Pat tie, kas īpaši neinteresējas par Īrijas vēsturi, būs dzirdējuši par Lielo badu (Kartupeļu badu). Trīs pēc kārtas neražas gadi (1845., 1846., 1847.) nodarīja Īrijai lielu postu - bada nāvē nomira vismaz 0,5 miljoni iedzīvotāju, bet apmēram 2 miljoni emigrēja uz Ameriku (šie cipari dažādos izdevumos ir atšķirīgi). Tā nu ir sanācis, ka Īrijas vēsturi mēs neapguvām skolā. Tiem, kam ir interese par zemi, kurā dzīvojam, iesaku apmeklēt The Ulster American Folk Park. Šajā Ziemeļīrijas brīvdabas muzējā ļoti uzskatāmi ir parādīta īru emigrācijas vēsture.

Apmērm 30 km no Dublinas uz ziemeļiem, starp Skerries un Balbriggan atrodas Ardgillan Castle. Šī ārpilsētas savrupmāja ir celta 18.gadsimtā un visapkārt tai plešas 194 akrus liels parks ar pļavām mežiem un skaistu rožu dārzu. Dārzs ir slavens ne tikai ar brīnišķīgajām rozēm, bet arī ar Viktorijas laika oranžēriju, garšaugu un dārzeņu dārzu, kā arī ar Īrijas nacionālo augu kolekciju. Ja vēlaties redzēt rožu pārpilnību un dažādību, tad vislabākais apmeklējuma laiks noteikti būs vasaras vidus, kad rozes ir pašā plaukumā. Tiem, kas dzīvo no Dublinas uz ziemeļiem, šī ir ļoti iecienīta atpūtas vieta brīvdienās.

Cliffs Of Moher (īru valodā: Aillte Mhothair) ir pati ievērojamākā un aizraujošākā vieta Īrijā, kuru 2006.gadā vien apmeklēja 1 miljons cilvēku. Klintis 8 kilometru garumā un 214 metru augstākajā vietā pie Atlantijas okeāna veido vienu no visvairāk izrobotajām krasta līnijām Eiropā. Īrijas rietumu krastā, piecus kilometrus uz ziemeļiem no Liscannor (co. Clare), netālu no ciemata Doolin un apmēram vienādā attālumā gan no Limerikas, gan no Galvejas slejas majestātiskās Mohēras klintis, no kurām skaidrā laikā var redzēt gan Aranu salas, gan Galvejas līci, gan Maum Turk kalnus.

Trim, Co. Meath – pilsēta, kas atrodas valsts sirdī, bet tajā pašā laikā tikai stundas brauciena attālumā no Dublinas. Šeit apmeklētājiem tiek piedāvātas gan pastaigas, lašu un foreļu makšķerēšana noslēpumainajā upē Boyne, braucieni ar velosipēdu, teniss un golfs, gan arī tradicionālās mūzikas, teātra un seno laiku festivāli. Pilsētas ievērojamākais apskates objekts ir Trim Castle (īru valodā Caisleán Bhaile Atha Troim ) – 12. gadsimtā būvētās Eiropā un Īrijā lielākās anglo-normāņu pils drupas. Tas ir iespaidīgs, divdesmit sienu, krusta formas viduslaiku cietoksnis, kas ticis aizsargāts ar valni, aizsarggrāvi un paceļamo tiltu.

Mazliet uz ziemeļiem no Dundalkas (Co. Louth), četrzvaigžņu viesnīcas Ballymascanlon Hotel teritorijā atrodas Proleek Dolmen – sena apbedījumu vieta, kura tiek datēta ar 3000 gadu pirms mūsu ēras. Šeit var apskatīt milzīgu akmeni, kas balstās uz trīs citiem akmeņiem. Par lielā akmens svaru tiek izteikti dažādi pieņēmumi – sākot no 30 līdz 46 tonnām un eksperti vēl joprojām nevar izskaidrot, kā senie cilvēki to ir pārvietojuši. Krāvuma augstums pārsniedz 3 metrus. Akmens saglabājies līdz mūsdienām no Neolīta laikmeta.

Glendalough, Co. Wicklow, īru valodā Gleann Dá Loch, ir pati populārākā Viklovas kalnu nacionālā parka daļa, kas slavena ar pirmatnēju dabas skaistumu un bagātu, ļoti senu vēsturi. Šo vietu aptver vēstures elpa, ko papildina brīnišķīgas pastaigas kalnos, meža takas un pastaigas gar ezeru krastiem. Skaistā ieleja ar diviem ezeriem ir bagāta arī ar arheoloģisku izrakumu vietām, tai skaitā seniem akmens nocietinājumiem, agrīnās kristietības laika klosteri, apaļo torni un viduslaiku baznīcu. Glendalough tiek dēvēta arī par septiņu baznīcu pilsētu.

Īrijā ir daudzas, patiesi elpu aizraujošas apskates vietas. Portālā jau ir raksti par Japāņu dārziem, Viklovas kalniem, Giant`s Causeway, Magic Roads, Slieve League, Poverskortas ūdenskritumu, Cliffs of Mohers, Proleek Dolmen, Ardgillan Castle un citām, ne mazāk skaistām vietām Īrijā un Ziemeļīrijā. Šoreiz stāsts par Marmora alām - Marble Caves Ziemeļīrijā. Marmora alas ir viens no diviem Īrijas dabas pieminekļiem, kuri ir iekļauti European Geopark statusā. Otra vieta - Copper Coast, Co. Waterford. No 2004. gada Marmora alas ir arī starp UNESCO Global Geopark dabas pieminekļiem.

Lai vēl labāk iepazītu zemi, kurā dzīvojam, ir vērts izzināt šīs tautas senās tradīcijas. Neskatoties uz to, ka liela daļa no tām vairs netiek ievērotas, tās tomēr palīdz saprast šejienes cilvēkus. Tāpat kā visur kristīgajā pasaulē, arī šeit Lieldienas bija gavēņa un lūgšanu laiks. Klusajā sestdienā dievnamos arī mūsdienās simtiem mazu svecīšu tiek aizdegtas no Lieldienu sveces, kuru pirms tam iesvēta priesteris. Lieldienu svētdienā pirmā maltīte ir klusa un tiek ēsta mājās. Tradicionāli šajā dienā ēd puravu zupu un ceptu jēru.

Vēlā, tumšā vakarā tu dodies uz mājām caur nedaudz noplukušu un senlaicīgu pilsētas kvartālu. Apkārt skan neizprotami nakts trokšņi un liekas, ka tev seko klusi soļi… Un pielavās neizskaidrojamas un mistiskas bailes – ne no iedzērušiem pusaudžiem vai kāda, kuru interesē tava maciņa saturs, bet gan no nezināmā un neizprotamā. Miglainās salas okeānā, kas devušas mums mājvietu, ir vieta, kas radījusi un iedvesmojusi autorus dažādu mistisku briesmoņu laišanai pasaulē.

Carrick-a-Rede Rope Bridge - Virvju tilts ir nomainīts un atkal gatavs uzņemt tūristus. Tilta nomaiņa aizņēma veselu dienu un izmaksāja 16000.- £. Jaunā tilta pamatā ir drāšu troses, visas koka un virvju konstrukcijas ir pilnībā nomainītas. Virvju tilts (Carrick-a-Rede Rope Bridge) ir viens no populārākajiem tūristu apskates objektiem Ziemeļīrijā, Co. Antrim. Tas atrodas pašos salas ziemeļos un savieno cietzemi ar klinšainu salu. Vējainā laikā īpaši piemērots asu izjūtu cienītājiem, jo šūpo ne pa jokam.