, kurā piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu, un tie var tikt pieņemti ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo balsu vairākumu.
Savukārt, ja parlaments vēlētāju iesniegtos Satversmes grozījumus noraida vai atbalsta ar labojumiem, jārīko referendums.
Saskaņā ar Satversmi, tiesības iesniegt izskatīšanai Saeimā pilnīgi izstrādātu likumprojektu ir ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 149 064 vēlētājiem.

Parakstu vākšanas ierosinātāji, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, ir gandarīti par parakstu vākšanas rezultātiem.
“Tauta ir apzinājusies savu spēku, ir augusi mūsu pilsoniskā pašapziņa,” saka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, paužot gandarījumu par vairāk nekā 200 000 Latvijas pilsoņu parakstiem, kuri savākti par grozījumiem Satversmē. “Tauta ir nepārprotami norādījusi savu vēlmi uzlabot Satversmi, tāpēc šobrīd Valsts prezidentam ir unikāla iespēja panākt šo grozījumu apstiprināšanu Saeimā un izvairīties no vajadzības rīkot referendumu,” uzskata Krīgers.
“Paldies visiem, kas atbalstīja mūsu ideju un parakstījās. Pirmām kārtām, šo mūsu ideju rosināja arodbiedrību sociāli ekonomiskās prasības, kuras valdošā elite neņēma vērā. Taču ekonomisko haosu veido politiskais haoss, tāpēc mēs ceram, ka šie nelielie grozījumi divos Satversmes pantos būs kā ierosme daudziem citiem uzlabojumiem, uz kuru nepieciešamību norādījuši juridiskie eksperti,” atzīst arodbiedrību savienības līderis.
“Šis ir kritisks moments Valsts prezidentam. Beidzot Zatleram ir lieliska iespēja pierādīt, ka viņš ne vien vēlas, bet arī spēj būt tautas prezidents. Ja Valsts prezidentam pietiks enerģijas un motivācijas pārliecināt valdošo koalīciju nobalsot par grozījumiem, viņam ir izredzes ievērojami uzlabot savas pozīcijas tautas acīs,” uzskata P.Krīgers, uzsverot, ka piedāvāto grozījumu akceptēšana Saeimā ir vienīgais risinājums, kā izvairīties no nepieciešamības organizēt tautas nobalsošanu, tai tērējot vairākus miljonus latu.
Konstitucionālo tiesību eksperti piedāvātos Satversmes grozījumus ir atzinuši par piemērotiem, uzsverot Saeimas tiesības papildināt arī citus Satversmes pantus.
LBAS atzīst, ka referendumam nepieciešamo kvorumu – pusi no balsstiesīgajiem – savākt būs ļoti grūti. To apzinās arī pozīcijas politiķi un cer, ka jau pēc dažiem mēnešiem varēs šo iniciatīvu grozīt Satversmi nodēvēt pat kārtējo sabiedrisko izgāšanos. Tomēr viņi neapzinās, ka tādejādi tiks vairots tautas kūtrums un apātija pret politisko sistēmu, kurā nav iespējams neko mainīt un ietekmēt.
“Valsts prezidentam šī ir vienreizēja iespēja “nošaut trīs zaķus” vienlaicīgi: beidzot pacelt savu reitingu, pierādīt politisko patstāvību un ievērojami ietaupīt budžeta līdzekļus, jo nebūs nepieciešams rīkot referendumu,” norāda P.Krīgers.
Iepriekš V.Zatlers ir norādījis, ka savu ekspertu sagatavotos grozījumus Satversmē skatīšanai Saeimā iesniegs tikai, ja redzēs tautas atbalstu šiem priekšlikumiem. Jau pirmie 10 000 parakstu bija zīmīgs signāls, taču savāktie 200 000 ir nepārprotama zīme, ka Satversme ir nobriedusi pārmaiņām.
Arodbiedrību virzītie grozījumi Satversmē ir juridiski precīzi un atbilst Satversmes garam – to ir atzinuši neatkarīgi konstitucionālo tiesību eksperti, tajā skaitā gan esošais, gan bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs. Vienlaikus LBAS piekrīt arī Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšlikumiem, ka Satversmes 3.nodaļā par Valsts prezidentu ir pilnveidojami panti. Taču to jebkurā brīdī var izdarīt pati Saeima, un tas neskar 78. un 79.pantu, par kuru grozīšanu tauta šobrīd ir parakstījusies.